Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_01-seq298> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2011_12_01-seq298 type Speech.
- 2011_12_01-seq298 number "298".
- 2011_12_01-seq298 date "2011-12-01".
- 2011_12_01-seq298 isPartOf 2011_12_01.
- 2011_12_01-seq298 spokenAs 10.
- 2011_12_01-seq298 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt, atbildot Zaķa kungam, jārunā būtu par 7 mēnešiem, un tas ir tāds labs periods (pārnestā nozīmē). Bet, ja mēs runājam par visiem notikumiem, kas ir saistīti ar Krājbanku, un visu to situāciju, ka mēs varam izmantot tikai to informāciju, kas ir parādījusies publiskajā telpā, tad varētu izdalīt tādus četrus blokus. Un tie ir: izteikti varonīga Latvijas Krājbankas darbības apturēšana un vainīgo amatpersonu aresti; finanšu ministra un premjera uzsvērtie mājieni uz Lietuvas puses pienākumu glābt Latvijas Krājbanku; situācija Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanas nodrošināšanā; bankas likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību un iekšzemes kopprodukta attīstību. Tie ir tie četri bloki, uz kuriem mums... Arī man ir ļoti daudz jautājumu, bet saistībā ar Krājbanku es gribētu runāt mazliet citādā kontekstā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un valdības pārstāvji ir ieņēmuši visai savdabīgu pozīciju - aizstāvēties: „Viss mums te banku lietās ripo labi, bet daži zaglīši, kurus mēs te veiksmīgi salikām būros, patraucē. Bet tagad atkal viss ir kārtībā!” Par to kārtību man ir dziļas pārdomas. Un atcerēsimies, ka līdzīgi pastāsti bija arī pēc tam, kad mums bija problēmas ar „Parex banku”. Varam vēl atcerēties arī 1995.gadu, kad mums bija problēmas ar bankām, bet tas ir jau mazliet cits stāsts. Latvijas Radio 23.novembra raidījumā studijas viesis Nātriņa kungs, bijušais Latvijas Krājbankas prezidents, izteica ļoti vienkāršu secinājumu, ka naudas aizplūšana no bankas, visticamāk, notika caur bankas korespondējošajiem kontiem, kuru pastāvēšanu un naudas apriti, visticamāk, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekontrolē. Tā teica Nātriņa kungs. Rupji un vienkārši. Tāpat ļoti atraktīvs 23.novembra intervijā bija bankas pagaidu pārvaldnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, stāstot, ka pazaudētā nauda izmantota diviem mērķiem - Latvijas Krājbankas pamatkapitāla palielināšanai, kā arī bankas līdzīpašnieka - Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova - privātajiem projektiem, piemēram, iecerētajai autokoncerna „SAAB” pārņemšanai. Taču interesantākais ir šā stāsta papildinājums, ka pagaidām saņemtas esot ziņas no vienas bankas. Decembra vidū iestājas ķīlas termiņš, bet darījuma dokumenti parakstīti šā gada 11.augustā. Secinājums šādam atklājumam ir tikai viens: Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav sistēmas bankas darījumu dokumentu kontrolei vispār, ja vairāki ķīlas līgumi netiek ne reģistrēti, ne arī pārbaudīti no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses. Tātad bankas darbība pusgadu vai varbūt arī ilgāk notiek bez legāliem dokumentiem un bez finanšu plūsmas analīzes. Par to daļēji runāja arī Elksniņa kungs. Interesants ir arī Krūmanes kundzes vēstījums, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc naudas iztrūkuma atklāšanas Latvijas Krājbankā ir kontaktējusies ar bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu. Ierēdne uzsvēra, ka nevarot stāstīt visas sarunas detaļas, piebilstot, ka pati nav piedalījusies videokonferencē starp Antonovu un FKTK pārstāvjiem. Krūmane atteicās atbildēt, vai Antonovs sarunas laikā ir solījis pazudušos 100 miljonus latu atdot atpakaļ. Tāpat ierēdne atzina, ka garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas gadījumā nepieciešami apmēram 350 miljoni latu, bet Noguldījumu garantiju fondā ir līdzekļi tikai nepilnu 150 miljonu latu apmērā. Trūkstošos 200 miljonus latu nākšoties aizņemties no Valsts kases. Taču neatbildēja, kā tad būs ar šo 200 miljonu latu atdošanu valstij atpakaļ. Te ir otrs secinājums: šī ierēdne nedomā par naudas atgūšanu no bankas izlaupītājiem... nedomājot par naudas atgūšanu no bankas izlaupītājiem, jau runā par valsts naudas izvietošanu savu izdarību slēpšanai. Man vismaz tāds viedoklis ir radies. Paliek neatbildēts būtiskākais jautājums: kādā apmērā atgūs naudu uzņēmēji, pašvaldības - tie, kuri ir ārpus likumā paredzētās garantētās atlīdzības? Un šodien mani izbrīnīja, kāpēc netika atbalstīts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu priekšlikums, lai šo netaisnību kaut kādā veidā noregulētu. Un šeit parādās trešais secinājums...".
- 2011_12_01-seq298 language "lv".
- 2011_12_01-seq298 speaker Janis_Adamsons-1956.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q211.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q37.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q20560736.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q159.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q1807079.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q872.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q2684.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q2033921.
- 2011_12_01-seq298 mentions Q2984071.