Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_01-seq294> ?p ?o. }

• 2011_12_01-seq294 type Speech.
• 2011_12_01-seq294 number "294".
• 2011_12_01-seq294 date "2011-12-01".
• 2011_12_01-seq294 isPartOf 2011_12_01.
• 2011_12_01-seq294 spokenAs 10.
• 2011_12_01-seq294 spokenText "Godājamie deputāti! Līdzīgi kā daudzās tiesiskās valstīs, arī Latvijas Republikas Satversmes 26.pants paredz iespēju atsevišķos gadījumos izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Šādas komisijas izveidošana šodien ir vairāk nekā nepieciešama. Iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību intereses aizskar Latvijas Krājbankas situācija. Daudz ir argumentu par to, ka tā nav sistēmiskā banka, tomēr es vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktiem. Aptuveni 83 procenti no depozītiem ir Latvijas rezidentiem. Korespondējošajos kontos līdzekļi 109 miljonu latu apmērā tika ieķīlāti, un tas atklājās no tām ziņām, ko mēs saņēmām presē. Jautājums ir tāds: vai šī minēto līdzekļu ieķīlāšana kaut kādā veidā ietekmē bankas darbību tagad vai ietekmēja vakar? Ir ziņas par to, ka minēto līdzekļu ieķīlājums bija jau ilgu laiku iepriekš. Vai tas traucēja bankai veiksmīgi strādāt? Mūs interesē, kāds bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ceturkšņa ziņojuma saturs, tātad arī to ziņojumu saturs, kuri par šo banku tika sniegti Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, kad nekāda veida problēmas un kļūdas sakarā ar Latvijas Krājbanku netika konstatētas. Mūs interesē un sabiedrībai ir jāzina, vai tika un kad tika iesniegti Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai ziņojumi par Latvijas Krājbankas problēmām ar likviditāti. Vērojot dokumentus attiecībā uz Latvijas Krājbanku, jāteic, ka bankas likviditāte svārstījās no 60 līdz 70 procentiem, un pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsāka pārbaudi un paziņoja par iztrūkumu, likviditāte saglabājās līdz 33 procentiem. Tas nozīmē, ka banka faktiski pēc formālām prasībām varēja darboties. Ja mēs runājam par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tad jāteic, ka tā ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, kā arī privāto pensiju fondu darbību. Komisijas pienākums ir veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti, konkurētspēju un attīstību, kā arī nodrošināt noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību. Kāda tad, godājamie deputāti, šajā gadījumā bija un kādā veidā tika realizēta tā uzraudzība? Kādu mācību mūsu valsts ir guvusi pēc „Parex bankas”, ja šāda situācija attiecībā uz Latvijas Krājbanku atkārtojas? Mēs redzam, ka šajā situācijā ir pieļauta sistēmiska kļūda no valsts varas puses attiecībā uz uzraudzības mehānisma pilnveidošanu Latvijas Krājbankas sakarā. Mani mulsina, ka no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses Krājbanka tika pārbaudīta jau divus mēnešus pirms notikumiem. Mani mulsina, ka banka „Snoras” tika nacionalizēta, bet mūsu valsts izveidoja... izvēlējās to ceļu, lai administrētu banku priekš lietuviešiem. Kāpēc netika iedarbināts tas mehānisms, kurš ir paredzēts banku pārņemšanas likumā, un kāpēc netika veikta bankas nacionalizācija? Uz visiem minētajiem jautājumiem sabiedrībai ir tiesības zināt atbildes. Mums ir jautājumi: kas būs ar to kredītportfeli, un kas būs iecelts par bankas administratoru, un kad tas viss tiks realizēts un par kādu vērtību? Vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par dienišķo 50 latu izmaksu cilvēkiem nav bijis tas lēmums, kurš faktiski nogremdēja šo banku? (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Un kāda ir attieksme pret iedzīvotājiem šajā situācijā? Mani mulsina šie apstākļi, un sabiedrībai ir tiesības zināt, ka valstij nav konsekventas un skaidras pozīcijas minētā bankas jautājuma atrisināšanas sakarā. Visu informāciju, ko sabiedrība iegūst, tā iegūst ar preses starpniecību, to skaitā arī deputāti. Nekāda veida lēmums attiecībā uz skaidru un detalizētu izskaidrojumu, ko arī pieprasīja opozīcija šajā lietā, no valdības puses nav sniegts. Mani mulsina tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās vārdiem, iesaistās sarunās ar noziedzniekiem un lūdz naudu atgriezt, bet vēlāk tā cenšas pierādīt un strīdas par to, kurš tad pirmais ir aizgājis uz policiju un uzrakstījis ziņojumu par problēmām bankā. Mani mulsina tā situācija, ka Latvijas Krājbankas vadība nestrādā un nedarbojas atbilstoši darba dienām, jo iesniegums tik tiešām tiek iesniegts tikai pirmdien. Visu šo laiku mums ir informācijas trūkums, un mums šī pozīcija būtu jāizvērtē. Es uzsveru nepieciešamību izvērtēt un atklāt sistēmiskas kļūdas. Mums kā politiķiem risinājums šai situācijai ir jāpiedāvā.".
• 2011_12_01-seq294 language "lv".
• 2011_12_01-seq294 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2011_12_01-seq294 mentions Q211.
• 2011_12_01-seq294 mentions Q4294791.
• 2011_12_01-seq294 mentions Q687709.
• 2011_12_01-seq294 mentions Q20560736.
• 2011_12_01-seq294 mentions Q11731915.
• 2011_12_01-seq294 mentions Q2033921.
• 2011_12_01-seq294 mentions Q2984071.