Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_11_03-seq51> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2011_11_03-seq51 type Speech.
- 2011_11_03-seq51 number "51".
- 2011_11_03-seq51 date "2011-11-03".
- 2011_11_03-seq51 isPartOf 2011_11_03.
- 2011_11_03-seq51 spokenAs 10.
- 2011_11_03-seq51 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti, Saeimas priekšsēdētāja! Juridiskā komisija aicināja Saeimas sēdē iekļaut lēmuma projektu „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijā ir zināms, ka Vīksnes kunga kandidatūra neguva atbalstu attiecīgi Juridiskajā komisijā. Juridiskajā komisijā, kurā ir 11 locekļi, šajā gadījumā opozīcijas partijas pārstāvoši ir tikai četri. Tātad problēma šajā gadījumā ir koalīcijā, kura Juridiskajā komisijā nespēja vienoties par vienu no tiesneša kandidatūrām. Tas ir pirmais jautājums. Otrais. Es, protams, neatkāpšos no šā jautājuma un nepievērsīšos koalīcijas peripetijām, bet šajā gadījumā lēmums publiski tika analizēts. Saeimas Juridiskās komisijas slēdziens, kas tapa aizklātā balsojuma ietvaros, balstās uz to, ka daļa Saeimas Juridiskās komisijas locekļu, kuri, starp citu, lēkā arī attiecībā uz to pieteikšanos pašlaik, sāka skriet un vaimanāt, ka ir balsojuši „par” Vīksnes kungu, faktiski vienīgi ar saviem vārdiem, bet ne ar darbiem atklājot acīmredzot ne vien šim tiesnesim, bet pat visai tiesnešu saimei, ka viņi ir tie labie, un, ja nu kas, tad lai acīmredzot nākotnē netiesātu bargi. Diemžēl situācija aizgāja tik tālu, ka kārtējo reizi un tieši valdošās koalīcijas paziņojuma rezultātā... saistībā ar visu deklarēto balsošanu „par” man patiesībā tā arī neizdevās saprast, kā tādā gadījumā, ja visi no tiem 11 kandidātiem ir balsojuši „par”, viņš netika apstiprināts Saeimas Juridiskajā komisijā? Uz doto brīdi visiem ir zināmas problēmas, kuras valda tieslietu sistēmā: tā ir lietu ilglaicīga izskatīšana, tiesnešu atlases un kompetences novērtēšanas slepenība, tiesnešu kandidātu pilnīga atkarība no viņus virzošās izpildvaras iegribām un sabiedrības interešu ignorēšana minētajos procesos. Tiesneši par saviem nolēmumiem nekādā veidā nav atbildīgi, un viņi faktiski tiek nodrošināti ar šo amatu līdz pensijai. Visas pēdējās tendences normatīvajos aktos ir virzītas ar mērķi - samazināt tiesnešu noslogotību, palielināt valsts nodevas, liedzot personām lietu izskatīšanu apelācijas instancēs mutvārdu procesā un faktiski pasliktinot iedzīvotāju tiesisko stāvokli attiecībā uz procedūru. Pretspars šīm valsts varas darbībām var būt vienīgi augsti kvalificēts pirmās instances tiesas tiesnesis, kurš ir tas fundaments strīdu risināšanā un personu interešu aizsardzībā. Tieši kvalitatīvs pirmās instances tiesas nolēmums samazinās tiesu noslogotību, bet kā vienmēr tiek izvēlēts tas greizais ceļš ar nodevu paaugstināšanu un ar citiem ierobežojumiem personām. Tad, lūk, man patiesībā kā Saeimas deputātam īsti nav saprotams tas, ka visu laiku ir jāpamato, ja tu balso „pret”, bet kāpēc neviens nepamato, ka ir jābalso „par”? Vai vienmēr tas ir taisnīgs, godīgs un atbilstošs priekšlikums, kas nonāk mums uz galda? Kāpēc man būtu akli jātic tam, ka izpildvara tiesnešiem piešķir kvalifikācijas klases, tā kā izpildvara bīda tiesnešus apstiprināšanai augstākos amatos? Ja mēs runājam par likuma burtu un ja mēs runājam par likumu „Par tiesu varu”, tad es ļoti atvainojos, bet vismaz 8 no 10 tiesnešiem, kuri attiecīgi darbojas kādā tiesas apgabalā vai rajona tiesā, ir pelnījuši paaugstinājumu un iespēju darboties augstākās instances tiesā. Mana kolēģe iepriekš analizēja dokumentus par Vīksnes kungu, un šajā gadījumā es varu pateikt to, ka pamatā ikvienam minētā tiesneša lēmumam ir reāli cilvēki ar reālām prasībām, ar reālām problēmām, kuras tiesnesim būtu lietā jārisina. Es, protams, negribētu iejaukties tiesneša spriešanā attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, bet es teikšu mazu piebildi attiecībā uz visām tām gramatiskajām kļūdām, burtu lielumiem un visu pārējo. Tehniski tas izveidojas vienkārši copy-paste... kopējot un ieliekot no citām vietām tās atziņas attiecīgi jaunā lēmumā. Un, ja godājamā tauta šajā gadījumā dod tiesības katram no mums uzstāties Latvijas tautas vārdā, tad kāpēc man par savu balsojumu būtu jāatskaitās kādam no jums? Vai šajā gadījumā tas balsojums, pie kura mēs nonācām, ir tas patiesais secinājums? Ja uz šiem jautājumiem mums būtu norādīts Juridiskās komisijas sēdē, vai Juridiskās komisijas locekļi vēl vairāk balsotu tad pret minētā tiesneša kandidatūras apstiprināšanu? Es nedomāju, ka šajā gadījumā (Zālē smiekli. Starpsaucieni.)... es nedomāju, ka šajā gadījumā būtu jāvērtē tik tiešām lēmuma saturs. Mums ir jāvērtē minētā tiesneša kandidatūra un jāvērtē, cik lielā mērā viņš, tā teikt, ir izgājis izpildvaras procesu...".
- 2011_11_03-seq51 language "lv".
- 2011_11_03-seq51 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
- 2011_11_03-seq51 mentions Q822919.
- 2011_11_03-seq51 mentions Q211.
- 2011_11_03-seq51 mentions Q1191011.