Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_11_03-seq174> ?p ?o. }

• 2011_11_03-seq174 type Speech.
• 2011_11_03-seq174 number "174".
• 2011_11_03-seq174 date "2011-11-03".
• 2011_11_03-seq174 isPartOf 2011_11_03.
• 2011_11_03-seq174 spokenAs 101.
• 2011_11_03-seq174 spokenText "Kolēģi! Es parunāšu par aizklāto balsojumu plusiem un mīnusiem un, otrkārt, arī par to, kas šodien šeit tika izteikts. Pirmkārt, par plusiem un mīnusiem. Tos ir pētījušas divas ievērojamas Eiropas Savienības institūcijas, proti, visupirms Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja un arī Eiropas Padomes Venēcijas komisija „Demokrātija caur tiesībām”. Viņi savos pētījumos, kuri arī ir aprakstīti arī politologu literatūrā, juristiem domātā speciālā literatūrā, ir nonākuši pie secinājuma, ka šeit vienotu standartu nav. Valstīs ir dažāda prakse, un es gribu pakavēties, ko es dažkārt arī esmu teikusi, visupirms pie šiem galvenajiem raksturīgākajiem mīnusiem. Un, proti, kā šeit jau tika minēts, tiek liegti tā sauktie sirdsapziņas balsojumi, kas ļauj deputātam rīkoties pretēji tam, ko vēlas, piemēram, partiju bosi vai partiju frakcijas, kā Agešina kungs teica... ko vēlas, piemēram, nevalstiskās organizācijas atsevišķos gadījumos, gribot panākt savu viedokli, lai tas tiktu fiksēts kā likumdošanas akts. Attiecīgi vēl varētu minēt, ka arī plašsaziņas līdzekļi dažkārt izdara ārkārtīgi lielu spiedienu uz deputātiem, kā viņiem būtu jābalso vienā vai otrā gadījumā. Otra lieta, kā šeit jau minēja, ir bažas par atriebību no ievēlēto amatpersonu puses. Nu, dažiem cilvēkiem, acīmredzot tādiem bailīgākiem deputātiem, iespējams, šādas bažas arī pastāv. Trešais. Es šeit pakavēšos arī pie Satversmes tēviem vēlāk, bet patiešām man grūti izskaidrot, ar ko ir raksturīgi Latvijai šie aizklātie balsojumi. Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad... Es jau esmu teikusi, ka jau 2.Saeimā, jau pirms vairāk nekā 80 gadiem, bija aizklāti balsojumi ne tikai par amatpersonām, bet arī par atsevišķiem lēmumu projektiem un likumprojektiem. Piemēram, par Žūpības apkarošanas likuma mīkstināšanu. Pret to ļoti asi uzstājās deputāts Dišlers, zinātnieks Dišlers. Varat palasīt, kā tad gājis ir 2.Saeimā, žurnāla „Tautas Tiesības” 1927.gada numurā... Bez tam, manuprāt, šie aizklātie balsojumi veicina korupciju tieši politiskajās aprindās. Šeit deputāti var tikt nopirkti... viņu sirdsapziņa, cik nu kuram tā ir vērta. Tālāk. Par plusiem. Parlamentārā demokrātijā deputātiem, protams, ir jābalso pēc sirdsapziņas. Bet, manuprāt, arī šajos atzinumos un pētījumos ir pateikts, ka vēlētājiem ir jābūt informētiem par šiem balsojumiem, jo tad vēlētāji var pārliecināties par deputātu rīcības un solījumu patiesīgumu. Tas ir viens no galvenajiem argumentiem. Šeit tika izteiktas, manuprāt, vairākas neprecīzas lietas. Pirmkārt, nav tiesa, ka Satversmes tēvi ir paredzējuši visos gadījumos aizklātu balsošanu. Satversmes tēvi ir paredzējuši aizklātu balsošanu tikai vienā gadījumā, proti, par Valsts prezidentu. Tikai vienā gadījumā, nevis kā pie mums - desmitiem un desmitiem amatpersonu tiek ievēlētas, apstiprinātas, ieceltas aizklātos balsojumos. Un, laikam ritot, šī tendence aizvien pastiprinās. Otra lieta. Es neesmu pētījusi, Agešina kungs, kas notiek Ziemeļkorejā. Bet es esmu pārliecināta - un jūs to varat izlasīt arī šajos manis iepriekš minēto institūciju pētījumos -, ka atklāta amatpersonu ievēlēšana ir lielākoties jeb prevalē Īrijā, Maltā, Polijā, Lielbritānijā. Arī Igaunijā un Rumānijā atsevišķos gadījumos ir paredzēti tikai atklāti balsojumi. Un vēl pēdējā kļūda, uz ko jums norādīs ikviens konstitucionālo tiesību eksperts. Un es to gribētu īpaši uzsvērt, jo plašsaziņas līdzekļos gan atsevišķi politologi, gan atsevišķas personas, kas izliekas par politologiem, manuprāt, šeit velk paralēles ar vēlēšanām, ar Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Un arī iepriekšējā Saeimā mēs redzējām, ka, lai šo ideju padarītu par absurdu, tika iesniegti priekšlikumi, ka Saeimas vēlēšanas un pašvaldību vēlēšanas varētu notikt atklāti. Tā ir ārkārtīgi liela kļūda. Un kāpēc? Pirmkārt, aizklātas vēlēšanas... šādas tiesības ir nostiprinātas Satversmē. Otrkārt, Eiropas Savienībā, kur mēs esam iestājušies, pastāv vienoti standarti šajā jomā, ka šajā ziņā ir jābūt aizklātām vēlēšanām. Un, ja mēs runājam par to, ka nav vienotu standartu par amatpersonu ievēlēšanu, tad šeit mums nav atkāpšanās. Pretējā gadījumā, ja kaut ko tādu absurdu mēs ierosinātu, mēs pārkāptu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kur šādas tiesības ir nostiprinātas. Un pēdējais. Saeimas un pašvaldību vēlēšanās vēlētājs pārstāv pats sevi, taču mēs, godātie deputāti, pārstāvam vēlētājus un pārstāvam sabiedrību. Un, manuprāt, iepriekš notikušais - tas, kas notika iepriekš, tātad pirms starpbrīža, - bija apliecinājums tam, ka mums ir jāvirzās uz šīm atklātajām vēlēšanām. Mēs nevaram viens uz otru tā skatīties, viens otru aizvainot, viens otru saukt par blēžiem, par krāpniekiem. Nu tad liksim kārtis galdā un balsosim atklāti! Un es varu tikai pievienoties Oksfordas universitātes profesoram Tomsonam... manuprāt, tas bija viņš, kurš teica, ka tikai ētiski gļēvuļi neatklāj savu viedokli arī šādos balsojumos. Kolēģi, es aicinu jūs nebūt ētiskiem gļēvuļiem! Un, ja jums sirdsapziņa liek nostāties pret partiju, pret partijas vadību, tad argumentēti dariet to! Paldies par uzmanību.".
• 2011_11_03-seq174 language "lv".
• 2011_11_03-seq174 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q822919.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q211.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q191.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q193089.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q458.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q8889.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q23666.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q36.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q218.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q22890.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q423.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q79358.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q8908.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q641.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q233.
• 2011_11_03-seq174 mentions Q34433.