Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_07_21_as-3-seq19> ?p ?o. }

• 2011_07_21_as-3-seq19 type Speech.
• 2011_07_21_as-3-seq19 number "19".
• 2011_07_21_as-3-seq19 date "2011-07-21".
• 2011_07_21_as-3-seq19 isPartOf 2011_07_21_as-3.
• 2011_07_21_as-3-seq19 spokenAs 101.
• 2011_07_21_as-3-seq19 spokenText "Paldies. Beidzot es esmu tikusi līdz debatēm. Tātad, kolēģi, atļaujiet man runāt tikai par divām lietām. Visupirms es aicinu jūs, kolēģi, nesaistīt šos grozījumus ar ārkārtas vēlēšanu iespējamo tuvošanos. Jo Saeimas kārtības ruļļa grozījumi saistībā ar atklātiem balsojumiem amatpersonu sakarā ir iesniegti gan šajā, gan iepriekšējā Saeimā; tos ir iesniegusi gan „Pilsoniskā Savienība”, gan arī „Jaunais laiks”, un tagad to ir izdarījusi arī „Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Piemēram, pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad „Pilsoniskās savienības” deputāti iesniedza grozījumus Kārtības rullī saistībā ar to, lai par tiesnešiem balsotu atklāti, to nodošanu komisijai 2009.gadā 11.jūnija sēdē atbalstīja tikai 15 deputāti. Tā ka šodien ir redzams ārkārtīgi liels progress - divu gadu laikā mūsu viedokļi ir mainījušies. Savukārt šajā Saeimā, kad mēs runājām par šā likuma... par šo te divu likumprojektu, proti, par „Vienotības” un par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas likumprojektu nodošanu komisijām, es jau pievērsu jūsu uzmanību Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas 2005.gadā publicētajam pētījumam par aizklāto balsošanu dalībvalstu parlamentos. Tajā izteiktās tēzes par aizklātās balsošanas plusiem un mīnusiem es neatkārtošu, un tās liecina, ka Latvijas apstākļos, kad sabiedrības uzticēšanās parlamentam ir ļoti zema, tiek rekomendēts, ka vairāk būtu jātiecas izmantot atklātu balsošanu. Pētījumā tika norādīts, ka aizklātas balsošanas apstākļos neviens par balsojumu nav politiski atbildīgs. Un slepenības apstākļos mēs nevaram runāt par to, ka deputāts spēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus sabiedrības interesēs. Vēl vairāk! Ja jūs izlasītu par tā sauktajiem sirdsapziņas balsojumiem, par kuriem arī Juridiskās komisijas sēdē vairāki deputāti runāja (No zāles: „Kuri tad?”), tad redzētu, ka, piemēram, Hārvarda Universitātes profesors Tomsons grāmatā „Politiskā ētika un publiskā pārvalde” - es to tulkoju latviešu valodā - ir norādījis, ka sirdsapziņas balsojumi ir attaisnojami tikai tad, ja tie ir publiski... ja deputāts ir gatavs par šiem balsojumiem politiski atbildēt, jo (citēju): „Mums nav jāpieņem, ka likumdevēji ir ētiski gļēvuļi, kas padodas politiskajam spiedienam brīdī, kad viņiem jāpieņem sarežģīti lēmumi.” Citāta beigas. Bez tam es jums atgādinu, ka šis jautājums ir bijis ļoti, ļoti aktuāls arī pirms 85 gadiem Latvijas 2.Saeimā. Pētot stenogrammas, mēs varam redzēt, ka tajā laikā aizklāta balsošana bija ļoti izplatīta prakse, un Saeimā tā jau tajā laikā bija pārvērtusies par normālu balsošanas veidu. Kā raksta ievērojamais tiesību zinātnieks un 2.Saeimas deputāts Kārlis Dišlers 1927.gadā žurnālā „Tautas Tiesības”, aizklātā balsošana jau sākusi pārvērsties par tiešām, kā jau es teicu, normālu balsošanas veidu, jo aizklāti tika balsots ne tikai par amatpersonām un uzticību valdībai, bet arī par dažādām rezolūcijām, piemēram, par totalizatoru atļaušanas vēlamību, arī par atsevišķiem likumprojektiem, piemēram, par žūpības apkarošanas likuma mīkstināšanu. Un Dišlers aicināja sabiedrību pret to protestēt, jo uzskatīja, ka aizklātā balsošana nekādā gadījumā nav uzskatāma par deputāta privātu lietu. Un tātad viņš saka, ka (citāta sākums) „deputāta darbība parlamentā ir vispārības lieta, tā ir publiska kalpība. Aizklāta balsošana Saeimā vēlētājam un visai sabiedrībai atņem katru kontroles iespēju. Un aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem, tā var veicināt politisko andeli un korupciju.” Es varu tikai viņam pievienoties, jo - es vēlreiz citēju - „būtu pārāk bēdīgi, ja mums nebūtu ne simts cilvēku, kuri būtu pietiekoši stingri pret iespaidošanu un varētu savu pārliecību visos gadījumos aizstāvēt atklāti” (citāta beigas). Kā redzams, kolēģi, viss aizmirstais... viss jaunais ir aizmirsts vecais. Un, atgriežoties šodienā, mēs redzam, ka sabiedrībā plaši ir pieprasījums pēc atklātas amatpersonu ievēlēšanas. To prasa liela daļa vēlētāju, to pieprasa nevalstiskās organizācijas, un tā ir arī mana pārliecība. Un kāpēc tā ir mana pārliecība, es to raksturošu ar dažiem piemēriem. Pavisam nedaudz. Vispirms atļaujiet hronoloģiskā secībā atgādināt skaļākos notikumus pēdējo divu gadu laikā un pēc tam vēl vienu - ne tik pārāk skaļu. Pirmais tāds skaļākais. Neskatoties uz to, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Juridiskā komisija bija atbalstījusi gan tiesneša Vīganta, gan tiesību zinātņu doktora Judina kandidatūru, Saeimas deputāti bez debatēm - es uzsveru - bez debatēm, pat nepamatojot savu viedokli, - neatbalstīja viņu ievēlēšanu šajos amatos. „Par” Vīgantu 22.oktobrī 2009.gadā nobalsoja 26 deputāti, „pret” - 43, bet „atturējās” - 14. Pēc tam Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, ka šis Saeimas lēmums pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu, jo saskaņā ar likumu viņš bija pieņēmis lēmumu (es citēju, citāta sākums): „Oligarha Lemberga apcietināšana.” (Citāta beigas.) Tiesnešu biedrība šo lēmumu vērtēja kā atriebību. Tā kā šajā Saeimā, 10.Saeimā, tā saukto sirdsapziņas balsotāju, ja mēs tā varētu teikt, bija palicis nedaudz mazāk nekā 9.Saeimā, par Judinu 16.decembrī 2010.gadā nobalsoja 40 deputāti, pret - 27, atturējās - 22. Otrs piemērs, kuru mēs arī labi zinām. Kārtības rullis, godātie kolēģi, noteic, ka par ģenerālprokurora kandidatūru - atšķirībā, piemēram, no valsts kontroliera un atšķirībā no Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka kandidatūras - var balsot nevis ar vēlēšanu zīmēm, bet izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu, proti, kā mēs bieži sakām, ar pogām. Taču saistībā ar Maizīša pārvēlēšanu 10 deputāti no „Saskaņas Centra” un Tautas partijas, balstoties uz Kārtības rullī noteikto iespēju, pieprasīja balsojumu ar vēlēšanu zīmēm. Kā zināms, bijušā ģenerālprokurora Maizīša pārvēlēšanu publiski atbalstīja visas 9.Saeimas frakcijas... gandrīz visas, taču 2010.gada 15.aprīlī, kad pasludināti tika vēlēšanu rezultāti, „par” bija balsojuši 45 deputāti, „pret” bija balsojuši 47. Un pēdējais. Vēl viens - mazāk zināms - piemērs, kas patiešām rada, manuprāt, satraukumu par mūsu rīcību, vai mēs nepārkāpjam atsevišķos gadījumos Satversmi un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Proti, nedēļu pēc Maizīša izbalsošanas, 2010.gada 22.aprīlī, Saeimā kā parasti tika lemts par vairāku tiesnešu apstiprināšanu amatā. Viens no viņiem, kura kandidatūru bez argumentiem, nesaprotamu iemeslu dēļ aizklātā balsošanā noraidīja gan Juridiskā komisija, gan Saeima, ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Bijušā zemesgrāmatu tiesneša Daiņa Šaicāna pieteikums, kolēģi, ir pieņemts izskatīšanai. Šis tiesnesis katram no iepriekšējās Juridiskās komisijas deputātiem bija uzrakstījis vēstuli ar lūgumu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņa kandidatūra nav tikusi atbalstīta. Daži vispār neatbildēja, kā viņš teica, citi atbildēja, ka viņiem nav komentāru, jo balsošana esot bijusi aizklāta. Pēc tam viņš vērsās arī pie šeit jaunpienākušajiem deputātiem. Ar mani par šo lietu runāja godājamais bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmaņa kungs un man vaicāja: „Vai jūs varat raksturot, kas tas Šaicāna kungs tāds ir?” Es parādīju visus šos materiālus, kādi bija Juridiskās komisijas lēmuma pamatā. Kā parasti, plusi bija, arī mīnusi bija, un tiešām nesaprotamu iemeslu dēļ viņš netika ievēlēts. Un, starp citu, viņš prasa ārkārtīgi lielu kompensāciju no Latvijas valsts. Un tā ar vienu pogas spiedienu tiesneša, kura ģimenē bija nesen piedzimis mazs bērns, karjerai tika pārvilkta trekna svītra, bez jebkādiem paskaidrojumiem un bez jebkādām kompensācijām! Un atklātās balsošanas pretinieki man nekādā ziņā neiestāstīs, ka šie manis iepriekš minētie balsojumi tika rūpīgi izvērtēti. Tie netika rūpīgi izvērtēti, tie, manuprāt, tika sarunāti. Tie tika sarunāti, un deputāti, acīs skatoties, ir melojuši gan žurnālistiem, gan arī saviem vēlētājiem! Godātie kolēģi, šādu iemeslu dēļ es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus Kārtības rullī, un es arī ceru, ka jaunais pils saimnieks - Valsts prezidenta kungs - arī tos vēl šīs Saeimas darbības laikā ieliks darba kārtībā, lai mēs varētu tos izskatīt līdz galam. Paldies jums par uzmanību!".
• 2011_07_21_as-3-seq19 language "lv".
• 2011_07_21_as-3-seq19 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q822919.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q211.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q193089.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q8889.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q8436.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q2167704.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q1807079.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q1357342.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q36036.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q903671.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q992046.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q122880.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q1250133.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q16360745.
• 2011_07_21_as-3-seq19 mentions Q1679630.