Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_07_21_as-3-seq108> ?p ?o. }

• 2011_07_21_as-3-seq108 type Speech.
• 2011_07_21_as-3-seq108 number "108".
• 2011_07_21_as-3-seq108 date "2011-07-21".
• 2011_07_21_as-3-seq108 isPartOf 2011_07_21_as-3.
• 2011_07_21_as-3-seq108 spokenAs 17.
• 2011_07_21_as-3-seq108 spokenText "Paldies. Godātie deputāti! Sākotnēji vērsīšu uzmanību uz to, ka pašreizējā Civilprocesa likuma redakcija, tā 33.pants - es reizē faktiski runāšu par 2. - deputāta Agešina priekšlikumu un par 4.priekšlikumu... tātad par 33.pantu un par 44.pantu. Pašreizējā Civilprocesa likuma 33.panta redakcija nosaka, ka ar tiesāšanas izdevumiem mēs saprotam arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus, kas ir izdevumi par advokāta palīdzību. Savukārt deputāts Valērijs Agešins ir aicinājis šo normu paplašināt, nosakot, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir arī izdevumi par cita kvalificēta jurista palīdzību. Tas pats attiecas arī uz likuma 44.pantu, kur faktiski deputāts Agešins piedāvā šo normu paplašināt ar cita kvalificēta jurista jēdzienu. Sākumā vēlos vērst uzmanību uz spēkā esošo Advokatūras likuma 14.pantu, proti, ka par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, kurām ir nevainojama reputācija, kuras ir sasniegušas 25 gadu vecumu, kuras ir saņēmušas valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvušas jurista kvalifikāciju, kuras prot valsts valodu augstākajā līmenī, kuras ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no amatiem, piemēram, trīs gadus tiesneša amatā, piecus gadus prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu, vismaz septiņus gadus augstskolas tiesību zinātņu specialitātē un ir nokārtojušas advokāta eksāmenu. Kā redzams, Advokatūras likums nosaka prasības zvērinātam advokātam, kuras attiecībā uz tiesībām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Valērija Agešina kunga priekšlikums aicina paplašināt arī uz kvalificētu juristu kategoriju, faktiski atsakoties no tā, ka juridiskās palīdzības sniedzējam būtu jābūt Latvijas pilsonim ar labu reputāciju un jāpārvalda valsts valoda augstākajā līmenī. Juridiskās komisijas sēdē, kurā, neieklausoties nedz Tieslietu ministrijas pretējā viedoklī, nedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvja argumentos, tika nolemts atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu. Agešina kungs norādīja uz to, ka kvalificēta jurista jēdziens ir noteikts likumā par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, tomēr minētajā priekšlikumā nav atsauces uz šo likumu. Līdz ar to, pieņemot šādu normu, tiesām tiks noteikts papildu pienākums vērtēt jurista kvalifikāciju, iespējams, pieprasot atsauksmes un citus pierādījumus un tādējādi vēl vairāk noslogojot tiesu sistēmu. Valērijs Agešins Juridiskās komisijas sēdē kā vienu no argumentiem savu priekšlikumu iesniegšanai minēja Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedumu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka minētais spriedums vispirmām kārtām ir attiecināms uz juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, ko regulēja Kriminālprocesa kodekss, kas ir spēkā neesošs kopš 2005.gada 1.oktobra. Cita starpā vēlos norādīt uz to, ka jautājumā par citu personu tiesībām sniegt juridisko palīdzību Satversmes tiesa savā spriedumā (konkrēti - 21.lapā) norāda, ka apsvēršanas vērts ir praktizējošo juristu licencēšanas jautājums. Šāda licencēšanas sistēma Latvijā pastāvēja, bet tika atcelta. Valērijs Agešins savu priekšlikumu pamato arī ar Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 10.novembra spriedumu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka minētajā lietā strīds ir par tiesībām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus personai, kurai „pakalpojumus” (pēdiņās) ir sniegusi juridiska persona, nevis kvalificēts jurists. Cita starpā minētais spriedums tikai atceļ Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumu, līdz ar to lietas iznākums nav uzskatāms par galīgu. Pat tad, ja pieņemam, ka spriedumā norādītā argumentācija būtu attīstāma praksē, Civilprocesa likumā nav nepieciešams veikt šādus grozījumus. Salīdzinājumam ieskats mūsu kaimiņvalstu tiesiskajā regulējumā. Lietuvā tikai advokāti, advokātu palīgi un advokātu biroji var sniegt juridisko palīdzību, savukārt Igaunijā tikai advokāti var sniegt juridisko palīdzību klientiem Augstākajā tiesā. Vēlētos vērst uzmanību vēl uz vienu būtisku apstākli. Sniegt juridisko palīdzību zvērināts advokāts ir tiesīgs vienīgi tad, kad ir reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā par nodokļu maksātāju. Savukārt, ja tiks atbalstīti minētie priekšlikumi, kārtējo reizi tiks veicināta ēnu ekonomika, pieļaujot, ka atlīdzības saņemšanas gadījumā kvalificētam juristam nodokļi no saņemtajiem ienākumiem nav jāmaksā. Domāju, ka visi deputāti ir saņēmuši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedokli, kas atbalstīts šā gada 28.jūnijā padomes sēdē, kurā cita starpā... Man lūgums ļaut man runāt vēl vienu minūti.".
• 2011_07_21_as-3-seq108 language "lv".
• 2011_07_21_as-3-seq108 speaker Gaidis_Berzins-1970.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q211.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q2660080.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q37.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q191.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q1771611.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q3736505.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q2498135.
• 2011_07_21_as-3-seq108 mentions Q130614.