Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_07_14_as-2-seq6> ?p ?o. }

• 2011_07_14_as-2-seq6 type Speech.
• 2011_07_14_as-2-seq6 number "6".
• 2011_07_14_as-2-seq6 date "2011-07-14".
• 2011_07_14_as-2-seq6 isPartOf 2011_07_14_as-2.
• 2011_07_14_as-2-seq6 spokenAs 101.
• 2011_07_14_as-2-seq6 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie un cienītie kolēģi! Es gribu nedaudz runāt par šo likumprojektu - un tieši šādā kontekstā, ka patiesībā ne tikai vienkārši cilvēki, bet pat šorīt prese un Latvijas Radio patiesībā runāja tikai par lauksaimniekiem, bet par kohēzijas līdzekļiem vispār nerunāja. Ja mēs skatāmies uz kopējo valsts situāciju, tad redzam, ka šis lēmuma projekts ir ne mazāk svarīgs valsts attīstībai kā tas, par ko mēs runājām saistībā ar lauksaimniekiem. Ir runa ne tikai, teiksim, par ceļiem, infrastruktūru, būtībā tas ir nozīmīgs arī tautas izdzīvošanai. Beigu beigās Latvija ir viena no tām valstīm, kurās tieši tautas skaitliskā sarukšana ir visbīstamākā. Un šī nauda, ko pieminēja jau Zaķa kungs, - kādi 500 miljoni, kas mums varētu iet garām, - tie ir ļoti valstij nozīmīgi. Un paskatīsimies uz valsts attīstību, sākot no 1990.gada! Pirmajām valdībām ļoti daudz bija ārzemju padomnieku. Un viņu priekšlikumi uz ko bija orientēti? Uz to, ka mums vajag ļoti atvērtu ekonomiku, ka mums jāsasaistās ar Rietumiem. Starp citu, viens no šiem padomniekiem bija arī Flika kungs, ko mēs tagad redzam airBaltic sakarā. Un galu galā tas šiem padomniekiem bija ne tikai pagodinājums, ka viņi jaunajām valstīm palīdz, bet, kā mēs Flika gadījumā redzam, viņiem tas bija arī pietiekami materiāli ļoti vērtīgi. Un mēs ļoti realizējām... ļoti korekti būdami, mēs realizējām ļoti atvērtu ekonomiku, un beigu beigās, kad sākās šī ekonomiskā krīze, mēs bijām tie, kas cieta patiesībā vissmagāk. Mēs cietām ne tikai iekšpolitisko kļūdu dēļ, bet arī šīs ārkārtīgi lielās atvērtības dēļ. Rezultātā mēs patiesībā uz tautas rēķina panācām to, ka mūsu valsts šobrīd ir slavena ar to, kā mēs krīzi pārvarējām. Paskatīsimies, kas šodien notiek Grieķijā, kas drīz notiks Itālijā! Man kolēģis Lejiņš pateica, kāda situācija šodien Itālijā veidojas. Tas pats ir ar Spāniju, Portugāli un tamlīdzīgi. Tās valstis nevarētu iedomāties tādas grūtības, ko mēs esam uzvēluši savai tautai! Mēs lielā mērā ar šo krīzes pārvarēšanu... mēs izglābām arī Skandināvijas bankas. Un te es gribu atgriezties nedaudz pie situācijas, kādā es strādāju 90. un 2000.gados. Es biju ne tikai matemātiķis, bet arī vadīju LZA un LU Matemātikas institūtu. Es vienlaikus biju no 1993.gada pēc vācu parauga... Ziemeļreinā-Vestfālē bija tāds zinātnes centrs, un tādu nodibināja arī Latvijā. Es biju šī centra direktors. Mēs diezgan daudz pirmajos gados izdarījām, bet es nepieminēšu tās lietas, jo ne par to šodien ir runa. Bet man bija iespēja sekot līdzi... es saņēmu no Vācijas kolēģiem kā dāvinājumu moderno presi. Un es ļoti labi atceros vienu rakstu, ko, nebūdams politiķis, es ļoti nopietni ievēroju. Tas bija apmēram kādā 1999.gadā, un man jau bija zināms priekšstats, jo kopš 1995.gada mani regulāri aicināja uz Eiropu; es biju, teiksim, Vācijā vairākās sanāksmēs, arī Austrijā, kur patiesībā bija viņu intelektuāļi, teiksim, skolotāji, augstskolu pasniedzēji. Un patiesībā, teiksim, vienā sanāksmē Vācijā es biju vienīgais ārzemnieks - visi pārējie bija vācieši. Un jau tajā brīdī man bija skaidrs, ka Latvija iet uz iekļaušanos Eiropas Savienībā. Un, lūk, es atgādinu tagad šo franču... man diemžēl nav palicis atmiņā, un es nevaru nosaukt viņa uzvārdu, bet es pateikšu galvenās tēzes, ko viņš savā rakstā formulēja. Viņš formulēja tā, ka, ja Rietumeiropa attiecībā uz Austrumeiropu un Centrālo Eiropu ieturēs politiku, ka, uzņemot tās Eiropas Savienībā, šīs valstis tiks padarītas par Eiropas Savienības noieta tirgiem, tad tā būs liela kļūda ne tikai attiecībā uz šīm valstīm, bet tā būs arī liela kļūda visas Eiropas mērogā, jo savulaik pēc tam ļoti smagi cietīs arī Rietumeiropa. Un, ja mēs paskatāmies un ņemam vērā to, kas šobrīd notiek Itālijā - un tā vairs nav maza valsts, tā ir liela valsts ar milzu ienākumiem -, tad galu galā šim franču profesoram, uz kura publikāciju, protams, nekādas reakcijas nebija... Viņš nopublicēja savu rakstu, bet viņš tā arī palika nesadzirdēts, un galu galā var iznākt arī tā, ka Eiropas Savienība nonāks ļoti smagā situācijā. Un tad ir jautājums par mūsu mērķiem, ko mēs gribam: vai pievienoties eiro un kas vispār notiks ar eiro? Jau tagad mēs redzam, kādas ir ļoti smagas situācijas. Un, redziet, mana sajūta ir tāda, ka mums tautā ir ļoti iegājies... vienkārši tagad es runāju ne kā deputāts, bet kā... Ilgus gadus, kad es biju tautas pārstāvis, mums ļoti iegājies ir lamāt mūsu politiķus, ka mēs esam īslaicīgi domājoši, īslaicīgi politiķi. Bet patiesībā šobrīd tā situācija ir tāda, ka ar šo paziņojumu mēs pasakām Eiropas Savienībai, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, ka arī mēs no viņiem prasām, lai viņi ir valstsvīri, nevis tie, kas šauri domā par savu tautu interesēm un par to, lai viņu tautas dzīvotu labāk nekā līdz šim. Un tagad pēdējais. Ar to es gribu nobeigt. Tā ir ideja, kas man radās pirms aptuveni 20 gadiem. Tajā brīdī, kad izveidojās Latvijas Tautas fronte, mēs izveidojām Latvijas Zinātnieku savienību. Un toreiz, 1989.gada pavasarī, mēs organizējām konferenci, kur zinātnieki skatījās uz to, kā Latvija varētu attīstīties kā neatkarīga valsts. Un toreiz es ļoti daudz lasīju literatūru, un man tādā ļoti īpatnējā veidā atnāca tāds jēdziens kā „nooms”, to varētu salīdzināt ar tādiem jēdzieniem kā „biosfēra” un „bioms”. Un tā ideja ir tāda, ja mēs skatām Baltijas jūras reģionu un valstis, kas ir ap Baltijas jūru, tātad Baltijas valstis, Poliju, Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstis: lūk, šīs valstis varētu izveidot ārkārtīgi interesantu reģionu, kas varētu taisīt milzīgu uzrāvienu. Un, lūk, šis paziņojums... Man nav laika sīkāk visas šīs lietas ieskicēt, bet tā ir doma par to, ka, apvienojot Baltijas jūras austrumu krasta valstu tautu pieredzi, esot iekšā PSRS sistēmā, ieskaitot Poliju, un rietumu valstis, kas ir Skandināvija, Dānija un Vācija, Baltijas jūras reģions var būt reģions, kas dod milzīgu uzrāvienu. Ir izveidots Vidusjūras reģions, un par Baltijas jūras reģionu ir vairākkārt runāts. Un, lūk, atgādinot tos milzīgos upurus, ko mēs šobrīd nesam, ko mūsu tauta ir nesusi, un to, ka mēs lielā mērā izglābām Eiropas Savienības... vismaz Skandināvijas bankas mēs ar savām darbībām esam izglābuši, mums ir tiesības prasīt arī no Rietumu valstīm citādu attieksmi un prasīt to, lai Kohēzijas fonda ietvaros Baltijas valstis dabū straujāku uzrāvienu un mēs varam realizēt šo nākotnes politiku. Es domāju, ka šis paziņojums ir ļoti korekti un diplomātiski uzrakstīts. Un, ja uz to nebūs reakcijas, tad, es esmu pārliecināts, tauta referendumā nobalsos par jaunu Saeimu, un tad nākamajai Saeimai ir jāpieņem daudz, daudz asāks un skaidrāks paziņojums. Tas ir mans novēlējums mums un nākamajai Saeimai. Paldies par uzmanību.".
• 2011_07_14_as-2-seq6 language "lv".
• 2011_07_14_as-2-seq6 speaker Andris_Buikis-1939.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q822919.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q211.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q193089.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q40.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q458.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q8889.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q39731.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q35.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q872.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q8880.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q183.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q36.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q38.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q15180.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q41.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q29.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q1807095.
• 2011_07_14_as-2-seq6 mentions Q45.