Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_07_14_as-2-seq546> ?p ?o. }

• 2011_07_14_as-2-seq546 type Speech.
• 2011_07_14_as-2-seq546 number "546".
• 2011_07_14_as-2-seq546 date "2011-07-14".
• 2011_07_14_as-2-seq546 isPartOf 2011_07_14_as-2.
• 2011_07_14_as-2-seq546 spokenAs 101.
• 2011_07_14_as-2-seq546 spokenText "Kolēģi! Nākot uz šejieni, mani pavadīja vārdi: „Cik var?!” Un, patiesību sakot, to es arī pati domāju visu laiku: jā, tiešām, cik ilgi var pierādīt, ka šī ir norma, kas aizstāv darba ņēmēju intereses?! Līdz šim vairāk tiek runāts par darba devēju interesēm. Protams, pilnīgi dabiski, ka Latvijas Darba devēju konfederācija vienmēr iestāsies par savu biedru interesēm, bet galu galā sabiedrībā darba ņēmēju tomēr ir vairāk nekā darba devēju, un šī norma taču ir vērsta tieši uz darba ņēmēju interešu aizsardzību. (No zāles dep. V.Orlovs: „Arodbiedrība arī mums piekrīt!”) Šeit es saskatu vairākas pretrunas, arī iepriekšējo runātāju izteikumos, ne tikai šajā, bet arī iepriekšējās sēdēs. Viena tēze ir, ka, jā, protams, tas tā būtu, bet ka te šī norma nav nepieciešama, tāpēc ka tas ir gan diskriminācijas novēršanas direktīvā, gan arī citos likumos. Tātad netieši tiek atzīta šādas diskriminējošas normas novēršanas nepieciešamība, bet tiek teikts: „Jā, bet tas jau ir izdarīts. Nedariet to šajā likumā!” Otrs, par ko ir stāsts. Bieži vien - konkrēti, arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāra rakstā, kas ir publicēts portālā „Nozare.lv” un kas ir vērsts pret šiem grozījumiem Darba likumā, - ir skaidri pierādīts, kāpēc valstij nebūtu tiesību prasīt kādas konkrētas valodas zināšanas, tātad praktiski apstrīdot nevis šo normu, bet Valsts valodas likumu un tā izpildes noteikumus. Bet šajā gadījumā mums ir darīšana nevis ar pozitīvu, bet ar negatīvu normu, tātad nevis to, ko drīkst prasīt un ko vajag prasīt (piemēram, valsts valodas zināšanas noteiktā pakāpē), bet to, ko nedrīkst. Tātad nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas. Un paradoksāli, ka protestiem pret grozījumiem Darba likumā tiek izmatoti tieši tie paši argumenti, ko savukārt esam dzirdējuši, apstrīdot Valsts valodas likuma pamatnostādnes. Šī norma tādējādi ir nepieciešama. Tā aizstāv, kā jau es to esmu teikusi pagājušajā reizē un varu atkārtot arī tagad, konkrētas sabiedrības grupas intereses, jā, nelielas, bet tomēr, tātad to latviešu darba ņēmēju intereses, kuri varbūt prot trīs, četras, piecas, sešas svešvalodas, bet kuri neprot konkrēti krievu valodu, pret kuras lietošanu sabiedrībā tātad arī ir vērsušies šie cilvēki. Galu galā ir reāla problēma. Tik tiešām, Cileviča kungs, jūs varat gaidīt ielūgumu uz tēju ar konkrētu cilvēku, kurš pašreiz šo darba atteikumu valodas neprasmes dēļ ir pārsūdzējis tiesā, tā nebija tikai retorika. (No zāles dep. V.Orlova starpsaucieni.) Šāda tikšanās tiks noorganizēta, tad aci pret aci tiksieties ar cilvēku, kam šī norma ir reāli nepieciešama. Un arī tas, ka tiesvedība jau notiek un ir iesaistīti advokāti, pierāda, ka problēma pastāv. Un galu galā, kā jau es to teicu pagājušajā reizē, ja šīs svešvalodas zināšanas ir nepieciešamas, tad nav problēmu. (Izlasiet konkrēto likuma normu!) Tad darba devējs perfekti pierādīs: jā, šajā amatā ir jāzina angļu valoda, krievu valoda, ķīniešu valoda... vienalga, kāda. Un darba ņēmējs teiks: „Jā, es jums piekrītu. Šis nav tas amats, uz ko es varu pretendēt.” Bet, ja mēs redzam šeit jau daudzus minētos kuriozos piemērus par to, ka krievu valodas prasme nepieciešama mežstrādniekam, mājsaimniecei, adītājai un tamlīdzīgi, tas liecina tikai par vienu - ka acīmredzot konkrētais darba devējs pats nav pūlējies apgūt latviešu valodu vai nevēlas tajā runāt un vēlas nodrošināt komfortablu situāciju savai saziņai ar darba ņēmēju. Un, lūk, lai šāda prakse neizplatītos, ir pilnīgi loģiski, ka ir šāda norma, un tā ir ļoti labi pārdomāta. Es jums varu atnest savus 1995., 2000., 2005.gada rakstus, kur es par šo problēmu esmu runājusi, un, ticiet man, Latvijā valsts valodas politikas institūciju sistēma ir pietiekami sakārtota un aktīva, lai noteiktu, kur ir šī vājā vieta. Un mūsu valodas politikā šī ir vājā vieta, un es varu tikai izteikt lielu gandarījumu, ka Saeimas vairākums to ir sapratis un šādas normas nepieciešamību atbalstījis. (No zāles dep. V.Orlovs: „Neticu!”) Paldies.".
• 2011_07_14_as-2-seq546 language "lv".
• 2011_07_14_as-2-seq546 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2011_07_14_as-2-seq546 mentions Q822919.
• 2011_07_14_as-2-seq546 mentions Q211.
• 2011_07_14_as-2-seq546 mentions Q6111985.