Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_07_14_as-1-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2011_07_14_as-1-seq4 type Speech.
- 2011_07_14_as-1-seq4 number "4".
- 2011_07_14_as-1-seq4 date "2011-07-14".
- 2011_07_14_as-1-seq4 isPartOf 2011_07_14_as-1.
- 2011_07_14_as-1-seq4 spokenAs 101.
- 2011_07_14_as-1-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie klāstošie! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Eiropas Komisijas publicētais priekšlikums Eiropas Savienības budžeta sadalei no 2014.gada līdz 2020.gadam paredz turpināt līdzšinējo diskriminējošo Eiropas Savienības maksājumu sadali starp dalībvalstu lauksaimniekiem. Eiropas Komisija piedāvā septiņu gadu laikā mazināt atšķirības maksājumos par trešo daļu katrai dalībvalstij individuāli. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības vidējais tiešo maksājumu līmenis par hektāru 2013.gadā būs 269 eiro, Eiropas Savienības budžetā atvēlētie līdzekļi no 39,4 procentiem samazināsies uz 36,2 procentiem. Tas pats par sevi nav daudz, jo ietaupījumus var rast, bet uzskatu, ka neapmierinošs ir tieši komisijas piedāvājums tiešo maksājumu jomā. Komisija piedāvā kā zemāko slieksni tiešajiem maksājumiem noteikt aptuveni 52 procentus tikai no Eiropas Savienības dalībvalstu saņemtā vidējā maksājuma. Un tas būtu Latvijai. Protams, Latvijas lauksaimniekiem tad maksājums palielinātos, bet atšķirības tik un tā būtu drastiskas un konkurenci kropļojošas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, tas nozīmē, ka Latvijas zemniekiem, kas 2013.gadā saņems vidēji 95 eiro par hektāru, sākot no 2014.gada septiņu gadu laikā maksājums pieaugtu par 60 procentiem – tas ir, līdz 145 eiro. Vienlaikus Nīderlandes lauksaimniekiem, kas 2013.gadā saņemtu 457 eiro par hektāru, maksājums septiņu gadu laikā saruktu līdz 368 eiro par hektāru. Tādējādi Latvijas lauksaimniekiem maksātais atbalsta apjoms būtu pats mazākais Eiropas Savienībā un sasniegtu tikai 52 procentus no vidējā, un tas būtu trīs reizes – gandrīz trīs reizes! – mazāks nekā, piemēram, Nīderlandei. Būtiski atšķirīgs ir arī dalībvalstīm piešķirtais finansējuma sadalījums starp tiešajiem maksājumiem, kas ir pirmais pīlārs, un lauku attīstības maksājumiem, kas ir otrais pīlārs... starp šīm daļām. Piemēram, Latvijas gadījumā šī attiecība ir aptuveni 35 pret 65, savukārt Dānijai līdzekļi, ko lauksaimnieki saņem kā tiešos maksājumus, ir 95 procenti, un tikai 5 procenti ir maksājumi lauku attīstības pasākumiem. Realizējot lauku attīstības pasākumus, finanšu līdzekļu nonākšana līdz lauksaimniekiem ir nedaudz sarežģītāka un ilgstošāka nekā tiešo maksājumu saņemšanas gadījumā. Tāpat arī, saņemot atbalstu naudas izteiksmē, brīvos līdzekļus lauksaimnieks var izmantot savām konkrētā brīža vajadzībām, piemēram, zemes pirkšanai. Tas atkal Latvijas lauksaimniekus nostāda sliktākā situācijā attiecībā pret to valstu lauksaimniekiem, kam ir relatīvi vairāk brīvo līdzekļu saistībā tieši ar augstāku tiešo maksājumu proporciju šo maksājumu sadalē. Tāpat būtisks ir nākamais šīsdienas sēdes jautājums par Kohēzijas fonda līdzekļu godīgāku sadali. Ja mēs gribam, lai mūsu lauki nav aizauguši, ja mēs gribam, lai mūsu lauki ir apdzīvoti, ja mēs gribam, lai mūsu radinieki, draugi un tautieši nedotos strādāt uz Anglijas un Īrijas zemeņu un burkānu laukiem, tad mums ir jācīnās par līdzīgākiem Eiropas Savienības maksājumiem arī Latvijas lauksaimniekiem. Es esmu par Latvijas lauksaimniecību un ražošanu laukos. Paldies.".
- 2011_07_14_as-1-seq4 language "lv".
- 2011_07_14_as-1-seq4 speaker Ansis_Salins-1983.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q822919.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q211.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q193089.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q458.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q35.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q55.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q8880.
- 2011_07_14_as-1-seq4 mentions Q22890.