Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_06_09-seq2> ?p ?o. }

• 2011_06_09-seq2 type Speech.
• 2011_06_09-seq2 number "2".
• 2011_06_09-seq2 date "2011-06-09".
• 2011_06_09-seq2 isPartOf 2011_06_09.
• 2011_06_09-seq2 spokenAs 17.
• 2011_06_09-seq2 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Kad pirms divām nedēļām atkārtoti iesniedzām sagatavotos Satversmes grozījumus, kas paredz tautas vēlēta prezidenta institūta iedibināšanu, neparedzējām, ka šis likumprojekts tik īsā laikā būs kļuvis daudz aktuālāks. Šoreiz esam sagatavojuši veselu likumprojektu paketi, kas tieši saistīta ar izmaiņām prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Viss, kas norisinājies pēdējā laikā, tikai vēlreiz un vēlreiz apliecina nepieciešamību nepastarpināti vēlēt Valsts prezidentu tautai. Tas izslēgtu jau tik ierasto intrigu „režīmu” ap Valsts prezidenta ievēlēšanu. Te īpašā slepenība, te sacensība, kurš pirmais izvirzīs, te novēršanās, jo nepaglaudīja pa spalvai... Tā taču ir māžošanās! Pagājuši vairāk nekā divi mēneši, kopš no šīs tribīnes apmainījāmies viedokļiem ar Čepānes kundzi, un, kaut arī nacionālās apvienības iniciētā likumprojekta cienījamā oponente izteica apņēmību, ka pie tautas vēlēta prezidenta lietas Juridiskā komisija strādās, apspriežoties ar visām frakcijām, rīcība šajā virzienā diemžēl īsti tā arī nav sekojusi. Arī man, tāpat kā visiem šajā zālē, profesore Ilma Čepāne ir autoritāte, un tieši tāpēc nevaru saprast, kāpēc vajag noklusēt vai sagrozīt likumprojektā iekļautās normas. Piemēram, iepriekš, runājot par likumprojektu, tika citēts 56.pants: „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts prezidents.” Un turpināts ar izvilkumu no likumprojekta 59.panta: „Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts prezidents to prasa.” Nez kāpēc aizmirst šā paša panta pirmo daļu, kas būtiski maina kontekstu, un tur ir teikts: „Ministru prezidentam viņa amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Valsts prezidenta un Saeimas priekšā. Ministru prezidentam vai ministram jāatkāpjas, kad Saeima ar visu deputātu vairākumu tiem izsaka neuzticību.” Tātad no pašreiz spēkā esošās kārtības... mainījies vien tas, ka prezidentam arī ir tiesības atcelt uzticību zaudējušu ministru, ja Saeimas vairākums kaut kādu iemeslu dēļ uz to nevar sadūšoties. Šo nespēju atbrīvoties no atsevišķiem šīs valdības ministriem mēs izjūtam joprojām, koalīcijai spēlējot spēlītes ar nosaukumiem „Kompromiss” vai arī „Vajag svarīgu vietu svarīgam cilvēkam”. Arī pret 35.pantā ietverto pamatuzstādījumu „Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts” tika izteikti iebildumi. Dīvaini! Vai tad Valsts prezidents nav valsts galva? Kurš tad, cienījamie kolēģi, ir valsts galva? Vai tad Valsts prezidenta pienākums nav kalpot tautas labumam? Kam tad? Saeimas labumam? Oligarhu? Sorosa vai varbūt Eiropas labumam? Vai tad Valsts prezidenta uzdevums nav veicināt nacionālo vienotību? Vai tad Valsts prezidenta pienākums nav rūpēties par valstisko neatkarību, demokrātiju un tiesiskumu? Vai tad Valsts prezidents nav viens no šiem valsts pamatvērtību balstiem visas Satversmē noteiktās sistēmas ietvaros? Vai balsti ir tikai Saeima, Ministru kabinets un tiesu vara? Manuprāt, nesenais Valsts prezidenta rīkojums apliecināja šā vēl Satversmē neiekļautā pamatuzstādījuma faktisko patiesumu. Satversmes grozījumos ietvertā kārtība nosaka principu, ka parlaments veic savus pienākumus, neuzurpējot visu varu, bet Valsts prezidents atbilstoši savai arbitra funkcijai un pilnvarām līdzsvaro visus trīs varas atzarus, nevis vada izpildvaru. Tāpēc Čepānes kundzes mājiens par vadonību un superprezidentālu valsti ir visai subjektīvs vērtējums likumprojektā ietvertajai lietu kārtībai. Vēlreiz vēlos apliecināt, ka šo Satversmes grozījumu projektu izstrādāja konstitucionālo tiesību eksperti, konsultēja un savu pozitīvo vērtējumu deva tiesību speciālisti, kuru autoritāte ir vispāratzīta. Iestrādātās normas darbojas daudzās Eiropas parlamentārās demokrātijas valstīs. Tas viss ir detalizitēti aprakstīts likumprojekta anotācijā... 40 sekundes man vēl vajadzēs... Noslēgumā. Likumprojektā ietvertā norma par spēkā stāšanos ir īpašas uzmanības vērta. Tā nosaka, ka tautas prezidenta ievēlēšana paredzēta pēc pagājušajā nedēļā ievēlētā prezidenta pilnvaru beigām. Tas nozīmē, ka tā tas ir arī gadījumā, ja pēc šā gada rudenī jaunievēlētās Saeimas sanākšanas jaunais Valsts prezidents kādu iemeslu dēļ nolemj atkāpties no amata, un viens no godājamā Bērziņa kunga šādas rīcības iemesliem varētu būt viņa vēlēšanās patiesi kļūt par tautas prezidentu. Par tādu viņš taču sevi sajuta drīz pēc ievēlēšanas jau šajā Saeimā. Jaunajam Valsts prezidentam ir visas iespējas līdz Satversmes grozījumu pieņemšanai apliecināt sevi kā tautas cienīgu valstsvīru. Ar šo lēmumu šai Saeimai vēl ir iespēja parādīt pienācīgu attieksmi pret tautu - pašai vēlēt savas valsts galvu. Aicinu balsot „par” likumprojekta nodošanu komisijām, tādējādi apliecinot labos nodomus, lai nākamā Saeima šo procesu varētu novest līdz pozitīvam rezultātam. Aicinu balsot „par” tautas vēlētu prezidentu.".
• 2011_06_09-seq2 language "lv".
• 2011_06_09-seq2 speaker Imants_Paradnieks-1968.
• 2011_06_09-seq2 mentions Q822919.
• 2011_06_09-seq2 mentions Q193089.
• 2011_06_09-seq2 mentions Q4511827.