Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_05_19-seq428> ?p ?o. }

• 2011_05_19-seq428 type Speech.
• 2011_05_19-seq428 number "428".
• 2011_05_19-seq428 date "2011-05-19".
• 2011_05_19-seq428 isPartOf 2011_05_19.
• 2011_05_19-seq428 spokenAs 117.
• 2011_05_19-seq428 spokenText "Lūdzu, turpiniet! I.Pimenovs, Paldies. Komisija tika izveidota 24.februārī, kā jau es teicu, bet komisijas sastāvs pilnā apmērā tika ievēlēts 17.martā, kad komisija sanāca uz savu pirmo sēdi. Un tikai 31.martā tika ievēlēta komisijas vadība un sākās sarakstes darbs un informācijas izprasīšana. Šajā laikā komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus un saņēma atbildes no šādām iestādēm. 3.maijā - no Ģenerālprokuratūras saņēma lēmumu par kriminālprocesa, kas bija uzsākts par valsts amatpersonu rīcības likumību un pamatotību, savlaicīgumu un atbilstību valsts interesēm, gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu „Parex bankai” un „Parex bankas” pārņemšanas valsts kontrolē laika periodā no 2008.gada 3.novembra līdz 5.decembrim, izbeigšanu. 5.maijā mēs saņēmām no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas dokumentus no Valsts kontroles, proti, revīzijas ziņojumu par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un līdzīgu dokumentu par 2009.gada pārskatu. Aprīlī ģenerālprokurors Kalnmeiers saskaņā ar mūsu komisijas... ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma 8.pantu pēc komisijas ierosinājuma un savstarpējas saskaņošanas ir norīkojis darbam komisijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietnieci Elgu Jonikāni. Komisija, iepazīstoties ar tai iesniegtajiem dokumentiem, ir secinājusi sekojošo. „Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšana, bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšana un valsts veiktie pasākumi bankas likviditātes nodrošināšanai ir neviennozīmīga, apjomīga un sarežģīta lieta. Tās izskatīšanai komisijai nepietiek ar laiku līdz šā gada 24.maijam. Jau šobrīd komisija ir konstatējusi virkni nepilnību līdzšinējā lietas izmeklēšanā. Komisijā strādājošie deputāti ir sagatavojuši konkrētus jautājumus lietā, un katrs jautājums prasa tiešu un precīzu atbildi. Jau tagad no saņemtajiem dokumentiem komisija var izdarīt secinājumus, ka Latvijas Republikas 2008.gada un 2009.gada saimnieciskā gada rezultātus būtiski ietekmējuši darījumi ar „Parex bankas” pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu šai bankai. Pastāv iespēja, ka valsts atbildīgās institūcijas nav darījušas visu nepieciešamo, lai novērstu un samazinātu naudas plūsmu no noguldījumu kontiem un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi no „Parex bankas” laika periodā no 2008.gada augusta līdz 2008.gada 31.oktobrim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzlika tai pirmos ierobežojumus, kas būtībā attiecās tikai uz debeta operācijām, tajā pašā laikā neierobežojot klientiem netraucētu naudas izņemšanu no bankas. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, lūdzu!”) Joprojām nav pienācīgi novērtēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstule, ar kuru tā informē Ministru prezidentu, Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru par ievērojamiem riskiem, sniedzot valsts atbalstu un pārņemot „Parex banku”. Neskatoties uz to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2008.gada 7.novembrī lūdza sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus „Parex bankai”, saistību ierobežojumi tika uzlikti tikai pēc 24 dienām, kad no 2008.gada 7.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim no „Parex bankas” kontiem bija aizplūdusi ievērojama naudas summa. Komisija uzskata, ka iepriekšminētais ir rūpīgi jāpēta, veicot Ministru kabineta darbības analīzi, pētot atbildīgo personu darbības motivāciju un iemeslus. Komisijai jāvērtē visu atbildīgo valsts institūciju un amatpersonu rīcība, nosakot, kas vēl bez Ministru kabineta ir atbildīgs par „Parex bankas” pārņemšanu. No komisijas rīcībā esošajiem materiāliem redzams, ka līgums, ar kuru valsts pārņēma kontroli „Parex bankā”, bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā „Parex bankā” tika ieguldīti lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies lielākas papildu saistības, nekā to paredzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni. Pēc virknes fizisko un juridisko personu iesniegumos minēto ziņu resoriskās pārbaudes materiāliem un ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, 2009.gada 16.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess. Ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar prasību izvērtēt „Parex bankas” pārņemšanu vērsās finanšu ministrs Einars Repše. Izmeklējot valsts atbalsta sniegšanas „Parex bankai” un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību, prokuratūra noziegumus nav atklājusi, un kriminālprocess bija izbeigts. Tomēr es gribu pievērst cienījamo deputātu uzmanību sekojošam apstāklim. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, par jautājumu, nevis lasīt starpziņojumu!”) Lēmumā par procesa izbeigšanu norādīts, ka to var pārsūdzēt personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā. Bet, ja kriminālprocess uzsākts pēc personu iesnieguma, tad arī šīm personām bija tiesības iesniegt sūdzību. Rezultātā ir pamats uzskatīt, ka prokuratūra nepamatoti sašaurinājusi to personu loku, kurām atbilstoši likumam būtu tiesības šādu lēmumu pārsūdzēt, un ka ar šādu rīcību, iespējams, ir maldināti iesniedzēji - tādas valsts amatpersonas kā valsts kontroliere Sudraba un finanšu ministrs Repše. Komisijas rīcībā nav ziņu par to, vai prokuratūras lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pārsūdzēts, bet, ja nav, tad nepieciešams uzaicināt iesniedzējus un noskaidrot, kādu iemeslu dēļ tas nav pārsūdzēts. Ir jāpārbauda, vai lēmums nav pārsūdzēts tādēļ, ka tas, pēc iesniedzēju ieskata, pilnībā ir sniedzis atbildi uz viņu iesniegumos norādītajiem jautājumiem vai arī tādēļ, ka lēmumā nav pienācīgi izskaidrotas iesniedzēju tiesības to pārsūdzēt augstākstāvošam prokuroram. Tādā gadījumā veikto pārbaudi nevar uzskatīt par vispusīgu un pilnīgu, savukārt kriminālprocesa izbeigšanu - par likumīgu un pamatotu. Joprojām nav analizēts un noskaidrots, kurām valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par bezdarbību, pieļaujot valsts un pašvaldību uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām nekontrolēti izņemt lielā apmērā naudas līdzekļus no kontiem „Parex bankā”, kad un kādā apjomā tā izņemta un vai ilgstoša - līdz pat 2008.gada 1.decembrim - ierobežojumu nepiemērošana nav tieši vai pastarpināti saistīta ar nepieciešamību nodrošināt iepriekš minēto iespēju ne tikai minētajām iestādēm un organizācijām, bet arī kādām citām fiziskajām vai juridiskajām Latvijas vai ārvalstu personām. Komisija vēlas noskaidrot, vai, izmeklējot lietu par „Parex bankas” pārņemšanu, prokuratūra nodrošināja pienācīgu personāla resursu piesaisti. Kā šobrīd saprotams no Ģenerālprokuratūras vēstules, kas adresēta komisijas priekšsēdētājam, resorisko pārbaudi un kriminālprocesuālo izmeklēšanu vienpersoniski veicis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras virsprokurors Adlers. Nav pārbaudīts, vai kāda no akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšanas lietā iesaistītajām amatpersonām nav pieļāvusi noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā, veicinot vai piedaloties ar bankas pārņemšanu, tās klientu saistīto pārkreditēšanos vai viņu noguldījumu atgūšanu saistītā mantiskā darījumā. Komisijai nav arī saprotams, kāpēc Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Adlers par valsts amatpersonām uzskata tikai Ministru kabineta locekļus. Valsts kontrole savā iesniegumā prokuratūrai konkrēti lūdza izvērtēt Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu rīcības likumību. Komisijai nav informācijas par to, vai citu valsts amatpersonu lēmumi un rīcības likumība vispār prokuratūrā tikusi vērtēta. Tāpat nav skaidrs, vai prokuratūra, veicot resorisko pārbaudi un turpmāko izmeklēšanu, ir izmantojusi iespēju analizēt, atlasīt un izsekot aizplūdušo naudas līdzekļu patiesos labuma guvējus un viņu iespējamo saistību ar tām personām, kas bija iesaistītas „Parex bankas” pārņemšanā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komisijai ir jāvērtē, vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Adlera veikto pārbaudi „Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanā var uzskatīt par pietiekami izsmeļošu, kas sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem lietā. Komisija tāpat secina, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu balstīts pamatā uz Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas atzinumiem, slēdzieniem un viedokļiem, kā arī uz šo nosaukto iestāžu amatpersonu liecībām. Bet tieši Finanšu ministrijas, FKTK un Latvijas Bankas amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanas procesu. Arī šodien gan Latvijas Bankā, gan FKTK, gan Finanšu ministrijā vadošos amatos strādā personas, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanu. Komisija vēlas noskaidrot, vai šodien tiek ņemti vērā Valsts kontroles atzinumā izdarītie secinājumi, it īpaši attiecībā uz „Parex bankas” restrukturizācijas procesu, kas joprojām turpinās, un vai ir izstrādāti jauni instrumenti un noteikta atbilstoša kārtība bankās, lai izvairītos no kļūdām nākotnē. Komisija uzskata, ka sabiedrībai jāsaņem objektīvas un izsmeļošas atbildes šajā lietā, tāpēc, pamatojoties uz visu iepriekš teikto, Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā uzskata par nepieciešamu turpināt iesākto apjomīgo darbu un lūdz Saeimas deputātus balsot par komisijas darbības termiņa pagarināšanu uz deviņiem mēnešiem. Paldies.".
• 2011_05_19-seq428 language "lv".
• 2011_05_19-seq428 speaker Valerijs_Agesins-1972.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q822919.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q211.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q4294791.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q687709.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q20560736.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q11731915.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q1092499.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q471678.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q11711469.
• 2011_05_19-seq428 mentions Q2033921.