Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_05_12-seq89> ?p ?o. }

• 2011_05_12-seq89 type Speech.
• 2011_05_12-seq89 number "89".
• 2011_05_12-seq89 date "2011-05-12".
• 2011_05_12-seq89 isPartOf 2011_05_12.
• 2011_05_12-seq89 spokenAs 84.
• 2011_05_12-seq89 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie pārējie kolēģi! Man ir šoreiz liela iespēja parādīt, kā visas tās lietas notiek dzīvē. Te pa lielākai daļai jūs visi teorētiski runājāt. Kad es nolēmu kļūt par deputātu 9.Saeimā, es atbraucu pie partiju vadītājiem Emša kunga un Brigmaņa kunga, un mēs izrunājām, kā jau tas vienmēr ir, arī visas pārējās lietas. Un es līdzi paņēmu mazu tādu karti... Un svarīgais - es domāju, ka Brigmanis atcerēsies, - ir nevis tā vieta... nu, par to vietu arī runā - kurā tad apgabalā un kāda vieta jums būs, bet... Es parādīju to karti... Es dzīvoju 25 kilometrus no Madonas un 25 kilometrus no Ērgļiem. Vidū. Tuvākās autobusu pieturas? Es viņiem pateicu, ka līdz pieturai jāiet 6 kilometri pa lielceļu. Seši kilometri! Tur iet autobuss tikai dažas reizes dienā. Reti iet uz Ērgļiem autobuss, turklāt tas nav saskaņots ar vilcienu, jo Šlesera kungs jau tur atstāja tikai vienu vilcienu dienā. Viņš teica, ka kursēšot autobuss „Ērgļi-Rīga” un tā tālāk un ka varēšot aizbraukt uz Ērgļiem, ka tur visu dienu iešot tie autobusi un nekādu problēmu nebūšot. Diemžēl tur tikai vienu reizi dienā iet tagad! Un tas autobusa reiss nav saskaņots ar to 6 kilometru attālumā esošo... Pa šo lielceļu es 6 kilometrus, no savas mājas izgājis, esmu spiests, glīti apģērbies un ar portfeli rokā (Zālē smiekli un starpsaucieni.), jebkuros laika apstākļos - vienalga, vai dubļi vai sniegs, vai putekļi. Jā, jā, tāda ir reālā dzīve! Un uz Madonu - tas pats. Trīs ar pusi kilometru attālumā ir pietura, no kuras iet viens mazais autobusiņš. Mazais! Tas mani ieved Madonā, un man nākas tur divas stundas sēdēt aukstā autostacijā, sevišķi ziemā, - aukstā autostacijā! - un gaidīt, kad pēc divām stundām no Madonas ies uz Rīgu autobuss, lai deputāts Lācis pēc kopumā apmēram sešu stundu ilga brauciena varētu nokļūt Rīgā. Redziet, kāda ir īstenība! Brigmanis... nu, es uzvārdus lietošu bez vārda „kungs”... un Emsis mani saprata un teica: „Jūs neuztraucieties! Tā kā jūs dzīvojat tādā vietā, mēs jūs vadāsim.” Un pirmo gadu vadāja. (Zālē smiekli un starpsaucieni.) Nekādu problēmu! Jā, vadāja. Vadāja. Nu kā? Jā, jā, viņu frakcijai bija automobiļi, mēs visi to zinām. Nav ko izlikties, un lai dzird arī tauta! Tas bija ļoti pareizi, jo tauta ievēlējusi tādu deputātu, kurš nevar kājām atnākt uz Rīgu vai iet 25 kilometrus uz Madonu vai uz Ērgļiem katru dienu. Bet, kad nākamajā gadā es kļuvu - tāpat kā šogad, tāds mans liktenis! - bezpartejiskais deputāts, man tūlīt piemēroja citu... (No zāles: „Citu kārtību.” Smiekli un starpsaucieni.) Jā, citu kārtību - 1500 kilometri mēnesī. Viss! „Kā jūs tiekat šurp, tā ir jūsu darīšana.” Nu, kolēģis Orlovs te ļoti rūpējas par sportu. Viņš mani uzlaida uz laukuma spēlēt futbolu pret Lietuvas Seima un Vācijas parlamenta komandu. Kā tad es to futbolu tā uzspēlējos? Nu gluži vienkārši! Piecreiz nedēļā... piecreiz mēnesī es varēju lietot no Saeimas frakciju... bezfrakciju autobusu - vai nu braukt no Rīgas, vai no turienes uz Rīgu -, un vairāk man arī neiznāca. Un tā deputāts Lācis izgāja no mājas, kur viena šoseja ir 18 kilometru attālumā, bet otra ir 13 kilometrus tālu. Tur autobusi iet diezgan regulāri un nepārtraukti. Un es uztrenējos tā, ka Orlovs mani paņēma un laida spēlēt tajā komandā. Jā... (Smiekli zālē.) Viņš sākumā neticēja, ka varu noskriet par pussargu, bet, ziniet, bija trīs gadus nepārtraukts treniņš... Nu, darbā jābūt, nekas! Tu vari vai nu iet prom no Saeimas, vai esi jau no rīta tajā Saeimā. Nu, es soļoju neatkarīgi no tā, vai bija putenis, vai lietus vai kas... zābaki, aizputināts... Līdz lielceļam divi kilometri, sieva atnāk līdzi ar garajiem zābakiem. Es atsēžos uz celma un uzvelku kurpes. Dzīves īstenība!... Būs, būs... par autiņiem arī būs tūlīt! Precīzi būs... Tagad deputāti mani vienīgi vairs neņem uz Sočiem, jo es vienmēr iebilstu, ka tur spēlē nevis Saeima, bet tur spēlē „sbornaja Orlova un jevo druzei”. Viņš vairs neņem mani tur līdzi... Neņem, neņem, jo viņš zina, ka es tur arī to pateikšu... (Izsaucieni no zāles.) Nu, jā... Bet tagad pie lietas! (Smiekli, aplausi un izsaucieni.) Tagad pie lietas. Nu, ko tad es darīju tos trīs gadus, tās trīs reizes... Nu ir tie maršrutiņi, kur nav cilvēku Madonas rajonā. Taču tantiņai tik un tā ir jāiet... mana vecuma tantiņai... Viņa nav tāda kā es, viņa diemžēl nevar nostaigāt... viņa futbolu nespēlē un basketbolu arī ne. Viņai jātiek uz Madonu pie daktera. Viņai jātiek uz lauku atbalsta dienestu, viņai jātiek pie māsas Madonā. Kad tie mazie autobusi braukāja, arī es tos izmantoju, lai tos trīsarpus vai sešus kilometrus... ja man nebija jābūt darbā...".
• 2011_05_12-seq89 language "lv".
• 2011_05_12-seq89 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
• 2011_05_12-seq89 mentions Q822919.
• 2011_05_12-seq89 mentions Q2660080.
• 2011_05_12-seq89 mentions Q37.
• 2011_05_12-seq89 mentions Q183.
• 2011_05_12-seq89 mentions Q39420.
• 2011_05_12-seq89 mentions Q374152.
• 2011_05_12-seq89 mentions Q4178846.