Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_05_12-seq196> ?p ?o. }

• 2011_05_12-seq196 type Speech.
• 2011_05_12-seq196 number "196".
• 2011_05_12-seq196 date "2011-05-12".
• 2011_05_12-seq196 isPartOf 2011_05_12.
• 2011_05_12-seq196 spokenAs 101.
• 2011_05_12-seq196 spokenText "Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām ārkārtīgi svarīgus likumprojektus, proti, Būvniecības likumprojektu, Meža likumprojektu... jaunus grozījumus. Nu mēs izskatām arī Aizsargjoslu likumu. Un es domāju, ka jūs neviens nenoliegsiet, ka, tāpat kā meži, arī Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla, īpaši runājot par krasta kāpu aizsargjoslu, ir viena no Latvijas nacionālajām bagātībām. Kā jau referents šeit teica, Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktā tiek piedāvāti grozījumi. Ko tad nosaka pašreizējā redakcija? Pašreizējā redakcija paredz, ka šajā krasta kāpu aizsargjoslā, kas ir vai nu 300 metru, vai 150 metru plata, atkarībā no šīs joslas atrašanās vietas - vai tā ir pilsētās, ciemos vai ārpus šīm pilsētām un ciemiem, par meža zemes transformāciju ir jālemj Ministru kabinetam ar rīkojuma palīdzību. Šeit ir bijušas dažādas kaislības, un dažkārt arī valdība tiek vainota pie tā, ka šo rīkojumu pieņem atkarībā no politiskajām simpātijām. Es no tā atturēšos, es runāšu tikai par juridiskiem argumentiem, tiem īpaši pievēršot komisijas uzmanību, jo komisijas pārziņā būs arī jaunā Būvniecības likuma projekts. Un kas tad ir noteikts pašreizējā redakcijā? Es tiešām jūs aicinu paskatīties, bet iespējams, ka visiem pašlaik šis likumprojekts nav priekšā. Piedāvātajā redakcijā, piedodiet, ir teikts, ka aizliegts šajā krasta kāpu aizsargjoslā... aizliegts „meža teritorijā (mežā un plaucēs) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt būvju, tajā skaitā parku, būvniecību un lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanu. Koku ciršanas kārtību mežā krasta kāpu aizsargjoslā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets.” Kā jau referents teica, mēs tātad atsakāmies no šīs meža zemju transformācijas. Meža zemju transformācijas vietā tagad Ministru kabinetam būs jālemj par šīm būvēm. Es norobežošos no pašreiz spēkā esošā Būvniecības likuma. Tagad paskatīsimies to Būvniecības likumu, ko te slavē kolēģis Olšteina kungs. Proti, likumprojekta 9.pantā ir dots gandrīz izsmeļošs būvju grupu jēdziena skaidrojums. Pirmā ir grupa, kurai nevajag tās būvatļaujas (bet šeit nekas par to runāts nav). Nu, tātad tur ir „dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi”. Otrajā grupā, piemēram, ir „publisko teritoriju labiekārtojums ((..) objekti, tiltiņi, laipas, kāpnes)”. Tur visur vajag būvprojektus. „Žogi pilsētu un ciemu teritorijās”... un tā tālāk. Es visu nenosaukšu. Tātad rodas jautājums: vai mēs, runājot par birokrātisko šķēršļu novēršanu, neradīsim vēl lielākus birokrātiskos šķēršļus šajā gadījumā? Nu padomājiet! Es nezinu, vai komisijā vispār tam ir pievērsta uzmanība. Es ļoti labi pārzinu šo zemju... meža zemes transformācijas tiesisko regulējumu. Tie ir ļoti sarežģīti Ministru kabineta noteikumi. Var piekrist, ka dažkārt patiešām bija vairāki paralēli procesi. Vispirms - teritorijas plānošana, pēc tam - transformācija, un pēc tam - būvniecība. Un atsevišķos gadījumos, pat nesaistot kopā, bija vēl arī ietekmes uz vidi novērtējums. Patiešām šī birokrātiskā kārtība ir jāsamazina, taču - vai šādā ceļā mums tas jādara? Es nekur nevarēju atrast - Meža likumā es nevarēju atrast, tāpat arī šeit es nevaru atrast -, vai būs īpaši noteikumi par to atmežošanu. Paskatieties ļoti uzmanīgi, ko nozīmē atmežošana! Nebūs laikam atmežošanas noteikumu. Turklāt, ja ir runa par to, ka tiek samazināts cērtamo koku vecums, mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem ar visu to atmežošanu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tas ir viens aspekts. Nākamais. Ja mēs skatām šo piedāvāto redakciju, tad redzam, ka parki arī ir būves. Parki, par kuru būvniecību tātad lems Ministru kabinets! Jaunajā Meža likumā patiešām ir jauna nodaļa, kur ir parādīts, kādā veidā tie parki varētu tikt iekārtoti. Protams, es domāju, ka to gan sadarbībā ar valsti un pašvaldību... Un arī tiem privāto zemju īpašniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību un tā tālāk. Bet ne par to ir stāsts! Tagad mums jāskata vēl viena norma šajā pašā 36.pantā, kur ir norādīti īpašuma tiesību aprobežojumi. Un ko tad tas nosaka? Proti, 36.panta trešās daļas 1.punktā ir noteikts, ka „aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā”. Arī šeit vajadzētu būtu uzmanīgiem, jo 300 vai 150 metru... Krasta kāpu aizsargjoslā ir ierīkoti dažādi parki, acīmredzot tur ir bijušas arī būvatļaujas. Šeit būtu noteikti jānorāda, ka zeme zem šiem parkiem nebūtu privatizējama. Viens no iemesliem dīvainā kārtā ir tas... es nezinu, kādēļ jūs to visu ņemat par pilnu komisijā. Ir norādīts, ka, lai atteiktos no meža zemes transformācijas... anotācijā tiek minēts, ka Valsts meža dienestam neesot iespējams nodrošināt transformācijas atļauju tiesiskumu, jo pašvaldības rīkojoties nelikumīgi, bet Valsts meža dienestam esot jāatbild, un tāpēc pret Valsts meža dienestu tiekot vērstas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Tas ir norādīts tātad Meža likuma grozījumu anotācijā un arī Aizsargjoslu likuma grozījumu anotācijā. Tur ir minēts arī šis Rīgas administratīvās apgabaltiesas spriedums. Es gribu pateikt, ka tur simtprocentīgi vainīgs ir Valsts meža dienests, jo tiesa, ieskaitot Senātu pēc tam, - acīmredzot tas pirms tam tika skatīts Senātā, - šajā lietā ir norādījusi, ka Valsts meža dienestam nebija jāvērtē - es nesaukšu to pašvaldību - novada domes lēmuma... tātad administratīvā akta... tiesiskums, kuru tā adresējusi zemes īpašniekam transformācijas gadījumā, bet bija jānoskaidro, vai zemes transformācija atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, jo tieši Valsts meža dienesta Virsmežniecības kompetencē ir lemt par atļauju transformēt meža zemi. To Valsts meža dienests nebija izdarījis. Un nevajag šeit maldināt deputātus, ka līdz ar to tagad mums ir jāatsakās no meža zemes transformācijas. Vēl jau varētu piebilst, ka, ja jau mēs reiz esam atteikušies no lauksaimniecības zemes transformācijas, tad mums šeit ir jāatsakās arī no meža zemes transformācijas. Šajā spriedumā nekādas lielas zaudējumu atlīdzības nav. Tiesa pasaka, ka Valsts meža dienestam būtu jāsamaksā tikai 10 lati par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Es arī nezinu, vai vispārējās jurisdikcijas tiesā šī nevalstiskā organizācija vai arī persona, kurai šis labvēlīgais administratīvais akts no pašvaldības puses ir bijis adresēts, ir prasījusi zaudējumu piedziņu. Es to nezinu. Turklāt šis likumprojekts ārkārtīgi rūpīgi vēl arī jāpēta kontekstā ar jauno Teritorijas plānošanas likumprojektu, kurš ir pavisam citā komisijā. Es nerunāšu gari par Būvniecības likumprojektu, bet, tā kā man ir laiks, tad es gribu pievērst uzmanību vēl vienai lietai. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Dari tā! Nekautrējies!”) Proti, jaunā Būvniecības likumprojekta 16.panta trešajā daļā ir paredzēti gadījumi, kad būvvaldei, ne vairs pašvaldībai, ir piešķirtas ļoti lielas tiesības, un tās varētu tikt attiecinātas arī uz šo krasta kāpu aizsargjoslu. Kādu tad rīcību paredz likumdevējs un ko plāno Ekonomikas ministrija tajos gadījumos, kad ir konstatēta patvaļīga būvniecība, proti, patvaļīgi ir veikti būvdarbi bez būvatļaujas un neievērojot tajā ietvertos nosacījumus? Būvvalde ir tiesīga pieņemt vienu no šādiem lēmumiem. Tātad pirmais attiecas uz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja šajā teritorijā ir aizliegts būvēties. Bet otrs attiecas uz iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pēc izvirzīto nosacījumu izpildes un videi nodarītā kaitējuma novēršanas vides un dabas aizsardzību reglamentējošajos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā. Vai tiešām, Olšteina kungs, jūs domājat, ka tā vajadzētu rīkoties nelikumīgas būvniecības gadījumā - jau radīt iespēju, ka bagāti cilvēki bez būvatļaujas un bez jebkāda projekta sāk būvniecību, bet pēc tam ar atpakaļejošu spēku kaut ko saskaņo, samaksā videi nodarīto kaitējumu, un viņiem māja ir uzbūvēta?! Tātad faktiski šajā 300 metru joslā mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, lai mēs novērstu šādas situācijas. Es to visu stāstu vienīgi tāpēc, ka nevar skatīties tikai uz vienu likumu, bet ir jāskatās sistēmiski uz daudziem likumiem, kas ir saistīti ar šo procedūru. Paldies. Es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet ļoti uzmanīgi vērtēt šo projektu. Paldies.".
• 2011_05_12-seq196 language "lv".
• 2011_05_12-seq196 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2011_05_12-seq196 mentions Q211.
• 2011_05_12-seq196 mentions Q2660080.
• 2011_05_12-seq196 mentions Q21625222.
• 2011_05_12-seq196 mentions Q39731.
• 2011_05_12-seq196 mentions Q2340101.
• 2011_05_12-seq196 mentions Q130614.