Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_04_28-seq457> ?p ?o. }

• 2011_04_28-seq457 type Speech.
• 2011_04_28-seq457 number "457".
• 2011_04_28-seq457 date "2011-04-28".
• 2011_04_28-seq457 isPartOf 2011_04_28.
• 2011_04_28-seq457 spokenAs 85.
• 2011_04_28-seq457 spokenText "Godājamie kolēģi! Joprojām mēs no šīs tribīnes apspriežam, kādā veidā cīnīties pret diskrimināciju. Vakar vakarā noteikti ne jau es vienīgais skatījāmies ziņas - gan „Panorāmu”, gan LNT, gan TV3 -, un viens no sižetiem bija saistīts ar situāciju Vācijas tirgū. Kā mēs zinām, 1.maijā atvērsies Vācijas un Austrijas tirgus. Ārlietu ministrija stāstīja, kā ir jārīkojas Latvijas iedzīvotājiem, lai mēs būtu gatavi Vācijas tirgum. Stāstīja arī par to, kur var notikt krāpšana, kādā veidā var izkrāpt 50 eiro par darba piedāvājumiem, kādā gadījumā cilvēks var zaudēt iespēju strādāt, un ka viņam ir jārezervē naudiņa, lai viņš atgrieztos atpakaļ Latvijā un varētu dzīvot šeit, nevis paliktu kaut kur pusceļā bez naudas. Par to tagad tiek runāts! Tātad valdība stāsta par to, kā cilvēkiem jāgatavojas, braucot uz Vāciju strādāt, jo Vācijas tirgus atveras. Tomēr vienlaikus mēs dzirdējām arī to, ka Vācijas tirgus piedāvās darbu nevis mazizglītotiem cilvēkiem, kādu Vācijā pašiem ir daudz, bet gan augsti kvalificētam darbaspēkam. Un šiem cilvēkiem, kas brauc strādāt uz Vāciju, protams, ir jāzina gan vācu valoda, gan jāzina konkrētais arods, un tieši tāpēc ir bažas, ka medicīnas jomā mēs varam piedzīvot kritumu, jo labākie speciālisti var aizbraukt... arī citās jomās. Bet šodien runa ir par situāciju, kāpēc mēs cīnāmies par diskrimināciju Latvijā valodas dēļ, kad tūkstošiem mūsu tautiešu brauc projām. Vai nevajadzētu šodien teikt to, ka varbūt mēģināsim viņus nediskriminēt un dosim viņiem iespēju strādāt, jo problēma jau ir tāda. Šodien mēs mēģinām piespiest darba devēju. Darba devējs var runāt jebkurā valodā. Ja viņš dod darbu, tad ir mazsvarīgi, vai viņš ir latvietis, krievs, ebrejs, ukrainis, amerikānis, norvēģis... Jebkurš darba devējs Latvijā ir ļoti gaidīts, ja viņš var šeit piedāvāt reālu darbu. Taču mēs tagad mēģinām kaut kādā veidā uzspiest darba devējam. Darba devējs var pagriezties un aiziet uz citām valstīm strādāt un tur attīstīt biznesu. Man šķiet, ka problēma šodien tiešām ir saistīta ar to, ka mēs gribam audzināt darba devējus. Kādus nosacījumus mēs viņiem radām, lai viņi būtu Latvijā? Un, kā tikko teica arī kolēģi, redziet, tieši darba devēji ir tie, kuri neprot latviešu valodu, un tieši tāpēc mēs viņus piespiedīsim runāt latviešu valodā. Protams, mēs varam mēģināt to darīt, tikai nebrīnīsimies, ka aizvien lielākas rindas veidosies tieši Vācijas virzienā, uz kurieni brauks daudzi tūkstoši, desmiti tūkstošu cilvēku. Man šķiet, ka šodien ir jārunā par būtību. Ja jau valstī bezdarbs ir apmēram 14 procenti, tad mēs nevaram piespiest darba devēju. Ikviens darba devējs tiek uzskatīts par labu darba devēju, ja viņš dod darbu. Nevis mums vēl jāsāk viņu eksaminēt. Mēs tikko runājām par to, kas notiek tad, ja deputāts nerunā pienācīgi valsts valodā, kā mēs rīkosimies, un tur noteikti ir jābūt kaut kādām konsekvencēm. Deputātiem ir jārunā valsts valodā labi, lai varētu pildīt savus pienākumus, bet no darba devēja mēs prasīsim pirmām kārtām to, lai viņš piedāvātu labu darbu, labi apmaksātu darbu, lai beigās šis labi apmaksātais darbs nodrošinātu arī labus nodokļus Latvijas valsts kasē, lai pensionāriem būtu, no kā maksāt pensijas, skolotājiem, mediķiem, policistiem, visiem tiem, kuri ir atkarīgi no iekasētajiem nodokļiem. Šodien diemžēl visi tie cilvēki, kuri brauks uz Vāciju un uz citām Eiropas valstīm strādāt, maksās nodokļus citās valstīs. Diemžēl, spriežot pēc statistikas, no 1 miljona un 30 tūkstošiem strādājošo, kas vēl nesen tika atspoguļoti statistikā, ir palikuši vien 750 tūkstoši. Tātad realitāte ir tāda, ka drīz vien arī šis cipars saruks. Man šķiet, ka šodien vajadzētu tiešām domāt nevis par to, kā uzspiest darba devējam pienākumu iemācīties valsts valodu, bet gan darīt visu, lai Latvijā būtu vairāk darba devēju un lai cilvēkiem nebūtu jābrauc prom. Un šodien lielākā diskriminācija notiek tā, ka vietējais iedzīvotājs, kas nemaz negrib braukt prom, ir spiests braukt projām, jo nav radīti normāli apstākļi. Nedalīsimies pozīcijā un opozīcijā! Darīsim visu iespējamo, lai cilvēkiem tomēr būtu iespēja palikt Latvijā, un uzskatīsim, ka tā būtu galvenā cīņa pret diskrimināciju, tātad, proti, to, ka piespiedu kārtā cilvēki brauc projām! Strādāsim kopā un radīsim normālus apstākļus, un tagad nemēģināsim piespiest visus darba devējus vēl nolikt eksāmenu valsts valodā! Paldies.".
• 2011_04_28-seq457 language "lv".
• 2011_04_28-seq457 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2011_04_28-seq457 mentions Q211.
• 2011_04_28-seq457 mentions Q193089.
• 2011_04_28-seq457 mentions Q40.
• 2011_04_28-seq457 mentions Q15628977.
• 2011_04_28-seq457 mentions Q183.