Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_04_28-seq390> ?p ?o. }

• 2011_04_28-seq390 type Speech.
• 2011_04_28-seq390 number "390".
• 2011_04_28-seq390 date "2011-04-28".
• 2011_04_28-seq390 isPartOf 2011_04_28.
• 2011_04_28-seq390 spokenAs 85.
• 2011_04_28-seq390 spokenText "Cienījamie deputāti! Mēs kārtējo reizi debatējam par jautājumu, vai ir iespējams, ka tiek noteiktas kādas valodas prasības. Protams, tas, ko teica Rasnača kungs... Mēs varam uzskaitīt profesijas, kurās kategoriski nevar pieprasīt valodas zināšanas. Mēs zinām, ka ir Latvijā arī cilvēki, kas ir kurlmēmi, un arī viņi strādā. Bet paskatīsimies uz šo jautājumu no citas puses! Kas notiek reāli pasaulē, kas notiek reāli Latvijā? Mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka latvieši tiešām savā dzimtajā zemē daudzējādā ziņā kļūst konkurētnespējīgi. Pirms kāda laika mēs, protams, nodefinējām, ka visiem Latvijā ir jāzina latviešu valoda, un mēs mērķtiecīgi uz to esam gājuši, un arī pašreizējā izglītības sistēma nodrošina to, ka principā ir bilingvāla apmācība; krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji vienlaicīgi studē arī latviešu valodā, un tas nodrošina viņiem iespēju mācīties gan vienā, gan otrā valodā. Bet es vienmēr esmu teicis, ka, lai cilvēks Latvijā vispār būtu konkurētspējīgs, viņam jāzina vismaz trīs valodas. Tās ir pirmām kārtām latviešu, krievu un angļu valoda, un jebkura ceturtā valoda, protams, būs bonuss. Ja šīs trīs valodas cilvēks nezina, viņam ir daudz grūtāk konkurēt brīvajā tirgū. Mēs apzināmies to, ka, protams, mēs varam runāt par tiem sludinājumiem, bet varbūt runāsim par būtību! Būtība ir tāda, ka diemžēl mēs esam maza valsts, un, Lāča kungs, mēs nevaram Latviju salīdzināt ar Lielbritāniju, ar kolonijām. Angļu valodā šodien runā visa pasaule. Tāpat ir arī ar spāņu valodu, kurā runā ne tikai Spānijā, bet lielā daļā Dienvidamerikas un citur. Vienlaikus ir arī krievu valoda, kura tiek daudz vairāk lietota nekā latviešu valoda. Diemžēl citādi tas ir ar mazām nācijām. Jautājums ir - ko tad mēs varam izdarīt? Un man šķiet, šodien vajadzētu runāt par to, vai krievu valodas zināšanas latvieti padara par konkurētnespējīgu vai konkurētspējīgu. Diemžēl realitāte ir tāda, ka arī tie mūsu pilsoņi, latvieši vai nelatvieši, kas aizbrauc no Latvijas strādāt uz Eiropu... tie, kas zina vairākas valodas, ir konkurētspējīgāki. Un šodien mēs skatāmies uz pakalpojumu sektoru, kurā, protams, cilvēkam jāzina daudz valodu, - gan veikalā, gan kafejnīcā, gan viesnīcā. Diemžēl šāda situācija veidojas arī citos darbos, piemēram, būvniecībā: tiek piesaistīti ārvalstu speciālisti no Rietumiem, un, lai strādātu komandā ar šo ārvalstu speciālistu, arī cilvēkam, kas strādā komandā ar viņu, ir jāzina viena vai otra svešvaloda. Tāda ir šī realitāte, un man šķiet, ka mums nav nepieciešams vairs runāt par to, vai jāzina vai nav jāzina svešvalodas. Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo labāk. Vienlaikus es apzinos, ka, protams, valsts pārvaldē valsts valodas prasme ir tā, kas nosaka, vai cilvēks tur var strādāt vai ne. Taču arī valsts pārvaldē ir atsevišķi darbi, kuros ir jāzina svešvalodas, bet par to šodien es negribu runāt sīkāk. Man šķiet, ka katrs darba devējs tomēr pēc būtības izvērtē, kāda ir šī situācija un kādi darbinieki vajadzīgi. Un, pat ja mēs šodien ar likumu aizliegsim un pateiksim, ka nevar sludinājumā ielikt iekšā kaut ko, kas var kaut kādā veidā kādu aizskart un diskriminēt... Atcerēsimies slaveno teicienu - „?????? ??? ??????”! (Tulkojums: „K?pēc bez cepures?”) Mēs nevaram uzspiest brīvajā tirgū kādam pieņemt darbinieku, ja darba devējs negrib viņu ņemt, un, man šķiet, šodien vajadzētu atklāti padomāt, kādā veidā Latvija var attīstīties kā maza valsts, izmantojot arī tos tirgus, kas atrodas tuvumā. Vai šodien kāds no jums ir lasījis laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze” interviju ar Krievijas vienu no opozicionāriem - Borisu Ņemcovu? Viņam daudz kas nepatīk esošajā sistēmā Krievijā, viņš ir opozicionārs, bet viena lieta, ko viņš Latvijai saka: „Tā ir milzīga kļūda, ka jūs neesat mācījušies no Somijas izmantot iespējas un strādāt ar to pašu Krieviju, nodarboties ar biznesu un pelnīt.” To saka Krievijas opozicionārs Ņemcovs! Un, man šķiet, šodien par šo tēmu, protams, mēs nevaram runāt, izejot no citiem aspektiem, jo ir konkrēts priekšlikums iesniegts no konkrētiem deputātiem. Bet, man šķiet, jau tuvākajā laikā mums tomēr vajadzētu Saeimā atklāt plašas debates par to, vai tiešām ir nepieciešams latviešiem zināt tikai latviešu valodu, vai arī mums jāiet uz to, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai latvieši zina vismaz trīs valodas, dzīvodami Latvijā. Un tas jānodrošina viennozīmīgi, ne jau pašmācības ceļā tās apgūstot, bet caur mūsu izglītības sistēmu. Paldies.".
• 2011_04_28-seq390 language "lv".
• 2011_04_28-seq390 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q822919.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q211.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q193089.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q33.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q159.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q23666.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q29.
• 2011_04_28-seq390 mentions Q363846.