Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_04_14-seq24> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2011_04_14-seq24 type Speech.
- 2011_04_14-seq24 number "24".
- 2011_04_14-seq24 date "2011-04-14".
- 2011_04_14-seq24 isPartOf 2011_04_14.
- 2011_04_14-seq24 spokenAs 85.
- 2011_04_14-seq24 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos jums izklāstīt koncentrēti, cik nu tas iespējams laika limita jeb ierobežojuma dēļ, motivāciju šim un nākamajiem diviem Saeimas lēmumu projektiem. Tādēļ faktiski runāšu par visiem trim vienlaicīgi un lūdzu jūs neiebilst, ja nedaudz pārtērēšu laiku un pieturēšos pie sava rakstiskā motivācijas teksta. Šis ir ļoti atbildīgs lēmuma projekts, kas šodien Saeimai jāizskata. Tātad - kāda ir faktiskā situācija? 2009.gada 16.jūnija likums „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” ir izrādījies diskutabls un, jāatzīst, neveiksmīgs mēģinājums speciālā budžeta stabilizēšanai; tas paredzēja noteikt zināmus ierobežojumus valsts izmaksāto pensiju un pabalstu apmēram. Minētā likuma grozījumu anotācijā valdība ir spiesta atzīt, ka sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtermiņa stabilizēšanas pasākumu īstenošana atjaunos speciālā budžeta finansiālo stabilitāti, tikai sākot ar 2026.gadu, bet jau īstenotie speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu īstermiņa līdzsvarošanas pasākumi nav pietiekami šā mērķa sasniegšanai. Tā raksta valdība. Nozīmīgs skaits Saeimas deputātu aicina šo likumprojektu un divus citus ar sociālo jomu saistītos likumprojektus izslēgt no šodien izskatāmās budžeta grozījumu paketes un rūpīgi izvērtēt no visiem aspektiem. Līdz šim neviens nav veicis padziļinātu analīzi par šajos likumos noteikto ierobežojumu ietekmi uz ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos, uz kopējo budžeta ieņēmumu apjoma samazināšanos, kā arī uz sociālās apdrošināšanas sistēmas uzticamības atgūšanu sabiedrībā. Mēs esam veikuši sākotnējos aprēķinus par vecāku pabalstu. Un nu īsi par secinājumiem. Vidējā bruto alga 2010.gadā, ņemot vērā laika nobīdi, ja rēķina pabalstus šogad, bija 445 lati. Ja strādājošam vecākam pabalsta izmaksa netiktu pārtraukta un viņš turpinātu arī strādāt, tad obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no bruto algas 445 latiem būtu 156 lati, tajā skaitā darba devēja daļa - 107, bet darba ņēmēja daļa - 49 lati. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums no šādas bruto algas, pieņemot, ka personai ir viens apgādājamais, ir 70 lati. Tērējot pēc minēto nodokļu nomaksas atlikušo algu un vecāku pabalstu pilnā apmērā preču un pakalpojumu pirkumiem Latvijā, persona pievienotās vērtības nodoklī samaksātu 117 latus. Pie šādiem nosacījumiem persona no valsts kopbudžeta saņem vecāku pabalstā 312 latus, bet būtiskākajos nodokļos un tiem pielīdzinātajos maksājumos kopā ar darba devēju samaksā 344 latus. Tātad bilance ir plus 32 lati par labu kopējam valsts budžetam. Valdības piedāvājums, turpinot iesākto, nozīmē sekojošo. Ja strādājošam vecākam pabalsta izmaksa ir pārtraukta un ja viņš pieņem lēmumu nestrādāt - vismaz legāli ne -, tad no valsts viņš saņem vecāku pabalstu 312 latus, bet būtiskākajos nodokļos un tiem pielīdzinātajos maksājumos samaksā 69 latus: bilance ir mīnus 243 lati par sliktu valsts budžetam. Tātad katras personas izšķiršanās aiziet no legālā darba tirgus faktiski pasliktina valsts iespējas sasniegt mērķi - sabalansēt valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus. Kaut kādu ietaupījumu ir iespējams panākt tikai uz to vecāku rēķina, kuri turpina darbu, neraugoties uz pabalsta samazinājumu. Tas patiesībā nozīmē, ka šie vecāki strādā un uztur bērnus, saņemot mazākus ienākumus, jo reālais ienākums samazinās par atņemto pabalsta daļu. Abos gadījumos, pastāvot šiem ierobežojumiem, - gan tad, ja persona pabalsta saņemšanas ierobežojumu dēļ pamet darba tirgu, gan arī tad, ja persona turpina strādāt -, viennozīmīgi var konstatēt, ka pasliktinās šo ģimeņu materiālais stāvoklis un šo vecāku spēja izpildīt savu pienākumu - pilnvērtīgi nodrošināt bērnus. Tāpat ir skaidrs, ka samazinās nodokļos un tiem pielīdzinātajos maksājumos samaksātās naudas apmērs valsts budžetā, un tas ir īpaši nepareizi, raugoties no valsts budžeta ieņēmumu viedokļa. Kopumā vērtējot iepriekš minētos situācijas modeļus, jākonstatē, ka, veicinot jauno vecāku izstāšanos no darba tirgus, nevar tikt sasniegts likuma 1.pantā minētais mērķis - sniegt personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros, jo tiek samazināta ekonomiskā rosība, kā rezultātā samazinās kopprodukts un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Iespējams, ka, veicinot jauno vecāku izstāšanos no darba tirgus, ir mēģināts risināt kādu citu sociālu problēmu - nodarbinātību, un vecāku pabalsts ir maksa par darba vietas atbrīvošanu par labu citai personai. Bet šāds mērķis nav minēts ne likumā, ne anotācijā un nevar būt leģitīms, jo tas nonāktu pretrunā ar personas tiesībām uz vienādiem nosacījumiem dibināt vai saglabāt darba attiecības. Ņemot vērā to, ka ne „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, ne arī „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, ne „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” neattiecas ne uz 2011.gada budžetu un pat ne uz 2012.gada budžetu. Tad nav saprotams - tad tiešām nav saprotams! -, kādēļ šie grozījumi ir jāvirza šajā budžeta paketē, jo tie pēc būtības neattiecas uz likumu „Par valsts budžetu 2011.gadam”. Vienīgais šo grozījumu izskaidrojums, manuprāt, ir valdošās koalīcijas vēlme nerisināt jautājumu pēc būtības, tas ir, nedomāt, kā palielināt budžeta ieņēmumus, mazinot ēnu ekonomiku, kā veicināt ekonomikas izaugsmi un iemaksu palielināšanos sociālās apdrošināšanas budžetā. Man jāsaka, ka tas tāpat liecina par nepilnvērtīgu dialogu ministriju starpā. Finanšu ministrija, pieprasot budžeta grozījumus no Labklājības ministrijas, īstenībā pazaudē vairāk ieņēmumu nekā iegūst ietaupījumu. Var jau būt, ka sabiedrības šābrīža nogurums, apātija un nespēja reaģēt uz nākotnes notikumiem, kuri būs tikai pēc diviem vai trijiem gadiem, ļauj valdībai rīkoties tik vienkāršoti - bez nopietnas diskusijas un publiskām debatēm. Bet tā nav saprātīga politika. Tā nav godīga saruna ar sabiedrību. Tas nav demogrāfisko „bedri” labojošs piedāvājums. Tā ir tuvredzība un varas skurbums. Tas ir ļoti slikts signāls, kuru valdība dod jauniem ļaudīm attiecībā uz ģimenes veidošanu un mazuļu plānošanu tajās. Es aicinu atbalstīt profesionālu, aprēķinos balstītu diskusiju šajā jautājumā un izslēgt no budžeta paketes šos trīs sociālās jomas likumprojektus. Es aicinu šos likumprojektus vērtēt arī Sociālo un darba lietu komisijā. Laika ierobežojuma dēļ es nepieminu virkni citu, ne mazāk sāpīgu un ļoti svarīgu aspektu. Īpaši es vēršos pie kolēģiem no partijas „Jaunais laiks”. Vienā no „Jaunā laika” domes rezolūcijām jūs vērsāties pie kolēģiem Saeimā ar aicinājumu (es citēju): „Likumprojektus Saeimā atbalstīt atkarībā no to aktualitātes, nevis iesniedzēja. Balsojumos par likumiem vadīties no debašu argumentiem, nevis debatētāju partijas piederības.” Šis ir absolūti īstais laiks jums to atcerēties. Paldies.".
- 2011_04_14-seq24 language "lv".
- 2011_04_14-seq24 speaker Andris_Skele-1958.
- 2011_04_14-seq24 mentions Q822919.
- 2011_04_14-seq24 mentions Q211.
- 2011_04_14-seq24 mentions Q4294791.
- 2011_04_14-seq24 mentions Q8436.
- 2011_04_14-seq24 mentions Q1357342.