Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_03_31-seq6> ?p ?o. }

• 2011_03_31-seq6 type Speech.
• 2011_03_31-seq6 number "6".
• 2011_03_31-seq6 date "2011-03-31".
• 2011_03_31-seq6 isPartOf 2011_03_31.
• 2011_03_31-seq6 spokenAs 101.
• 2011_03_31-seq6 spokenText "Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi! Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kuru ir iesniegusi nacionālā apvienība, pēc būtības būtu diskutējams ļoti nopietni, taču ir vairākas lietas, kuras šinī gadījumā nenestu ne skaidrību, ne uzlabojumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbā vairāku iemeslu dēļ. Tā kā mūsu komisija tiešām ir strādājusi pie šā likuma izstrādes vairāku gadu garumā, mēs esam ļoti plaši un sīki izdiskutējuši problēmas, kādas ir arī pašreizējā situācijā saistībā ar šīs padomes veidošanu un tās darbu. Protams, mums ir maksimāli jānovērš politiskās ietekmes iespējas, taču šis priekšlikums ir tāds, kas vairākus jautājumus vēl vairāk sarežģī un rada vēl vairāk neskaidrību padomes veidošanas gaitā. Un es gribu minēt to, kas ir saistībā ar prasībām, kas pašreiz ir iestrādātas likumā, kas skaidri pasaka kritērijus, ka šim iespējamam padomes loceklim ir jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību, ar vismaz piecu gadu pieredzi profesionālajā vai akadēmiskajā darbā, kas saistīts ar plašsaziņas līdzekļu darbu, ar izglītību, kultūru, zinātni vai cilvēktiesību jautājumiem. Šinī gadījumā mēs esam skaidri definējuši jomas. Kad ir šie kandidāti izvirzīti, tad notiek konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem, kuriem ir pieredze tieši tajā darbības sfērā jeb darbības jomā, kas saistīta ar šiem plašsaziņas līdzekļiem, - izglītībā, kultūrā, zinātnē, cilvēktiesībās. Un šinī gadījumā ir šo sabiedrības viedokļu iespējamā analīze un ietekme arī pašreizējā brīdī. Un šīs kandidatūras tālāk izskata un virza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un līdz ar to šinī gadījumā, ja mēs pasakām, ka tās ir konkrēti piecas nevalstiskās organizācijas, tad jāņem vērā, ka mums šādu organizāciju ir apmēram 3000. Pirmkārt, nav kritēriju, kādēļ konkrēti tieši šīs piecas būs tās, kuras virzīs savus pārstāvjus. Tā, piemēram, ja mēs salīdzinām piedāvāto arodbiedrību, kas principā ir ļoti demokrātiska un labi pārstāvoša organizācija, tad rodas jautājums: kādēļ ne, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, kura pārstāv visus Latvijas iedzīvotājus? Jo jebkurš... mēs ikviens dzīvojam savā pašvaldībā. Tas ir tikai viens no piemēriem. Bez tam šis piedāvājums, kas ir pašreiz, nenoņem pilnīgi nekādā veidā politisko spriedzi, jo tieši tāpat... par šiem kandidātiem beigās balsos Saeima, kuras frakcijās ir politiski pārstāvētas šīs politiskās partijas, un tieši tādā pašā veidā lems jautājumu. Otrkārt, arī šo kandidātu izvirzīšanā jebkurai politiskajai partijai ir iespējas caur šo organizāciju virzīt sev patīkamus pārstāvjus. Netiek arī piedāvāts mehānisms, kā izvērtēt, vai izvirzītie kandidāti ir atbilstoši tām prasībām, kas ir profesionāli vajadzīgas; netiek prasīta ne profesionāla, ne akadēmiska pieredze, kas saistās ar šo jautājumu. Es varu piedāvāt citu veidu, kādā mēs varētu paplašināt sabiedrības ietekmi, jo mums izdevās iestrādāt jau esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā punktu, kas nosaka, ka sabiedrība tiek iesaistīta gan sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, gan arī darba vērtējumā. Ir sabiedriskā konsultatīvā padome. Mēs varētu veidot darba grupu vai apakškomisiju, kura tiešām analizētu visu šo darbības sfēru un piedāvātu risinājumus, kā palielināt šīs padomes lomu, kura varētu ne tikai veidot sabiedrisko pasūtījumu, bet arī vērtēt darbu, kā šis pasūtījums tiek veikts, un kurai varētu dot arī iespēju nākt ar saviem priekšlikumiem, ja viņa uzskata, ka padomes darbs vai attiecīgās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu sfēras izpildītais darbs neatbilst likumam, neatbilst kritērijiem, ētikai vai nacionālajām interesēm. Bet šādā veidā, konkrēti nosakot piecas no vairākiem tūkstošiem nevalstisko organizāciju, mēs nepanākam ne labumu profesionālā ziņā, ne arī mazinām politisko ietekmi. Līdz ar to mūsu frakcija atturēsies no šāda jautājuma tālākas virzības, taču mēs paliekam pie uzskata, ka mums ir ļoti nopietni jāstrādā pie tā, kā uzlabot sabiedrības iesaisti likuma izstrādē, padomes darbā un arī vērtēšanā, jo, ņemot vērā, ka mums tiešām... ja mēs iestājamies par vārda brīvību, preses brīvību un pārējiem visiem šiem mediju neatkarības un caurskatāmības principiem, tad mums jāliek akcents uz sabiedrības lomu. Paldies.".
• 2011_03_31-seq6 language "lv".
• 2011_03_31-seq6 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2011_03_31-seq6 mentions Q822919.
• 2011_03_31-seq6 mentions Q211.