Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_03_24-seq76> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2011_03_24-seq76 type Speech.
- 2011_03_24-seq76 number "76".
- 2011_03_24-seq76 date "2011-03-24".
- 2011_03_24-seq76 isPartOf 2011_03_24.
- 2011_03_24-seq76 spokenAs 101.
- 2011_03_24-seq76 spokenText "Godātie kolēģi! Arī es atbalstu likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, taču gribu pievērst jūsu visu, bet jo īpaši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, uzmanību trijiem jautājumiem. Pirmais jautājums. Salīdzinot spēkā esošo Teritorijas attīstības plānošanas likumu ar piedāvāto likumprojektu, mēs redzam, ka ir samazināts principu skaits. Jūs teiksiet: „Kāda tam nozīme - šiem principiem?” Es varētu teikt, ka šiem principiem ir ārkārtīgi liela nozīme gan teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā, gan arī izvērtējot šā teritorijas plānojuma tiesiskumu. Un, proti, pašreizējā likumā ir septiņi principi, turpretī projektā ir atlikuši vairs tikai trīs principi. Piemēram, nav vairs tāda principa kā ilgtspējīgas attīstības princips. Šis princips ir nosaukts par integrētas pieejas principu. Taču, ņemot vērā judikatūru, ņemot vērā tiesību doktrīnu, ilgtspējīgas attīstības princips ir ieguvis savu noteiktu saturu pretstatā šim integrētas pieejas principam. Tālāk. Trūkst tāda principa kā interešu saskaņotības princips, proti, ka, izstrādājot teritorijas plānojumus, ir jāsaskaņo privātās intereses, valsts intereses, pašvaldību intereses un reģionu intereses. Tālāk. Trūkst - tas ir svarīgi uzņēmējiem! - konkurences principa. Šāda principa nav. Man nezināmu iemeslu dēļ likumprojekta izstrādātāji ir atteikušies no šā principa. Mani dara ļoti bažīgu arī tas, ka likumprojektā ir atteikušies no atklātības principa, kam ir ārkārtīgi liela nozīme, lai varētu sabiedrība iegūt informāciju par teritorijas izstrādāšanas procesuālo kārtību, saturu, mērķiem un tā tālāk. Otrs jautājums, kas mani uztrauc, ir sabiedrības līdzdalības tiesiskā regulējuma sašaurinājums. Pašlaik projektā tam ir veltīts tikai viens pants, proti, 5.pants. Pašreiz spēkā esošā likuma 8.pantā sīki tiek regulēta sabiedriskās apspriešanas organizēšana, 9.pantā noregulētas ir sabiedrības līdzdalības tiesības. Proti, tas nozīmē, ka sabiedrībai saskaņā ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Orhūsas konvenciju, ir tiesības uz informāciju; tāpat tas izriet arī no Satversmes 115.panta. Sabiedrībai ir tiesības uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Sabiedrībai ir tiesības piedalīties. Sabiedrībai ir tiesības arī uz taisnīgu tiesu. Un pēdējais, par ko es gribu runāt, ir jautājums par plānošanas tiesiskuma kontroli. Šai lietai gan komisijai, gan Saeimas deputātiem ir jāpievērš vislielākā uzmanība, jo kopš 2007.gada ir iezīmējusies tendence valstī atteikties no sistemātiskas kontroles plānojuma izstrādes procesā, faktiski pārejot tikai uz tā saukto incidentālo kontroli, proti, ka tikai privātpersonas var iniciēt, piemēram, pašvaldību teritorijas plānojumu kontroli pēc šo plānojumu spēkā stāšanās. Šai lietai ir pievērsusi uzmanību Satversmes tiesa 2009.gadā, vairākās lietās izskatot teritorijas plānojumus un izvērtējot to atbilstību, piemēram, Satversmes 105.pantam, 115.pantam. Piemēram, lietā Nr.2008/3803 teikts: „Minētās kontroles sistēmai pamatā jābūt tādai, kas ļauj efektīvi un savlaicīgi novērst iespējamās nepilnības jau teritorijas plānojuma, tostarp arī detālplānojuma izstrādāšanas procesā.” Bez tam šajā pašā spriedumā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tur, kur pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība, ir jābūt arī pietiekami iedarbīgam kontroles mehānismam. Šāda kontroles mehānisma no valsts institūciju puses nav. No vienas puses, es to varu saprast tādēļ, ka mēs runājam par to, ka šajā ziņā nepietiek kapacitātes arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet tomēr par šīm lietām jādomā. Jo Satversmes tiesa saka... vēl nākamajā spriedumā saka, ka par labu praksi neliecina tas, ka kontroles pamatā ir vienīgi privātpersonu iesniegumi, kas ir saņemti pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Manuprāt, projekta 10.panta 4.punktā šīs ministrijas tiesības ir nepietiekami atrisinātas. Es gribu patiešām ļoti nopietni pievērst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistu uzmanību šīm problēmām. Vienlaikus izsaku viņiem pateicību par likumprojekta izstrādi, jo likumprojekta izstrādes gaitā ministrijas darbinieki patiešām ir ņēmuši vērā arī atsevišķu tiesību speciālistu viedokli saistībā ar manis iepriekš minētajiem jautājumiem, taču es domāju, ka šo lietu varētu vēl arī pilnveidot. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_24-seq76 language "lv".
- 2011_03_24-seq76 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2011_03_24-seq76 mentions Q822919.
- 2011_03_24-seq76 mentions Q16347646.
- 2011_03_24-seq76 mentions Q30268570.
- 2011_03_24-seq76 mentions Q2498135.
- 2011_03_24-seq76 mentions Q25319.