Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_03_17-seq218> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2011_03_17-seq218 type Speech.
- 2011_03_17-seq218 number "218".
- 2011_03_17-seq218 date "2011-03-17".
- 2011_03_17-seq218 isPartOf 2011_03_17.
- 2011_03_17-seq218 spokenAs 10.
- 2011_03_17-seq218 spokenText "Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centrs” atbalstīs šo priekšlikumu, bet mums jāapzinās pilnīgi skaidri, ka tas ir šobrīd tikai labu nodomu līmenī. Jo, lai patiešām šos deklarētos mērķus sasniegtu, ir jāveic ļoti liels darbs. Būs ļoti nopietni jādomā par grozījumiem uz otro lasījumu. Es atzīmētu trīs galvenos problēmu lokus. Pirmkārt, acīmredzot būs vajadzīgi arī grozījumi citos likumos, jo mediju īpašnieks var būt atklāta akciju sabiedrība, kuras akcijas kotējas biržā. Tātad visu laiku notiek to akciju pārdošana un pirkšana. Kurā brīdī būs jāziņo un par cik lielām paketēm? Tas viss acīmredzot būtu jāatrunā ne tikai šajā likumā, bet arī attiecīgos citos likumos. Vēl sarežģītāka ir situācija, kad mediju īpašnieks ir ārvalstu kompānija. Tā, piemēram, ja Latvijas medijs pieder kompānijai „A”, kurai savukārt īpašnieks ir ārvalsts kompānija „B”, tad kompānijai „B”, kam nav īpašumā nekādu Latvijas mediju, šīs normas nebūs saistošas. Savukārt kompānijai „A” var arī nebūt informācijas par fiziskajām personām, kas ir kompānijas „B” īpašnieki. Godīgi sakot, man nav skaidrs, kā šādas lietas varētu regulēt. Otrs problēmu loks ir saistīts ar to, ka īpašnieki vēl nav dievi. Kā pareizi Circenes kundze jau atzīmēja, ir vēl arī kreditori, reklāmdevēji, kā arī citas personas, kas var ietekmēt medija saturu. Tā ka tikai ar īpašniekiem mēs pilnībā šo jautājumu neatrisināsim. Un trešais nopietnais jautājums ir mūsu jurisdikcijas robežas. Latvijā ir vesela virkne mediju, kuri vispār ir ārpus Latvijas jurisdikcijas. Mēs ar šo problēmu sastopamies, runājot par televīziju. Visspilgtākais piemērs ir televīzija „3+”, kas vispār nedzīvo pēc Latvijas likumiem. Mēs neko nevaram tur darīt. Vai, stiprinot šo regulāciju, mēs neveicināsim to, ka mediji vienkārši aizies no Latvijas un tiks reģistrēti ārpus Latvijas? Un, protams, šis ļoti būtiskais jautājums, visbūtiskākais šajā kontekstā, ir par interneta attīstību. Šobrīd tās interneta vietnes, kam ir arī papīra forma vai televīzijas kanāls... tās faktiski tiek regulētas lielā mērā, jo saturs pārklājas arī ar citu mediju formu, bet parādās arvien vairāk tādu vietņu, kuru saturu faktiski veido lietotāji. Tā ir mūsdienu tendence. Šīs vietnes vispār nav reģistrētas kā mediji, un šo kvazimediju (es tos tā sauktu) ietekme un loma arvien pieaug un pieaugs acīmredzot arī turpmāk. Šis ir jautājums par to, kā mēs varam regulēt de facto medijus, kuri darbojas internetā bez jebkādas reģistrācijas. Te skaidras receptes nav. Šī problēma tiek risināta visā Eiropā. Tā ka es vēlreiz aicinu visus padomāt ļoti rūpīgi, kā mēs varētu šo labo ideju pilnveidot. Uz otro lasījumu acīmredzot būs jāgatavo ļoti būtiski grozījumi. Paldies.".
- 2011_03_17-seq218 language "lv".
- 2011_03_17-seq218 speaker Boriss_Cilevics-1956.
- 2011_03_17-seq218 mentions Q211.
- 2011_03_17-seq218 mentions Q193089.
- 2011_03_17-seq218 mentions Q2167704.
- 2011_03_17-seq218 mentions Q903671.