Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_02_24-seq6> ?p ?o. }

• 2011_02_24-seq6 type Speech.
• 2011_02_24-seq6 number "6".
• 2011_02_24-seq6 date "2011-02-24".
• 2011_02_24-seq6 isPartOf 2011_02_24.
• 2011_02_24-seq6 spokenAs 66.
• 2011_02_24-seq6 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Ikgadējais ziņojums par nacionālo drošību 2010.gadā ir atšķirīgs no iepriekšējo gadu ziņojumiem pēc savas struktūras un nesatur visu valsts nozaru problēmjautājumu uzskaitījumu un analīzi, bet koncentrējas tikai uz tām jomām, kurās risku nepietiekams novērtējums rada Latvijas kā valsts drošības apdraudējumu. Ikgadējā ziņojuma pamatā ir katras konkrētās jomas svarīgākā raksturojošā informācija un no tās izrietošais apdraudējuma novērtējums, kā arī redzējums par tuvākajā pārskata periodā veicamajiem pasākumiem. Latvijas valdības skatījumā, 2010.gadā ir iezīmējušies trīs galvenie nacionālās drošības aspekti, kas tiek akcentēti šajā ziņojumā. Pirmkārt, ekonomiskā un finanšu krīze un tās seku pārvarēšana Latvijā ir cieši saistāma ar ekonomisko patstāvību, sociālās sistēmas drošību un taupības pasākumiem, kas skāruši ne vien valsts aizsardzības jomu, bet arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Savukārt Eiropas mērogā aktualitāti aizvien saglabā jautājums par energoresursu pieejamību un energopiegāžu avotu dažādošanu. Arī Latvijas ekonomiskā drošība ilgtermiņā un valsts attīstība ir saistāma ar šo jautājumu risināšanu. Otrkārt, Latvijas drošības kontekstā būtiska nozīme ir kolektīvajai aizsardzības sistēmai. Līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi - arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā. Starptautiskā terorisma draudi skar ne tikai ASV un Eiropas lielvalstis, bet var pakļaut riskam arī Latvijas iedzīvotājus un līdz ar to - mūsu valsti. Aktuālākais piemērs bija Latvijas ķīlnieku krīze Sudānā. Treškārt, Latviju kā ekonomiski atvērtu un brīvu valsti var skart salīdzinoši jauni virtuālās vides drošības riski un izaicinājumi. Mūsdienās viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir arī informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskās informācijas telpā. Tātad pirmajā sadaļā par ekonomikas drošību. Latvijas ekonomiskās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir vērtējams kā vidējs. Tāpat kā iepriekšējā gadā arī šogad viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošajiem un raksturojošajiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku izaugsmi. Šī tendence liecina arī par to, ka 2009.gada smagā ekonomiskā situācija valstī, kas, nenoliedzami, ietekmēja arī kopējo sabiedrības noskaņojumu, turpina pakāpeniski uzlaboties. 2010.gada ekonomiskās izaugsmes vai recesijas novērtējums ir - 0,2 procenti, ko var salīdzināt ar tiem - 4 procentiem, kas tika plānoti, vēl veidojot 2010.gada budžetu. Pozitīvi ir tas, ka ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet mainās arī ekonomikas struktūra: rūpniecības pieaugums pagājušajā gadā bija par 14 procentiem, eksporta pieaugums - par 29 procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila, jo daudz kas būs atkarīgs no eksporta tālākā pieauguma tempa, iekšējais patēriņš turpina saglabāties zemā līmenī, un arī banku kredītu apjoms tautsaimniecībā joprojām uzrāda negatīvu tendenci. Tādēļ pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas arī turpmāk var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, iespaidojot arī sabiedrības noskaņojumu. Kā jau esmu vairākkārt uzsvēris, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un izaugsme vēl ir visai trausla, un tādēļ politiķu priekšā ir daudz izšķirīgu lēmumu un izaicinājumu. Ņemot vērā, ka uz eksportu vērsto nozaru attīstība vidējā termiņā būs galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks un iekšējais patēriņš saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī, lielākie ārējās vides riski ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Kopš 2010.gada pavasara tiek novērota reģistrētā bezdarba līmeņa stabila samazināšanās, kas šajos ziemas mēnešos gan ir piebremzējusies. Tomēr straujš nodarbinātības pieaugums uzreiz nav sagaidāms, jo izaugsmi nodrošina galvenokārt produktivitātes pieaugums, kas pašreiz pozitīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju un sabalansē situāciju darba tirgū. Bezdarba samazināšanās būs ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pārliecinošākais arguments, tomēr tas objektīvi sagaidāms tikai šā ekonomiskā cikla noslēgumā. Pēdējos divos gados Latvijā ir veikti nozīmīgi budžeta konsolidācijas pasākumi, tomēr valdības mērķim vidējā termiņā ir jābūt pietiekami ambiciozam, lai arī turpmāk īstenotu apņemšanos veidot uzticamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, kas ir svarīgs stabilitātes signāls ne tikai vietējā līmenī, bet arī starptautiskā mērogā. Novērtējums liecina, ka 2010.gada budžetā esam iekļāvušies starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajos budžeta deficīta griestos, kas ir 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, savukārt jau šogad pieņemtais budžets ir ar 5,4 procentu deficītu, kas ir krietni zem starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajiem griestiem - 6 procenti no IKP, un mērķis uz 2012.gadu saglabājas nemainīgs - tātad budžeta deficīts zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvija turpina arī pilnveidot vidēja termiņa fiskālā ietvara principus, uzlabojot valsts budžeta sasaisti ar vidēja termiņa plānošanas dokumentiem un nodrošinot valstiski svarīgu attīstības prioritāšu īstenošanu. Lai veicinātu valsts tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, ir izstrādāts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas paredz nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, samazināt valdības īstenotās fiskālās politikas procikliskumu, ierobežot un pakāpeniski samazināt valsts parādu un valsts budžeta deficītu. Turpmākā valsts ekonomiskā drošība un maksātspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks īstenota Latvijas apņemšanās starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros. Tāpēc arī šobrīd valdības darba kārtībā ir lemšana par papildu konsolidācijas pasākumiem, kas vistiešākajā veidā ir izšķiršanās par aizdevuma programmas turpināšanu vai izstāšanos no tās ar visām no tā izrietošajām sekām. Attiecībā uz situāciju energoapgādē. Latvijas energoapgādes drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā ir vērtējams kā zems, taču nepietiekama rīcība šajā nozarē, īstenojot pasākumus elektroapgādes, gāzes apgādes un naftas apgādes drošībai, var šo apdraudējuma līmeni nākotnē paaugstināt. Pašreizējā Latvijas energoapgādes struktūra - gan nodrošinājums ar primārajiem energoresursiem, gan izmantotā kurināmā, gan elektroapgādes nodrošinājuma struktūra - ir izveidojusies galvenokārt tirgus faktoru ietekmes rezultātā. Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašreiz vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas. Saglabājoties pašreizējiem ekonomikas attīstības tempiem un valsts regulējošo instrumentu ietekmei, nav sagaidāmas būtiskas energoapgādes nodrošinājuma struktūru izmaiņas, izņemot īpaši atbalstāmo atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu un pašnodrošinājuma ar elektroenerģiju pieaugumu, īstenojot Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projektu, kā arī iespējamo jaunās Kurzemes 400 megavatu bāzes jaudas elektrostacijas projektu. Valdības skatījumā, galvenie pasākumi energoapgādes drošības nostiprināšanā ir šādi. Elektroapgādes drošībai: 1) turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus (Pļaviņu HES un Rīgas TEC-2 otrā kārta); 2) attiecībā uz jaunu jaudu ieviešanu Ekonomikas ministrija vadīsies pēc pārvades sistēmu operatora novērtējumiem par apgādes sistēmas atbilstību enerģijas ražošanai, importēšanai un jaudu nodrošināšanai; 3) turpināt darbu, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, atjaunojamās enerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sabiedrības informēšanu par atjaunojamo energoresursu jomu; 4) īstenot Latvijas un Zviedrijas, Igaunijas un Somijas un Latvijas un Igaunijas starpsavienojumus Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros. Gāzes apgādes drošībai: 1) pastiprināt centienus Eiropas Savienības līmenī, kas saistīti ar jaunu starpsavienojumu būvniecību (Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas un Polijas starpsavienojums), gāzes piegādātāju, avotu un piegādes ceļu diversifikāciju, kā arī uzlabot Eiropas Savienības līmeņa dialogu ar ārpus Eiropas esošajiem gāzes piegādātājiem; 2) sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļa izbūvi kādā no Baltijas valstu ostām var uzskatīt par papildpasākumu gāzesapgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzesapgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Šajā sakarā Latvija ir iesākusi aktīvi virzīt savu LNG projektu kā reģionālo projektu, kas varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un „Latvenergo” jau veic šā projekta priekšizpēti. Attiecībā uz starptautisko drošību. Latvijas militārās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir saglabājies zems. Latvijas militārās drošības stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, jo minētā sistēma nodrošina, ka iespējamie militārie draudi Latvijai tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO. Papildus kolektīvās aizsardzības sniegtajām garantijām dalība NATO ļauj Latvijai saņemt šādus ieguldījumus drošībā: gaisa telpas patrulēšana, regulāras kopējas sabiedroto mācības, Lielvārdes lidlauka modernizācijas projekta īstenošana. Pēdējos gados aizsardzības nozarē vērojams ievērojams budžeta samazinājums, ko izraisīja straujā finanšu un ekonomiskā krīze valstī. Šajos apstākļos bija apgrūtināta plānveidīga Nacionālo bruņoto spēku attīstība. Tādēļ nācās uzsākt nopietnu reformu procesu, lai spētu saglabāt pašas svarīgākās NBS funkcijas un to uzdevumus. NATO pārstāvji pozitīvi novērtēja veiktās reformas un uzsvēra, ka tās noteikti atmaksāsies ilgtermiņā. Šajos apstākļos īpaši nozīmīgs ir sabiedrības atbalsts aizsardzības nozarei. Daļēji šo funkciju veiksmīgi īsteno Zemessardze, kas nodrošina Latvijas pilsoņu iesaistīšanu valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. 2010.gada 1.septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums. Viens no likuma nosacījumiem paredz nodokļa atlaidi uzņēmējiem par dienām, kad darbinieks pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus vai piedalās apmācībā. Esošajos budžeta apstākļos ir īpaši svarīgi izvirzīt prioritātes. Šobrīd tās ir: NBS dalības saglabāšana starptautiskajā operācijā Afganistānā, paralēli attīstot nemilitāro kravu tranzītu; militārās mācības kopā ar sabiedrotajiem Latvijas teritorijā; NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija, izmantojot NATO līdzfinansējumu. NBS dalība NATO operācijā Afganistānā (ISAF) ir neapšaubāma prioritāte, kas apliecina, ka turpinām pildīt savas kā NATO dalībvalsts saistības un esam uzticams sabiedrotais. Īpaši būtiski saglabāt savu līdzšinējo ieguldījumu šajā misijā ir arī tāpēc, ka nākamais gads Afganistānas stabilizācijā būs izšķirošais, jo atbildība par drošību pakāpeniski tiks nodota pašiem afgāņiem. Darbs, kas ieguldīts, lai Latvijai nodrošinātu tādas valsts statusu, kura sniedz tranzītpakalpojumus kravu nogādei Afganistānā, ir bijis veiksmīgs. Ir pierādīts, ka Ziemeļu ceļš caur Rīgu ir apgādes ceļš, kas ļauj valstīm turpināt apgādi, kad ir traucējumi galvenajā maršrutā (caur Pakistānu). Kravu plūsma līdz šim ir bijusi regulāra, un pēdējā laikā ir manīta palielināta interese par iespēju izmantot Latvijas piedāvāto apgādes ceļu. Šobrīd tiek arī pētītas iespējas maršrutu izmantot atpakaļceļā no Afganistānas. Attiecībā uz mācību organizēšanu jānorāda, ka ļoti veiksmīga ir Baltijas valstu un ASV sadarbība kopīgu mācību - Baltic Host, BALTOPS un Sabre Strike - organizēšanā mūsu valsts teritorijā. Kopīgas mācības ar sabiedrotajiem mums ir būtiskas, jo ļauj turpināt Latvijas vienību apmācību un pilnveidot kaujas spējas, neraugoties uz ierobežoto finansējumu. NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija šobrīd ir vienīgais NATO līdzfinansētais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā, un šajā projektā paredzēts ieguldīt NATO Drošības investīciju programmas līdzekļus apmēram 32 miljonu latu apmērā. Latvijai ir svarīgi, lai attīstītos Eiropas Savienības un NATO sadarbība, kā arī tas, lai abas organizācijas spētu viena otru papildināt starptautisko draudu novēršanā un krīžu risināšanā. Latvija atbalsta tādu Eiropas Savienības militāro un civilo spēju attīstību, kas veicinātu Eiropas Savienības ieguldījumu starptautiskajā drošībā un maksimāli efektīvi izmantotu dalībvalstu resursus. Attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīgi veicināt savstarpējo uzticēšanos, īpaši tādēļ, ka Krievijas Federācijas militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata, ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko drošību veicinošs faktors. 2010.gadu aizsardzības nozarē raksturo ne vien samazinātais finansējums, veiktās reformas, ieviestās aizsardzības ekonomikas dimensijas, saņemtais sabiedroto atbalsts mācību rīkošanā un infrastruktūras attīstībā, bet arī NATO valstu apņemšanās turpināt Latvijas gaisa telpas patrulēšanu līdz 2014.gadam, reformas NATO komandstruktūrā, kas stiprinās NATO spēju atbildēt uz Vašingtonas līguma 5.pantā minētajām situācijām, un Latvijas aktīvā līdzdalība jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Attiecībā uz starptautiskā terorisma apdraudējumu. Terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems - šobrīd Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes. Taču situācija Latvija nav nodalāma no Eiropai raksturīgajām likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties islāmistu radītajiem terorisma draudiem. Latvija ekstrēmistu vidū tiek identificēta ar Eiropas valstīm, tajās notiekošajiem procesiem un ar šo valstu īstenoto drošības un aizsardzības politiku. Pašreiz vislielākajam terorisma apdraudējumam ir pakļautas starptautiskajās operācijās esošās NBS vienības un civilie eksperti Afganistānā. Potenciālus terorisma draudus Latvijai var radīt arī pašradikalizējušies indivīdi. Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās. Starptautiskā terorisma draudu novēršanas jomā Latvijai jābalstās uz priekšstatu, ka valsts nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu plānošana pret NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Attiecībā uz virtuālās vides drošību. Viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskajā informācijas telpā. Apstākļos, kad valsts pārvalde, sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju nodrošinātajiem un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku. Ar informācijas tehnoloģijām ir iespējams apturēt vai pārtraukt valsts informācijas sistēmu un elektronisko sakaru tīklu darbību, apgrūtināt valsts politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu darbību, dezinformēt sabiedrību, kā arī izraisīt tehnogēnas avārijas. 2010.gadā Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā vidējs, ņemot vērā notikušo Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdi, rezultātā atklājot virkni nepilnību elektroniskās informācijas telpas tiesiskajā regulējumā un praktiskajā uzraudzībā, kā arī gatavībā novērst šādu incidentu radītās sekas. Kā vienu no pasākumiem šīs jomas sakārtošanā vēlos minēt 2010.gada oktobrī pieņemto Informācijas tehnoloģiju drošības likumu un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu „Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” pieņemšanu. Šie tiesību akti šobrīd nodrošina gan normatīvās bāzes sakārtošanu, gan paredz drošības incidentu novēršanas institūcijas izveidi un tās iespējamo rīcību informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas tiks veikts, kļūs daudzveidīgākas. Vēlos minēt šādas prioritātes elektroniskās informācijas telpā esošo apdraudējumu novēršanai. Starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana. Nepieciešams turpināt atbildīgo valsts institūciju sadarbības uzlabošanu gan stratēģiskā līmenī, gan operacionālā līmenī, tas ir, elektronisko uzbrukumu novēršanā un to seku pārvarēšanā. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējuma specifiku, būtiska ir starptautiskās sadarbības veicināšana, īpaši attiecībā uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, tādējādi ne vien uzlabojot Latvijas spēju reaģēt uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, bet arī sniedzot savu ieguldījumu citu valstu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu novēršanā. Apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana. Lai efektīvi reaģētu uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, būtiski ir pilnveidot spēju savlaicīgi atpazīt un identificēt gan iekšējo, gan ārējo apdraudējumu, kā arī veikt šāda apdraudējuma analīzi. Tādēļ būtiska ir atbildīgo valsts institūciju pastāvīga darbība, piedalīšanās mācībās un šādu mācību rīkošana Latvijā. Informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu pilnveidošana. Neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, tāpēc būtiska prioritāte ir pilnveidot informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanas un atbildības apzināšanos informācijas tehnoloģiju drošības jomā. Šā iemesla dēļ jāturpina līdz šim aizsāktās aktivitātes un jāorganizē jauni pasākumi, kas vērsti uz informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanu. Par prioritāru uzskatāma valsts institūciju darbinieku izglītošana. Vienlaikus nepieciešams pilnveidot arī augstākās izglītības sistēmu, veicinot studiju programmu izveidi, kas saistītas ar informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem, tādējādi vairojot zinātnisko potenciālu informācijas tehnoloģiju drošības uzlabošanā. Godātie deputāti! Latvijas nacionālās drošības pamatus nosaka ārējā vide un starptautiskie izaicinājumi. Latvijas drošības iekšējo vidi ietekmējam, nosakām un veidojam mēs paši, tas ir pastāvīgs darbs, par kura sekmēm un kļūdām ikviens esam atbildīgi. Ārējā vide - gan ekonomiskā, gan militārā, gan virtuālā - ir daudzpusīga, un tāpēc Latvijas interesēs, domājot par nacionālo drošību, ir aktīvi savu spēju robežās iesaistīties šīs vides ietekmēšanā. Paldies par uzmanību!".
• 2011_02_24-seq6 language "lv".
• 2011_02_24-seq6 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q211.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q2660080.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q37.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q191.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q193089.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q458.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q21625222.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q33.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q3736450.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q39731.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q159.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q6112266.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q7184.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q889.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q36.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q34.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q843.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q1770.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q1049.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q6112558.
• 2011_02_24-seq6 mentions Q2984983.