Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_02_10-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2011_02_10-seq4 type Speech.
- 2011_02_10-seq4 number "4".
- 2011_02_10-seq4 date "2011-02-10".
- 2011_02_10-seq4 isPartOf 2011_02_10.
- 2011_02_10-seq4 spokenAs 101.
- 2011_02_10-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Šis likums un trīs turpmākie likumi patiešām, kā teica Zalāna kungs, savā starpā sistēmiski ir saistīti. Un ir aizkustinošas Zalāna kunga rūpes par valdības darba efektivitātes uzlabošanu. Uzreiz par šīm dējējvistām. Acīmredzot jūs neesat tālāk aizdomājies, jo šie dējējvistu uzturēšanas noteikumi, ja tos pieņemtu ministrs, katrā ziņā varētu ierobežot arī dējējvistu īpašnieku tiesības. Un, izejot no tā, es gribu runāt par to, ka šo ministra noteikumu ieviešana no tiesiskā viedokļa tomēr nav pieļaujama un būtu pretrunā ar Satversmi. Es uzskaitīšu jums septiņus tādus priekšnoteikumus, jo jūs teicāt, ka jābūt saprātīgam risinājumam, un es runāšu par konstitucionālo tiesību problēmām šajā gadījumā. Es mēģināšu tiešām ļoti precīzi... Šajā gadījumā es esmu sagatavojusies, lai gadījumā, ja šāds likums tiktu pieņemts - un es domāju, ka tas tiks apstrīdēts arī Satversmes tiesā -, Satversmes tiesai būtu arī argumenti. Un proti. Manuprāt, no tiesiskā viedokļa, šādi likuma grozījumi nav pieļaujami, jo tie ir pretrunā ar Satversmi. Pirmkārt. Tādā gadījumā tiktu pārkāpts viens no galvenajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts priekšnoteikumiem - varas dalīšanas princips. Zaudējot varas līdzsvaru starp likumdošanas varu un izpildvaru, var tikt apdraudēta pati demokrātiskas valsts būtība, valsts iekārtas būtība. Ministra tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, Zalāna kungs, nav minētas Satversmē - ne formālajā, ne materiālajā izpratnē. Tieši otrādi! Saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomos. Tiesību zinātnē un judikatūrā ir atzīts, ka izpildvaras tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir izņēmums no varas dalīšanas principa, turklāt šie izņēmumi ir jātulko pēc iespējas šauri. Pretējā gadījumā tas nonāktu pretrunā ar šo varas dalīšanas principu, jo nozīmētu, ka tiesības izdot ārējos normatīvos aktus būtu ikvienam subjektam, ko amatā ieceļ Saeima vai pašvaldība. Līdz ar to man ir pamatotas šaubas, vai ministrs būtu leģitimēts izdot ārējos normatīvos aktus. Otrkārt. Pētot šo jautājumu vēsturiskā griezumā, ir redzams, ka arī pēc Satversmes darbības atjaunošanas ministri, tiesa, dažkārt ir izdevuši noteikumus, tomēr šāda prakse turpmāk tika uzskatīta par Satversmei neatbilstošu un izbeidzamu. Tiesību doktrīnā šāda prakse tiek skaidrota ar nepieciešamību pēc jauniem normatīvajiem aktiem. Taču, godātie kolēģi, šodien ir pagājuši 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā, un bieži mainīt noteikumus nav laba prakse. Treškārt. Ministra noteikumi sevi attaisnotu tad, ja tie tiktu pieņemti efektīvākā procedūrā nekā Ministru kabineta noteikumi un tādējādi panāktu procesuālās ekonomijas mērķi. Līdz ar to, pirms ievieš visiem šādus saistošus ministra noteikumus, manuprāt, ir jābūt zināmai skaidrai procedūrai, kā tie tiks pieņemti, un tai pirms ieviešanas ir jābūt izsvērtai un rūpīgi izanalizētai. Šajā gadījumā, raugoties no jūsu priekšlikumiem, šī procedūra vispār nav skaidra, un ir apšaubāms, vai ministra izdoto noteikumu saskaņošanas procedūru varētu panākt ātrāku un efektīvāku par to, kādā jau šobrīd tiek saskaņoti jautājumi Ministru kabineta lietas procedūrā, nepakļaujot riskam noteikumu kvalitāti. Steigas gadījumā saskaņojums kaut vai jautājumā par tām pašām dējējvistām varētu būt nekvalitatīvs, formāls, sasteigts, un, ņemot vērā ministriju darba kapacitāti, projekts netiktu vērtēts pēc būtības, bet gan pēc ministra vārda. Ceturtkārt. Nav skaidrs arī tas, kā tiks noteikta ministra ekskluzīvā kompetence, kas ne tikai neiejauktos cita ministra kompetencē, bet arī nepārkāptu Ministru kabineta kopīgo kompetenci. Ir jāņem vērā arī tas, ka ministrijām var veidoties domstarpības jautājumā par to, kuras ministrijas kompetencē ir izdot attiecīgos ministra noteikumus. Pieņemsim, runājot par teritorijas plānošanu un būvniecību, vai tā būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija? Varbūt tā būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija? Kas šos strīdus risinās? Vai tos risinās Ministru kabinets vai konfliktā iesaistītie ministri personīgi? Piektkārt. Ieviešot ministra noteikumus, pastāv nopietns risks sadrumstalot tiesību sistēmu, respektīvi, katra ministrija savā nozarē varēs rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm... Es lūdzu vēl vienu vai divas minūtes... divas minūtes, jo es vairāk nerunāšu...".
- 2011_02_10-seq4 language "lv".
- 2011_02_10-seq4 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2011_02_10-seq4 mentions Q822919.
- 2011_02_10-seq4 mentions Q193089.
- 2011_02_10-seq4 mentions Q458.
- 2011_02_10-seq4 mentions Q21625222.
- 2011_02_10-seq4 mentions Q30268570.
- 2011_02_10-seq4 mentions Q2167704.
- 2011_02_10-seq4 mentions Q2498135.