Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq65> ?p ?o. }

Showing items 1 to 23 of 23 with 100 items per page.

2011_01_27-1-seq65 type Speech.
2011_01_27-1-seq65 number "65".
2011_01_27-1-seq65 date "2011-01-27".
2011_01_27-1-seq65 isPartOf 2011_01_27-1.
2011_01_27-1-seq65 spokenAs 23.
2011_01_27-1-seq65 spokenText "Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Paldies par šo dienu, par šo iespēju ar jums kopīgi veidot valsts ārpolitiku. Jāteic, ka es saskaitīju 27 debatētājus. Un droši vien, ja es mēģinātu arī izpildīt to, ko kāds deputāts teica, ka man vajadzētu atbildēt uz visiem izvirzītajiem jautājumiem (No zāles: „Nevajag! Nevajag!”), tas būs laikam diezgan grūti. Un tomēr dažas galvenās lietas es pateikšu un arī mēģināšu atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus varbūt savā runā nevarēju akcentēt tās apjoma dēļ vai arī kuri nav pietiekami tikuši izvērsti Ārlietu ministrijas gatavotajā ziņojumā. Vēl dažas lietas vai tādas patiesības, kas iezīmē vidi, kurā ārlietas notiek. Nu, jāsaka tā, ka pasaulē nevienam neko nedāvina. Mēs zinām, ka arī cilvēku starpā tas tā nav. Valstu starpā vēl jo vairāk. Kādreiz valstis iepriekšējos gadsimtos un diemžēl arī šodien vēl joprojām daudzviet attiecības risina ar ieročiem rokās. Tāpēc diplomātija patiesībā ir cita veida - vārdiska saruna, un šīs sarunas kontekstā tiek risinātas valstu intereses. Karo šodien ar vārdiem! Tā ir Latvijas, tā ir Baltijas, mūsu reģiona... tā ir Eiropas Savienības, tā ir Rietumu vērtība. Taču valstu sāncensība paliek, un, kopumā ņemot, mums ir jāveido labas attiecības. Tāpēc arī šeit izskanējušo viedokļu dažādība, to radikalitāte atšķiras, un mūsu diplomātiem - par to liecina arī viņu vārds „diplomāti” - bieži vien ir jāmeklē ļoti mērena izteiksmes forma. Tāpēc dažkārt arī šie mūsu formulējumi kādam varētu šķist varbūt pārāk... pārāk noapaļoti. Cienījamie kolēģi! Es domāju, šī diena parādīja, ka mēs tiešām esam spējīgi veidot kopēju ārpolitiku. Un es teikšu tā: tā jau visu laiku ir tikusi veidota. Domāju, ka šīs ir debates, kas turpmāk būs katru gadu, jo tās patiesībā palīdz veltīt vairāk laika un apkopot tos viedokļus, kas dažkārt komisiju darbā, kad tiek aicināts ārlietu ministrs vai ministrijas pārstāvji, jau izskan... kad tiek uzdoti jautājumi un tiek saņemtas atbildes. Domāju, šodien mēs redzējām, ka Ārlietu ministrijai patiesībā ir jābūt ļoti plašai, ar plašu kompetenci, ar lieliem resursiem, ar lielu pārstāvību pasaulē, ar spēju izsekot līdzi notikumiem un ar spēju piedalīties tajās debatēs, kas daudzkur notiek gan reģionā, gan Eiropas Savienībā. Tāpēc, manuprāt, šodien mēs redzējām arī to, ka visdažādākajos jautājumos par stratēģiju, par Latvijas izaicinājumiem, par Latvijas interesēm mūsu starpā, visu politisko partiju starpā, domstarpību nav. Es domāju, ka visi mēs vēlam veiksmīgu mūsu valsts attīstību, un tāpēc es pilnībā piekrītu, ka tie jautājumi, kuri saistīti ar Eiropas Savienības prezidentūru, ar Afganistānu, ar citiem šādiem mērķiem mūsu kopējās drošības un ekonomiskās politikas ietvaros, mums domstarpības neizraisa. Jā, šeit varbūt parādījās arī jaunas dimensijas, kas liecina par to, ka ārpolitika, protams, nav skatāma gada izpratnē. Tā ir jāskata vidējā un ilgtermiņā. Ne velti mums ir jāspēj domāt par to, kādi būs starptautiskie procesi 2020., 2030. vai 2050.gadā. Un tieši tāpēc varbūt, kā te jau tika pieminēts, Ķīna, Indija vai Amerikas Savienotās Valstis noteiks to, kāda būs pasaules kārtība. Un tieši tāpēc arī mums ir jāpatur prātā, kā Latvija varētu atrast savu vietu šajā pasaules kārtībā. Šeit tika uzdoti konkrēti jautājumi par to, ka Krievijai jāizved karaspēks no Gruzijas. Jāsaka, ka Latvija visu laiku ir uzturējusi šo prasību un Latvija ir atbalstījusi Gruzijas kopējo suverenitāti un nedalāmību. Es domāju, ka pilnīgi pamatoti tika runāts par nāciju nacionālo pašapziņu Eiropā. Jā, Latvija ir nacionāla valsts. Šeit tika daudz runāts par ekonomiskajām prioritātēm. Neapšaubāmi, es domāju, arī ekonomikas ministra piedalīšanās debatēs parādīja to, ka mēs meklējam ceļus, kā ierobežotu resursu situācijā maksimāli apvienot visas institūcijas, uzņēmējus, kas ir ieinteresēti pozitīvu rezultātu sasniegšanā. Daudzes kungs, deputāts Daudze, uzdeva jautājumu, kas arī ir ļoti konkrēts, - par Eiropas Savienības prezidentūras finansējuma aplēsēm. Jā, tiešām ir rakstīts - 45-100 miljoni, bet ir vesela virkne līdzšinējo aprēķinu, kas ir saistīti ar to, kāda ir iepriekšējā valstu pieredze finansējuma sakarā, un tikai šajā gadā īsti tiks sastādīts viss Eiropas Savienības prezidentūras pasākumu plāns - pasākumi gan Latvijas iekšienē, gan arī ārpus tās robežām. Vadoties pēc tā, mēs jau 2012.gadā varēsim runāt par diezgan precīzu skaitli. Tas būs atkarīgs no tā, kādas būs Latvijas iespējas, kāda būs Latvijas ekonomiskā attīstība, bet šajā brīdī mēs zinām, ka aptuveni tāds ir šis mērķis. Par Austrumu robežas demarkāciju. Jā, arī šajā sakarā jāteic, ka uz priekšu varēsim virzīties atkarībā no tā, cik lieli būs pieejamie finanšu līdzekļi. Pašreiz ir paredzēti 4,6 miljoni latu Latvijas austrumu robežas demarkācijai līdz 2014.gadam. Domāju, ka šeit iezīmējas ļoti būtiska nianse, kas ir saistīta ar Baltijas valstu kopējo ekonomisko tirgu, ar tā nākotnes perspektīvām. Ne velti deputāti Reirs un Bendrāte pamatoti izteicās par Baltijas valstu sadarbības iespēju paplašināšanu. Un pat ļoti konkrēti - par kopējiem zāļu iepirkumiem, par orgānu transplantācijas sistēmām. Nu, jāsaka, ka pie tā vēl ārpolitika nav ķērusies klāt, bet tas parāda to, ka mainās Latvijas cilvēku, Latvijas deputātu domāšana. Attīstības sadarbība. Tiešām, attīstības sadarbība arī tika atzīmēta kā viena no Eiropas Savienības politikām, kas prasa Latvijas līdzdalību. Mēs tiešām varam iepazīt pasauli, tikai paši līdzdarbojoties, saprotot tās problēmas. Eiropas Savienības finansējuma ietvaros Latvija arī piedalās kopējās attīstības sadarbības politikas finansēšanā. Tiešām, no zāles izskanējušie vairākkārtējie priekšlikumi ir pilns pamats, lai valdība, izskatot budžeta prioritātes, varētu no jauna atgriezties pie sarunas par attīstības sadarbības atbalsta nepieciešamību. To vairākkārt valdības sēdēs esmu minējis. Protams, ekonomiskā situācija mums ierobežo aktīvu līdzdalību, tāpēc paldies nevalstiskajām organizācijām un arī minētajām lapām, kas veiksmīgi piedalās šajā programmā. Deputāts Pimenovs minēja, ka esot nevērīga attieksme pret citām tautām vai citu tautu cilvēkiem, kas ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas valstspiederīgie ārpus Latvijas valsts. Es tam nevaru piekrist, jo nevienā gadījumā neesmu dzirdējis, ka kāds Latvijas pilsonis vai Latvijas valstij piederīgais, kurš būtu nonācis grūtībās vai kuram ir kādas interese citās valstīs, būtu ticis atraidīts. Tā tas tiešām nekad nav bijis. Ārlietu sektors nešķiro cilvēkus pēc tautībām, ārlietu sektors atbalsta Latvijas pilsoņus un tai piederīgos. Par ebreju holokaustu. Jā, es domāju, ka Latvijas valsts ir viena no tām, kas ar izpratni un ar atbildīgu rīcību ir pārstāvējusi sevi, risinot šo ebreju holokausta problēmu un tā sekas. Arī šajās dienās, kad Latvijā bija augstais Amerikas Savienoto Valstu pārstāvis, lai arī izskanēja viedokļi par to, ka varbūt Latvijas valsts augstākās amatpersonas pārāk augstā līmenī ir sarunājušās ar šo Amerikas Savienoto Valstu pārstāvi, gribu teikt, ka ir panākta izpratne par to, ka nevis finansiālie aspekti, bet tieši morālie aspekti ir svarīgākā šīs sarunas daļa. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka tieši sarunu ceļā mēs varam novērst tās bažas vai tās pretrunas, kuras dažkārt nesarunājoties pieaug un pastāv. Es pilnībā piekrītu tam, kā jau minēja ārlietu ministrs, ka mums ir nepieciešams rūpēties par tālāku Latvijas bruņoto spēku līdzdalību Afganistānā... (Troksnis un jautrība zālē.) Jā, nu, lūk! Notiek arī kuriozi. Notiek arī kuriozi, jā. Tātad... Jūs, protams, sapratāt... Ārlietu ministrs ir šeit. Tātad aizsardzības ministrs rūpējas par to, lai bruņotie spēki turpinātu darbību Afganistānā. Tajā pašā laikā piekrītu tam, ka šī sadarbība būtu jāpārvērš par civilu sadarbību, kas palīdzēs Afganistānas iedzīvotājiem un Afganistānas valdībai veiksmīgi - pagaidām diemžēl nekonkrētā nākotnē - pārņemt savas valsts vadību. Jāsaka, ka es pilnībā piekrītu Šlesera kungam, ka Latvijai ir vajadzīgs liels mērogs, tāpēc Honkonga, Nīderlande, lielas lidostas un ostas ir mums pazīstami jēdzieni. Ārlietu sektors savu iespēju robežās visas labās iniciatīvas centīsies atbalstīt. (Pauze. No zāles: „Nu jau pietiek!”) Jā, cienījamie kolēģi, tātad domāju, ka mēs varam nosaukt dažādas prioritātes. Neapšaubāmi, Zalāna kungs, tās ir neatkarība, drošība, iedzīvotāju labklājība. Tās ir mūsu kopējās intereses. Tāpēc vēlreiz saku jums visiem paldies par šodienas debatēm Tās uzturēsim spēkā. Šīs debates apliecina, ka Latvija veido kopēju ārpolitiku un visas institūcijas ir aicinātas piedalīties tās darbā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2011_01_27-1-seq65 language "lv".
2011_01_27-1-seq65 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q822919.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q211.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q193089.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q458.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q148.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q39731.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q159.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q19483.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q15628977.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q55.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q889.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q230.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q30.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q12360039.
2011_01_27-1-seq65 mentions Q668.