Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq57> ?p ?o. }

• 2011_01_27-1-seq57 type Speech.
• 2011_01_27-1-seq57 number "57".
• 2011_01_27-1-seq57 date "2011-01-27".
• 2011_01_27-1-seq57 isPartOf 2011_01_27-1.
• 2011_01_27-1-seq57 spokenAs 85.
• 2011_01_27-1-seq57 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie Saeimas locekļi! Valdības locekļi! Ekselences! Laiks ir īss. Vēlos pieskarties tikai trim problēmām jeb trim lietām. Viena ir Latvijas ārpolitikas principi. Otra - mūsu ārpolitikas plānošanas lietas. Un trešā - ārpolitikas instrumenti. Mūsu politiskās frakcijas pozīcija attiecībā uz ārlietām ir skaidra - tā ir definēta mūsu programmā un ir izteikta četros vārdos: Latvijas intereses - pirmajā vietā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ikvienam, sākot no Valsts prezidenta un beidzot ar deputātu, ar katru diplomātu jebkurā pasaules malā, pirmais un augstākais princips ir Latvijas valsts sabiedrības, tātad katra cilvēka intereses. Ārlietu ministrs savas runas sākumā citēja Zigfrīda Annas Meierovica vārdus. Tos pieminēja arī citi. Un tie ir vārdi par laimi, kura jāizauklē Latvijas politiķiem. Kādas tad ir šodienas Latvijas intereses? Kas tad šodien veido to iespējamo Latvijas laimi, kura mums jāsagādā un jāizauklē? Es nosauktu trīs lietas - neatkarība, drošība, labklājība. Mūsu valsts neatkarības atjaunotnes sākuma posmā neatkarība un drošība bija divas galvenās lietas. Mēs esam izdarījuši lielus darbus. Tas lielā mērā ir panākts - mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā un NATO, un tas nozīmē, ka tur mēs nedrīkstam atslābt. Tur mums ir jāstrādā! Bet īsākajā termiņā, kā es uzskatu, šobrīd mūsu galvenais uzdevums... ārpolitikas uzdevums ir mūsu iedzīvotāju labklājība. To nodrošina valsts konkurētspēja, bet ārpolitikā tas nozīmē biznesa un ekonomisko diplomātiju. Protams, līdz ar to būs investīcijas, eksporta darba vietu vairošana, Eiropas globalizācijas sniegto iespēju izmantošana katra mūsu cilvēka labā. Tas tad arī veidos, vismaz daļēji veidos, to Latvijas laimi, par kuru runājam vispārīgi. Tas to konkretizēs. Un tāpēc tam ir jābūt mūsu galvenajam ārpolitikas vadmotīvam biznesa un ekonomiskajā diplomātijā. Runājot par ārpolitikas plānošanu, protams, svarīgi ir principi, svarīga ir vīzija jeb, kā citi saka, redzējums, svarīga ir profesionalitāte. Svarīgākie principi, kurus gribu pieminēt, ir pašcieņa, pragmatisms, konsekvence. Tas ir gan attiecībās ar Eiropas Savienību un tālākiem partneriem, gan arī ar mūsu kaimiņiem Austrumos. Un, neskatoties uz to, ka mūsu valsts politiskais svars pasaulē nav pārāk liels, mums ir tiesības un pienākums saglabāt savu ārpolitiku, parādīt savas nianses un ienest tajā savus īpašos akcentus, jo mums ir īpaša demokrātijas un valstiskuma atjaunošanas pieredze. Mums ir pieredze, kā mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO, iekšpolitiski mums ir reģionālās reformas pieredze. Šodien mums ir pieteikts viedoklis par federālas Eiropas iespējamību. Ar to ir jādalās, par to ir jādebatē! Latvija nevar vienmēr kūtri un diezgan pasīvi pieslieties kopējai Eiropas pozīcijai vai vienkārši nespēt adekvātā laikā paust konkrētu savu pozīciju, kā tas notika, piemēram, nesenajā Baltkrievijas gadījumā. Atsevišķās jomās mēs varam būt gan eksperti, gan līderi. Protams, paužot viedokļus, Latvijas ārpolitikā svarīgi ir pareizās proporcijās sabalansēt gan savas vērtības, gan savas intereses, un mēs nedrīkstam par cilvēktiesību pārkāpumiem klusēt, kā izvēlējusies šī valdība, taču vienlaikus mums ir jābūt pietiekami gudriem un inteliģentiem savās attiecībās ar kaimiņiem, nezaudējot komunikāciju kanālus, nezaudējot sadarbības iespējas. Mūsu politiskā frakcija un partija uzskata, ka Latvijas ārpolitika būs veiksmīga tikai tad, ja būs trīs lietas. Pirmkārt, ja tai piemitīs ilgtermiņa skatījums. Otrkārt, ja tā būs precīzi, efektīvi koordinēta. Treškārt, ja ārlietām būs atvēlēts pietiekami daudz resursu. Tātad, pirmkārt, mēs liekam priekšā valdībai sagatavot nevis pārskatu par viena gada iespējamo darbu un dažas idejas par to, kas ir bijis un ko darīs šogad, bet nodrošināt jaunas, ekspertu un praktiķu izdebatētas, ārpolitikas pamatnostādnes... veikt pamatnostādņu izveidi vismaz pieciem gadiem, kā tas bija laikam tad, kad strādāja Pabrika kungs, - tas bija no 2006. līdz 2010. gadam. Līdzīgas nostādnes. Mūs pārāk neinteresē ierēdņu sagatavots redzējums, kur ir novērojamas dažas dīvainības, kad tuvākajām valstīs veltītas trīs rindiņas, bet ļoti tālām - veselas lappuses. Mēs domājam, ka viedoklim ir jābūt politiskam un pietiekami izdiskutētam. Otrkārt. Es uzskatu, ka, neskatoties uz to, ka ārpolitika, protams, ir visas valdības jautājums, mēs nedrīkstam nonākt situācijā, ka varbūt ministra personības vai kādu citādu citu iemeslu dēļ veidojas situācija, ka mēs pamanām piecas dažādas ārpolitikas - ārlietu ministra ārpolitiku, aizsardzības ministra ārpolitiku, premjera un prezidenta ārpolitiku, Saeimas spīkeres ārpolitiku. Es nesaku, ka tās ir sliktas, es saku, ka jābūt ir vienai un vienotai politikai. Piemērs ir gatavošanās prezidentūrai 2015.gadā. Esmu par to jau debatējis, tikai atkārtošu: ir zināms mulsums par to, kādā veidā divas ministrijas... vai prezidenta biedrs, šobrīd Pabrika kungs... un ārlietu ministrs kopīgi tiešām spēs sagatavot mūs tā, lai mēs šo unikālo iespēju, kas ir dota šobrīd vienreiz, nepalaistu garām. Treškārt. Mums ir nepieciešami instrumenti, ar ko veidot Latvijas ārlietu politiku. Ārlietu ministrs ļoti labi pateica. Viņš teica: jāveic praktiskās darbības! Bet ir pilnīgi skaidrs, ka ārpolitiku nevar veidot un praktiskās darbības veikt tikai ar tīru sirdi un skaidru ūdeni vien. Dažu gadu laikā ārlietu budžets ir apcirpts no 41 uz 26 miljoniem. Ir atlaisti vairāk nekā 100 augstas klases profesionāļi un talantīgi diplomāti. Attīstības sadarbībai ir piešķirti smieklīgi 269 lati... Kā teica laikam Rotberga kungs, ir tukšs budžets... nē, ir 269 lati. Latvijas tēla veidotājam - Latvijas Institūtam - ir iedalīti pārdesmit tūkstoši. Šāda resursu politika skaidri parāda, pretēji ārlietu ministra paustajam, pretēji tam, ka mēs veltām ārpolitikai veselu sēdi ar debatēm... Es uzskatu, ka Dombrovska valdībai ārlietas pagaidām nav prioritāte. Ārlietu ministram ir nevis jācer, kā viņš teica, ka valdība iedos naudu, bet par to aktīvi un neatlaidīgi jācīnās. Vienlaicīgi, protams, mums jāsaka paldies tiem cilvēkiem, kas tiešām strādā joprojām Latvijas ārpolitikā diezgan spiedīgos materiālos apstākļos. Un es nobeigumā varu teikt, ka bez pietiekamiem instrumentiem, ar neskaidru vīziju un vairākiem savstarpēji konkurējošiem ārpolitikas veidošanas poliem mēs nesagādāsim, neizauklēsim šodien vairākkārt pieteikto Latvijas laimi, kuru no politiķiem gaida Latvijas tauta. Tāpēc es aicinu gan ārlietu ministru, gan valdību, pirmkārt, nekavējoties uzsākt darbu pie ārpolitikas stratēģijas vismaz pieciem gadiem, otrkārt, koncentrēt ārpolitikas rīcības pilnīgi skaidrā un efektīvā vienā vektorā un, treškārt, vai nu ar reformām pārvaldībā, vai - vēl labāk! - ar atbilstošu budžetu nodrošināt Latvijas ārpolitikas realizāciju. Nobeigumā, tā kā debates iet uz beigām, es aicinu ārlietu ministru atbildēt uz tiem priekšlikumiem, jautājumiem, kuri šeit ir izskanējuši.".
• 2011_01_27-1-seq57 language "lv".
• 2011_01_27-1-seq57 speaker Edgars_Zalans-1967.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q822919.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q211.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q193089.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q458.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q7184.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q184.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q4766164.
• 2011_01_27-1-seq57 mentions Q1821226.