Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq45> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2011_01_27-1-seq45 type Speech.
- 2011_01_27-1-seq45 number "45".
- 2011_01_27-1-seq45 date "2011-01-27".
- 2011_01_27-1-seq45 isPartOf 2011_01_27-1.
- 2011_01_27-1-seq45 spokenAs 101.
- 2011_01_27-1-seq45 spokenText "Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Kolēģi! Man šķiet, ka Latvija jau ir pietiekami ilgu laiku gan Eiropas Savienības, gan arī NATO dalībvalsts, lai virkni nozīmīgu ārpolitikas jautājumu mēs uzticētu... lai lemtu tā, kā to nosaka šīs lielās organizācijas. Īstenībā, manuprāt, tas nozīmē, ka mūsu ārlietu sektoram ir ļoti laba iespēja tos resursus, kas ir ārlietu sektora rīcībā, fokusēt uz šaurākiem, ne pašiem plašākajiem jautājumiem, kas tieši mums ir būtiski, kas tieši Latvijai ir ārkārtīgi būtiski. Es aicinu vairāk runāt, piemēram, par ekonomikas fokusu vai par koncentrēšanos uz tiem ekonomikas jautājumiem, kas ir saistīti ar Latvijas iziešanu no krīzes stadijas ekonomikā, un arī, kā Rotberga kungs un vēl citi kolēģi pieminēja, uz attīstības sadarbību. Latvijā ir vesela virkne ļoti labu diplomātu. Latvijas diplomāti ir mācējuši vēsturiski skaidrot un pierādīt okupācijas seku ietekmi uz Latvijas vēsturiskajiem apsvērumiem. Latvijas diplomāti ir spējuši padarīt ļoti daudz, lai mēs būtu gan NATO, gan ES biedri, bet laiks ir mainījies. Desmit gadi ir pagājuši. Vairāk nekā 10 gadi ir pagājuši. Un šobrīd tik tiešām man šķiet, ka ir būtiski, lai šī diskusija, kurā tautas kalpi, tautas priekšstāvji izsaka savu vīziju par to, kā kam būtu jābūt tālāk... Es uzskatu, ka ir ļoti būtiski, lai ārlietu sektors, lai ārlietu politika... jo diplomātija jau nav tikai un vienīgi galvenais virzītājs. Diplomātija nav ārlietu politika. Ir būtiski, lai ārlietu politika tiktu fokusēta uz to, lai kā pirmā prioritāte ārlietās izvirzās tieši mūsu ekonomikas intereses. Un tas ir izdarāms. Otra lieta - attīstības sadarbība. Par to jau kolēģi pieminēja. Un daudzi kolēģi varbūt arī ārpus šīs tribīnes un ārpus šīm telpām ir teikuši, ka attīstības sadarbība jau vienmēr balstās pārsvarā uz naudu, uz tiem līdzekļiem, ko mēs varam tām valstīm, kam ir nepieciešams, piedāvāt, lai palīdzētu. Bet, godīgi sakot, es domāju, ka nav tā, ka tikai uz naudu balstās šī politika. Ja mēs skatāmies uz austrumiem no Latvijas vai, pareizāk sakot, uz dienvidaustrumiem no Latvijas, mēs redzam, ka nav nemaz tik daudz valstu, kuras vēlas attīstīt savu nākotni, balstoties uz demokrātiju. Mēs redzam, ka ukraiņu demokrātija ir iebuksējusi, mēs redzam Moldovu, kur nemaz tik viegli neiet ar demokrātijas procesiem. Un mēs redzam Gruziju. Gruzija kā tāda viena saliņa, demokrātijas saliņa, ir daudz sasniegusi. Bet arī tur ir vesela virkne problēmu. Latvija, jūs redzat, ir tāda kā robeža - demokrātisko valstu ārējā robeža; demokrātija aiz mums tālāk ir ļoti retās vietās. Es uzskatu, ka mums ir jāvelta ārlietu sektoram ļoti daudz uzmanības un pūļu, lai tieši mūsu partneriem, kam mēs varam palīdzēt un kas veido demokrātisku attīstību, mēs arī varētu palīdzēt. Kaukāza reģionā ir trīs valstis. Mēs labi zinām to. Un tas ir konfliktu ļoti plosīts reģions. Ja Latvijas ārlietu sektors varētu fokusēties uz to, lai, piemēram, risinātu Kalnu Karabahas problēmu, palīdzot Eiropas diplomātiem, palīdzot varbūt ar kaut kādiem starptautiskiem risinājumiem, mēs noteikti varētu panākt šajā reģionā krietni labāku sadarbību starp Kaukāza valstīm un tādējādi visa reģiona attīstību. Otra lieta, ko es saskatu. Mēs visi labi zinām, ka pirms diviem gadiem Gruzijā bija karš. Mēs visi labi zinām, ka 20 procenti Gruzijas teritorijas ir okupēta. Mēs labi zinām, ka gandrīz pusmiljons cilvēku nevar atgriezties savās mājās. Tur tiek realizēta etniskā tīrīšana. Paralēli mēs labi zinām, ka Krievija ar Eiropu ir noslēgusi vienošanos, ir tas Sarkozī un Putina līgums, kurš netiek pildīts. Es uzskatu, ka mūsu ārlietu sektoram, lai vai cik tas dažreiz būtu neērti, bet... uz tā fona, ka uzlabojas mūsu attiecības ar Krieviju, reizēm mums ir jāmāk ne tikai ērtas un tikai sev izdevīgas lietas runāt ar Krieviju, bet ir jāmēģina piepalīdzēt arī mūsu kolēģiem. Un mums ir jāmēģina... mūsu ārlietu sektoram ir jāmēģina panākt to, lai šie līgumi, kas paredz to, ka Gruzijas teritorija tiek atbrīvota no okupācijas karaspēka, tiktu praksē realizēti. Es uzskatu, ka mums ir jāpiepalīdz realizēties tai Saakašvili kunga iniciatīvai, ka problēma starp Krieviju un Gruziju ir risināma mierīgā ceļā. Nevis kara, bet mierīgā ceļā! To visu var izdarīt. Mūsu ārlietu sektoram uz to sava uzmanība būtu jāfokusē. Un visbeidzot es apgalvoju, ka ne jau Gruzija nav gatava iestāties NATO. Tieši otrādi! Rietumi nav gatavi paspert to solīti pretī Gruzijai. Un arī šajā ziņā mūsu ārlietu sektoram ir daudz ko darīt. Paldies.".
- 2011_01_27-1-seq45 language "lv".
- 2011_01_27-1-seq45 speaker Dzintars_Zakis-1970.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q822919.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q211.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q193089.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q458.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q159.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q7184.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q230.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q217.
- 2011_01_27-1-seq45 mentions Q5477.