Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq43> ?p ?o. }

Showing items 1 to 31 of 31 with 100 items per page.

2011_01_27-1-seq43 type Speech.
2011_01_27-1-seq43 number "43".
2011_01_27-1-seq43 date "2011-01-27".
2011_01_27-1-seq43 isPartOf 2011_01_27-1.
2011_01_27-1-seq43 spokenAs 85.
2011_01_27-1-seq43 spokenText "Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Ekselences! Dāmas un kungi! Šodien, diskutējot par ārpolitiskajām prioritātēm, viennozīmīgi mums visiem ir radies priekšstats, ka pēdējo divdesmit gadu laikā Latvija ir veiksmīgi attīstījusies, izvēloties pareizos virzienus. Tātad „Eiropas Savienība” un „NATO” - šie ir tie divi jēdzieni, kuri no šīs tribīnes ir izskanējuši visvairāk. Bet mums ir jāapzinās, ka 2004.gadā, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs kļuvām par pilntiesīgiem dalībniekiem. Līdz ar to ir radusies pilnīgi jauna situācija, ka mums nav vairs jācīnās par iestāšanos, mums ir jācīnās par Latvijas nacionālajām interesēm. Jāteic, ka ārlietu ministra ziņojums šodien bija tiešām pietiekami izvērsts, tika runāts par daudzām būtiskām lietām. Tikai, skatot šo dokumentu, man jāpiekrīt arī iepriekš izteiktajam pārmetumam, ka, šķiet, šo dokumentu tiešām ir gatavojuši daudzi ierēdņi, kuri mēģinājuši šajā dokumentā ielikt maksimāli daudz informācijas, atsevišķās vietās praktiski nepasakot neko. Es gribu runāt par jautājumu, kas skar divpusējās ekonomiskās attiecības. Man šķiet, ka mums visiem ir skaidrs, ka šodien Latvijai ir jāveido divpusējās ekonomiskās attiecības ar daudzām valstīm, precīzi nosakot, kādas ir mūsu intereses. Mēs redzam, cik veiksmīgi šodien strādā Lietuvas valdība ar premjeru priekšgalā, kurš pats personīgi ir uzņēmies atbildību par konkrētu investīciju piesaisti. Viņš brauc uz daudzām pasaules valstīm, arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm, runā ar konkrētām kompānijām, piedāvā konkrētu darbu, iespējamās investīcijas Lietuvā un realizē daudzus projektus. Man šķiet, tas, kas būtu valdībai jāpārdomā... Iespējams, ir jādod lielākas pilnvaras, pirmkārt, premjeram, otrkārt, jāuzņemas pašai valdībai... Es domāju, ka premjeram ir jābūt par galveno valdības pārstāvi, kas realizē investīciju piesaistīšanu valstij sevišķi būtiskiem, stratēģiskiem, lieliem projektiem. Ārlietu ministram, man šķiet, būtu jābūt arī otram galvenajam cilvēkam, kas valdībā cīnās par ārējiem ekonomiskajiem sakariem, jo viņš brauc uz daudzām valstīm. Ir ārkārtīgi svarīgi runāt par šīm ekonomiskajām Latvijas interesēm. Es domāju, ka sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tiešām ir jāveic tā, lai Ekonomikas ministrija un Ārlietu ministrija strādātu kā vienots veselums un lai cilvēki pat nesaprastu, kur beidzas viena un kur sākas otra... Jo mums ir vienotas nacionālās intereses, par kurām mums ir jāiestājas. Vienlaicīgi ir jāsaka: kā tad mēs veidosim šīs divpusējās ekonomiskās attiecības? Un man tiešām jāizsaka dokumenta gatavotājiem pārmetumi attiecībā uz sadaļu, kas skar sadarbību ar konkrētām valstīm. Es skatos, ka, piemēram, Dānijai, Īslandei un citām valstīm tur ir atvēlēta tikai viena neliela rindkopa. Ja mēs paskatāmies... Mēs rakstām, ka mēs sadarbosimies, piemēram, ar Norvēģiju. Latvijas un Norvēģijas attiecībās politiski svarīga ir veiksmīgā sadarbība starptautisko drošības spēku misijā Afganistānā. Ekonomikas jomā augstu vērtējami Norvēģijas finanšu instrumenti un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu ietvaros Latvijā realizētie projekti. Un nepieciešams turpināt tikpat aktīvi savstarpējo projektu īstenošanu arī nākamajā finanšu periodā 2009.-2014.gadā. Viss! Tas ir viss, kas pateikts par sadarbību ar šo valsti! Es domāju, ka jābūt daudz precīzākai analīzei un jānosaka, kādu sadarbību mēs gribam ar Norvēģiju, ar Zviedriju, ar Dāniju, ar Lietuvu, ar Igauniju, ar Krieviju, ar Baltkrieviju... Ir jābūt konkrētiem projektiem! Man šķiet, ka šī krīze, kurā arī Latvija nokļuva tad, kad visa pasaule tika ierauta šajā lielajā nelaimē... Mēs redzam, kurās nozarēs attīstība ir notikusi daudz veiksmīgāk, nekā daudziem šķita pat iepriekš, un kur tiešām mēs piedzīvojam ievērojamu kritumu. Man šķiet, ka... Redzot to, ka Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija ir ārkārtīgi veiksmīgi nostrādājusi, attīstot tranzīta nozari, kas krīzes laikā turpināja audzēt apgrozījumu, piesaistīt jaunas kravas, pakalpojumus, un, kā jau izskanēja šeit, arī veiksmīgā sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, mums būtu nepieciešams skaidri nodefinēt, ka mums ir jāinvestē Latvijas infrastruktūrā, lai Latvijas ģeogrāfiskā vieta kļūtu vēl interesantāka starptautiskajiem partneriem. Tātad divpusējās ekonomiskajās attiecībās mums ir jāstrādā tā, lai Latvijā ienāktu pēc iespējas vairāk ārvalstu kapitāla. Vienlaicīgi ir jāsaka: jā, ģeogrāfiski mēs atrodamies starp Igauniju un Lietuvu, bet šodien attālumu vairs nemēra tikai metros. Attālumu mēra arī tā, cik ātrā laikā uz konkrēto valsti var nokļūt. Man šķiet, ka Latvijai pēdējo gadu laikā ir izdevies par vairāk nekā 600 procentiem palielināt pasažieru plūsmu, kas Latviju ir sasniegusi. Man šķiet, ka pēc iespējas ātrāk valdībai vajadzētu realizēt to lēmumu, kas tika pieņemts iepriekšējā gada pavasarī, par jauna termināļa būvniecību Rīgas lidostā, lai mēs varētu savienot Rīgu ne tikai ar kaimiņu reģioniem, bet arī ar Āzijas valstīm, ar Indiju, ar Ziemeļameriku, jo tādā veidā Latvija kļūtu par tiešām reālu finanšu un biznesa centru šajā reģionā, un šie savienojumi mums ir ārkārtīgi svarīgi. Un, ja mēs apskatām to, kā mēs draudzēsimies, tad, protams, ir jārunā par to, ka ārpolitikā ir jāapzinās, ka mēs esam arī konkurenti, ne tikai partneri. Man šķiet, ka šodien pasaulē ir vairāki tādi pozitīvi piemēri, kur mazas valstis vai mazas pilsētas ir labi pazīstamas. Mēs varam runāt par Singapūras piemēru. Neliela valsts, bet par to runā visa pasaule - starptautisks biznesa un finanšu centrs ar milzīgu ostu. Mēs zinām, kā ir attīstījusies Honkonga, stratēģiska vieta, starptautisks biznesa un finanšu centrs Eiropā - Holande - ne tā lielākā valsts, bet tur ir lielas ostas, milzīga lidosta, savienojumi. Un tā tālāk. Man šķiet, ka valdībai, runājot par ārpolitiku, ir skaidri jādefinē, kādus biznesa projektus mēs gribam realizēt. Un visbeidzot. Runājot par Amerikas Savienotajām Valstīm, - jā, Amerika ir un paliek mūsu stratēģiskais partneris, bet laikā, kad šodien mēs domājam, kam pārdot „Parex banku”, kāpēc valdība nevarētu pieņemt lēmumu un pateikt: „Mēs vēlamies palielināt finanšu konkurenci šajā reģionā. Mēs runāsim ar Amerikas Savienoto Valstu valdību par to, lai „Parex banka” tiktu pārdota Amerikas Savienotajām Valstīm kādai no lielajām bankām.” Un tādā veidā mēs varētu, palielinot konkurenci, tiešām stiprināt Latvijas ekonomiku un arī ekonomisko sadarbību ar stratēģisko partneri - Ameriku. Tā ka es aicinu ārlietu ministru un valdību kopumā pirmām kārtām padomāt par to, kā mēs varam tiešām pēc iespējas aktīvāk realizēt mūsu ekonomiskās intereses visās tajās valstīs, ar kurām mums ir sadarbība. Paldies.".
2011_01_27-1-seq43 language "lv".
2011_01_27-1-seq43 speaker Ainars_Slesers-1970.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q822919.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q211.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q2660080.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q37.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q191.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q193089.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q458.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q21625222.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q35.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q159.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q19483.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q15628977.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q7184.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q889.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q184.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q34.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q2033921.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q20.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q30.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q334.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q668.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q6060824.
2011_01_27-1-seq43 mentions Q505421.