Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq41> ?p ?o. }

Showing items 1 to 21 of 21 with 100 items per page.

2011_01_27-1-seq41 type Speech.
2011_01_27-1-seq41 number "41".
2011_01_27-1-seq41 date "2011-01-27".
2011_01_27-1-seq41 isPartOf 2011_01_27-1.
2011_01_27-1-seq41 spokenAs 148.
2011_01_27-1-seq41 spokenText "Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātu kungi! Ministri! Ekselences! Latvijas parlamentā šīs ir pirmās šāda veida debates par ārpolitiku, un cilvēki tās vērtēs ne tik daudz pēc tā, kas ir bijis izdarīts, bet pēc tā, kā mēs varam un vai mēs varam iezīmēt tos darbus, kas mums būtu nākotnē darāmi. Jo beigu beigās šo debašu loma ir veicināt sabiedrības interesi, veicināt arī mūsu parlamenta lielāku un varbūt konceptuālāku iesaisti ārpolitikas veidošanā. Un man šeit jāsaka paldies ārlietu ministram par šo labo iesākumu, jo, lai arī šīs ir pirmās debates mūsu parlamentā, mēs redzam, ka jau šo pāris stundu laikā tās ir attīstījušās no priekšlasījumiem līdz asākai sarunai. Es ceru, ka nākamā gada debates jau būs tiešām tādas, kurās mēs varēsim arī daudzus jaunus jautājumus atrisināt līdz pašai saknei. Aizsardzības politika un drošības politika ir vienmēr bijusi viena no galvenajām ārpolitikas prioritātēm. Un tādēļ es mēģināšu nedaudz ieskicēt sev atvēlētajā laikā pāris lietu, kas man šķiet svarīgas, runājot par mūsu nākotni. Ir pilnīgi skaidrs, ka ārpolitikā ir divas būtiskas sfēras - mūsu cilvēku labklājība un drošība. Tās ir savstarpēji saistītas. Ja nav drošības, nebūs labklājības. Ja nav labklājības, nebūs arī drošības. To ļoti labi es redzēju arī savā pagājušās nedēļas vizītē Afganistānā. Šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Ja mēs novelkam sarkanās līnijas un runājam par mūsu valsti kā par nelielu starptautisko spēlētāju, tad, no militārā viedokļa skatoties, mēs nevaram atļauties būt tik izšķērdīgi un palikt vieni. Mums ir jābūt vienmēr aliansēs, mums ir jābūt kopā. Un tādēļ es uzskatu, ka mūsu gan drošības, gan ekonomiskajā kontekstā mums ir divi galvenie pīlāri, tas ir NATO, protams, un tās ir Amerikas Savienotās Valstis kā mūsu stratēģiskais partneris ārpus Eiropas Savienības. Un šai mūsu interešu aizstāvībai šeit ir jābūt arī pietiekami aktīvai, lai mēs varētu ietekmēt lēmumus, pirms tie ir pieņemti. Ja man jāatskatās nedaudz atpakaļ, kad, teiksim, šī iekšējā solidaritāte tika gājusi caur satricinājumiem, tad es uzreiz no galvas jums varu pieminēt divus tādus. Eiropas Savienības laukā tas bija jautājums par gāzes vadu, jo šeit vienmēr netika ievērota solidaritāte ar tām valstīm, kas ir ieinteresētas, ar tām valstīm, kas ir kaimiņos. Un arī NATO gadījumā tas ir bijis jautājums par tā saukto kuģi „Mistral”, un tas ir bijis arī tas jautājums, kas nav ticis, bijis, manuprāt, pietiekami apspriests arī NATO iekšienē. Bet mēs pie tā strādājam, un mums ir zināmi mehānismi, kā mēs varam gūt arī Latvijas valstij labumu, pieminot šīs lietas sarunās ar mūsu kolēģiem NATO iekšienē. Par nākotni runājot, es domāju, mums ir ļoti būtiski attīstīt debates, kā mēs varam tālāk mēģināt atrast iespēju Latvijā „noenkurot” vairāk Eiropas Savienības un NATO institūciju. Viens no labiem piemēriem līdz šim ir bijusi mūsu sadarbība Lielvārdes militārā lidlauka attīstībā, kas ir ne tikai militārs, bet ir arī ekonomisks ieguldījums. Runājot par mūsu starptautiskajām operācijām, man ir jāsaka šeit, atdodot cieņu mūsu diplomātiem Diplomātu dienā vakar... man ir jāsaka tas, ka mūsu karavīri patiesībā ir arī diplomāti. Tas, kā viņi uzvedas, tas, kā viņi pilda savu pienākumu, patiesībā ir diplomāta, vēstnieka ranga vērts uzdevums visās tajās vietās, kur viņi ir bijuši. Man ir jāsaka, ka esmu dzirdējis tikai visaugstākos cieņas un atzinības apliecinājumus par viņu profesionalitāti, kaut vai pieminot tās pašas kaujas, kas ir bijušas Afganistānā līdz pat 14 stundu garumam, kas ir ļāvušas šiem cilvēkiem pēc tam pateikt, ka viņi ir izglābuši ne viena vien mūsu sabiedrotā dzīvību Afganistānas kalnos. Mēs nevaram atļauties būt pasīvi šajās starptautiskajās operācijās. Un ir pilnīgi skaidrs, ka varbūt atšķirībā no daudziem citiem ne afgāņu spēkiem Latvijas karaspēks un NATO karaspēks, kas atrodas tur ar ANO mandātu, neatrodas tur, lai tur paliktu uz mūžiem, bet lai aizietu. Taču mēs varam aiziet tikai tad, kad šī valsts ir daudzmaz sagatavota sevi pārvaldīt un kad šī valsts nebūs gatava vairs eksportēt briesmas, kokaīnu, narkotikas un terorismu uz citām valstīm. Un, lai mēs to izdarītu, mums ir vairāki risinājumi. Un šeit es biju ļoti priecīgs, dzirdot gan Uģa Rotberga piedāvājumu, gan Grigules piedāvājumu, gan arī piedāvājumus no „Saskaņas Centra”. Jā, attīstības palīdzība un civilā iesaiste ir tās lietas, par kurām mums arī ir jāatceras, kad runājam par Afganistānu. Afganistānas budžets, es atļaušos jums piebilst... Afganistānas budžets ir tikai 1,7 miljardi dolāru gadā uz 30 miljoniem iedzīvotāju. Salīdziniet to ar Latvijas budžetu! Vai mēs esam bagāta vai nabadzīga valsts? Vai mēs varam atļauties palīdzēt tiem, kur cilvēki vienkārši ne tikai nespēj nopirkt, kā mēs sakām, desas luņķīti, bet vispār nevar iziet no mājas, jo viņiem nav drošības. Jo ātrāk mēs spēsim atrast naudu attīstības palīdzībai un civilai iesaistei, tajā skaitā Afganistānā, jo ātrāk, kā Urmass Paets, mans bijušais kolēģis, ir teicis, mēs atgriezīsimies ar mūsu karavīriem no šīm vietām. Tā ka es ceru uz jūsu izpratni gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses arī nākamā budžeta pieņemšanas laikā. Amerika kā stratēģiskais partneris. Amerika kā stratēģiskais partneris mums parasti pirmām kārtām nozīmē drošību, bet atļaušos atgādināt, ka mēs neesam pilnvērtīgi izmantojuši šīs ekonomiskās iespējas. Es aicinu, šeit ekonomējot laiku, ekonomikā veidot stratēģiju, kā mēs varam piesaistīt Amerikas biznesu vairāk Latvijā, un gribu tikai atgādināt, ka līdz šim ASV ir ieguldījusi tikai militārajā palīdzībā vien mums ap 80 miljoniem dolāru pēdējo gadu laikā. Runājot par Eiropas Savienību, es domāju, ka šeit ir viena lieta, kur es varu piekrist Šķēles kungam, - ir jāsāk debates par konfederāciju vai par federāciju. Man šķiet, ka tā ir lieta, kur mums tiešām ir jābūt spējīgiem arī redzēt, kā mēs tālāk attīstīsimies šajā valstī. Runājot par NATO nākotni... Es tūlīt beigšu, es atvainojos, ka esmu pārkāpis nedaudz reglamentu... Es domāju, ka mums ir ļoti būtiski panākt, lai Eiropas Savienība un NATO būtu pēc iespējas pārklātākas savā reģionā, un tādēļ mums ir jāturpina un spēcīgi jāatbalsta sadarbības līgumu slēgšana starp Aizsardzības aģentūru Eiropā un Turciju. Bez Turcijas Eiropa nebūs globāls spēlētājs. Un visbeidzot - Aizsardzības ministrijas galvenais uzdevums nav palīdzēt uzņēmējiem, bet mēs to darām ļoti veiksmīgi. Kaut vai tikai viens piemērs: mūsu kompensāciju politika, kompensācijas par investīcijām. Otrs piemērs: mūsu tranzīts uz Afganistānu. Iespēju robežās mēs turpināsim atbalstīt Latvijas uzņēmējus. Un pēdējais. Atļaujiet man nepiekrist opozīcijai! Ja mēs runājam par mūsu pilsoņiem, kas ir ebreju izcelsmes, tad mēs šeit nerunājam par kompensācijām un par atbildību holokausta sakarā. Ne Latvijas armija, ne Latvijas valsts nevar uzņemties un nekad tai nav jāuzņemas atbildība par holokaustu, bet mūsu uzdevums ir veicināt taisnīgumu. Es domāju, tas ir tikai taisnīgi, ka, teiksim, sinagoga neatrodas Latvijas valsts īpašumā, bet atrodas ebreju kopienas īpašumā. Paldies.".
2011_01_27-1-seq41 language "lv".
2011_01_27-1-seq41 speaker Artis_Pabriks-1966.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q822919.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q211.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q193089.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q458.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q2167704.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q4294480.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q7184.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q889.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q30.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q903671.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q43.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q6112558.
2011_01_27-1-seq41 mentions Q9367669.