Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq39> ?p ?o. }

• 2011_01_27-1-seq39 type Speech.
• 2011_01_27-1-seq39 number "39".
• 2011_01_27-1-seq39 date "2011-01-27".
• 2011_01_27-1-seq39 isPartOf 2011_01_27-1.
• 2011_01_27-1-seq39 spokenAs 103.
• 2011_01_27-1-seq39 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ekselences! Kopš pirmās savas darbības dienas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā valdība ir ļoti skaidri definējusi savu ekonomisko prioritāti - Latvijas nākotnes izaugsmes vīziju. Proti, Latvijas ekonomika ir uz eksportu vērsta, konkurētspējīga, atsevišķās ļoti spēcīgās industrijās un nišās konkurētspējīga visā pasaulē. Tieši tāpēc pārdomātas ārējo ekonomisko sakaru politikas un mērķtiecīgas tās realizācijas nozīme šajā brīdī ir būtiski palielinājusies. Man prieks, ka šajās debatēs teju vai katrs no debatētājiem ir uzsvēris tieši šo ekonomisko sastāvdaļu mūsu ārējai politikai. Šobrīd, es domāju, katrs, kurš seko līdzi Latvijas ekonomikas attīstībai, redz, ka pēdējo gadu dati liecina, ka tieši Latvijas eksports, Latvijas ārējā konkurētspēja ir bijis tas virziens, kas ir ļāvis atgriezties Latvijai uz izaugsmes ceļa, proti, gandrīz 30 procentu liels eksporta pieaugums 2010.gadā, bet 2010.gada 3.ceturkšņa rādītāji jau pat pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Tā ka, mūsuprāt, tieši ekonomiskā sadaļa Latvijas ārpolitikā šobrīd tiešām ir viena no nozīmīgākajām. Te es varu pievienoties gan ārlietu ministram, gan pārējiem debatētājiem. Es varu izteikt lielu gandarījumu, ka valsts augstākās amatpersonas - Valsts prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs, ārlietu ministrs - gan bieži publiskajās uzstāšanās reizēs, gan arī ar saviem darbiem un rīcību ir aktīvi atbalstījuši Latvijas uzņēmēju intereses ārpusē, ārpus šīs valsts. Es ļoti ceru, ka šī sadarbība turpināsies, pilnveidosies, uzlabosies un noslīpēsies tā, lai tiešām darbotos kā vienots mehānisms. Ekonomikas ministrijā ir vairāki nozīmīgi instrumenti, lai ietekmētu Latvijas ārējās ekonomikas, uz eksportu vērstās ekonomikas, darbību. Proti, es gribu uzsvērt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu, kas šo nepilno divu gadu laikā ir būtiski pilnveidots. Jau 2009.gadā sadarbībā ar Ārlietu ministriju mēs veicām reformu, konsolidējot spēkus vienā dūrē. Un šobrīd visas desmit LIAA pārstāvniecības ārzemēs atrodas Ārlietu ministrijas telpās, tās strādā kā viena komanda ar katrai varbūt nedaudz specifiskiem uzdevumiem, tomēr ļoti, ļoti saliedēti. Darba princips ir būvēts pēc vienas pieturas aģentūras principa, kur Latvijas uzņēmējiem nav jādomā, kura institūcija par ko atbild, un viņi zina, ka tieši LIAA ir tas lodziņš, kur tālāk viņu vajadzība tiks novadīta gan iekšējā tirgus interešu apzināšanā, gan arī viņu eksporta potenciāla un vajadzību realizācijā. Šobrīd, 2011.gadā, papildus desmit pārstāvniecībām tiks atvērtas vēl četras, un mēs ļoti, ļoti ceram, ka, attīstoties Latvijas ekonomikai, mēs būsim spējīgi daudz ātrāk un daudz intensīvāk palielināt gan kvalitāti, gan pārstāvniecību skaitu. Otra institūcija, par ko es gribu runāt, ir Tūrisma attīstības valsts aģentūra, kur pēdējos pusotros gados arī ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Proti, mēs kopā ar nozari ļoti sīki, ļoti detalizēti, bāzējoties uz pētījumiem, esam jau izstrādājuši Latvijas tūrisma tēlu. Un šobrīd, tieši bāzējoties uz šo tūrisma tēlu, jau tuvākajos trijos gados ārējā mārketingā tiks investēti 1,5 miljoni latu, stāstot par to, kas ir Latvijas tūrisma priekšrocības. Latvijā, kā mēs uzskatām, tieši mērķtiecīgas un mērķtirgos izvietotas mārketinga aktivitātes varētu nest tiešu un skaidru panākumu. Ārējais mārketings ir ļoti nozīmīgs arī izstāžu līdzorganizēšanā kopā ar uzņēmējiem, jo parādīt savu preču priekšrocību var, tikai aktīvi darbojoties izstādēs. Un ik gadu ir liels daudzums LIAA līdzapmaksātu izstāžu apmeklējumu no Latvijas uzņēmumu puses, kuri šobrīd ļoti tiešā veidā uzrāda jau reālus, taustāmus panākumus. Vēl es gribu uzsvērt mūsu ekonomisko pārstāvju vairākkārtīgi palielināto darba apjomu tieši saistībā ar uzņēmēju aktivitāti eksporta tirgos. Pagājušajā gadā, kad mūsu ekonomiskie pārstāvji šeit, Latvijā, tikās ar uzņēmējiem, tad interviju skaits, kas bija limitēts 15 minūtēs, dienas garumā diemžēl nevarēja tikt pilnībā izmantots, jo uzņēmēju interese bija divreiz lielāka, nekā šīs 15 minūtes, ko dienas garumā ļāva atsevišķiem LIAA pārstāvjiem izmantot laika ziņā. Ja runājam par investīciju piesaisti, tad šeit ir vēl daudz ko darīt, un šeit nebūt nav... Lai arī mēs nevaram lepoties ar milzīgiem sasniegumiem, šī nav... Šajā īsajā uzrunā diemžēl nespēšu šīs detaļas analizēt... Toties ir arī veiksmes stāsti. Varu nosaukt vairākus, piemēram, ASV kompānija „Saitek”, kas ir Latvijā izveidojusi administratīvo pakalpojumu bāzi, spāņu kompānija „Soprena Group”, kura Latvijā attīstīs metālapstrādes, alumīnija rūpniecības ražotni, un tā tālāk. Ļoti nozīmīga loma, manuprāt, Latvijā šobrīd ir Ministru prezidenta vadītajai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomei, kurā mēs ministru līmenī intensīvi runājam par mūsu iekšējiem mājasdarbiem, mūsu iekšējo nesakārtotību, par to, lai investīciju piesaiste un vide šeit tiešām būtu reāli konkurētspējīga un lai investoram šeit jebkurā brīdī, jebkurā laikā būtu sajūta, ka viņš atrodas vietā, kur viņa investīcijas tiek sagaidītas. Protams, šeit ir ļoti daudz problēmu, kas ir risināmas, un tas tiešām tiek darīts, un apgriezieni šai grupai pieņemas spēkā. Un noslēgumā, ņemot vērā, ka laiks iet uz beigām, īsumā iezīmēšu Latvijas interešu zonas ekonomikas attīstībā. Eiropas Savienība - neapšaubāmi, tie ir 70 procenti mūsu tirdzniecības apgrozījuma. Eiropas Savienība ir mūsu iekšējais tirgus. Tas ir pats svarīgākais, kas mums ir jāsaprot! Eiropas Savienība ir mūsu iekšējais tirgus, un Latvija sen vairs nav mūsu iekšējais tirgus. Proti, barjeru mazināšana, vienotais tirgus Eiropas Savienībā - tas ir mūsu primārais mērķis. Enerģētika, piegāžu drošība un pietiekamība, atjaunojamie resursi, integrācija, mazie un vidējie uzņēmumi, finanšu pieejamība. Otrs mūsu lielākais partneris dabīgā veidā ir Krievija un NVS valstis. Šobrīd ar Valsts prezidenta aktīvu iesaistīšanos esam panākuši izrāvienu arī šeit. Latvijā tradicionāli lielākā daļa uzņēmēju runā krievu valodā, un tāpēc mūsu potenciāls šeit tiešām ir ļoti liels un, manuprāt, vēl stipri pieaudzināms. Un, protams, pagājušajā gadā mēs esam ļoti aktīvi sākuši strādāt ar augošajām lielajām pasaules ekonomikām, un jāteic, ka vairākkārtējas vizītes Ķīnā, vizīte Indijā, vairāku uzņēmēju aktivitātes arābu valstīs - tas viss šobrīd jau parāda reālus rezultātus. Godātie kolēģi! Mums ir vēl daudz mājasdarbu, bet eksports, investīcijas - tā ir mūsu ekonomiskā prioritāte, un šobrīd visiem kopā, ārlietu resoram, Ekonomikas ministrijai, valdībai un parlamentam, tas būtu jādara saskaņā, lai Latvijas ekonomika zeltu un plauktu. Paldies.".
• 2011_01_27-1-seq39 language "lv".
• 2011_01_27-1-seq39 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q822919.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q211.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q193089.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q458.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q21625222.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q148.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q159.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q15628977.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q25931626.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q57630.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q668.
• 2011_01_27-1-seq39 mentions Q6060824.