Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq37> ?p ?o. }
Showing items 1 to 20 of
20
with 100 items per page.
- 2011_01_27-1-seq37 type Speech.
- 2011_01_27-1-seq37 number "37".
- 2011_01_27-1-seq37 date "2011-01-27".
- 2011_01_27-1-seq37 isPartOf 2011_01_27-1.
- 2011_01_27-1-seq37 spokenAs 85.
- 2011_01_27-1-seq37 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Valdības locekļi! Kolēģi! Šis ziņojums, ko mēs saņēmām un ko ir parakstījis ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ir ļoti ierēdniecisks. Labs, bet ļoti ierēdniecisks. Tātad atslēgas vārds ir „ierēdniecisks”. Šajā ziņojumā nav politiskās vīzijas. Šajā ziņojumā nav sniegtas politiskas atbildes, novērtējumi virknei faktu un nav doti arī politiski piedāvājumi vai risinājumi. Dažiem no tiem nedaudz jau pieskārās kolēģis Atis Lejiņš, un paldies viņam, ka tos aizskāra. Par tām tēmām būtu, Ati, jādebatē! Tiešām! Es gribu minēt dažas, vismaz vienu tēmu, kura, kā es uzskatu, ir noteikti politiskas mazdūšības vārdā apieta. Tas ir jautājums par ebreju holokaustu Latvijā. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas valsts bija okupēta. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ebreju tautības pilsoņiem tika nodarīts neatgriežams zaudējums. 70 000 ebreju, Latvijas pilsoņu, tika iznīcināti. Latvijas valsts bija okupēta, un Latvijas valsts nevar nest atbildību par šo noziegumu. Mēs darīsim visu, lai vienmēr to pieminētu. Mēs darīsim visu, lai stiprinātu mūsu ebreju kopienas atjaunošanās iespējas Latvijā, bet mums ir jāspēj - un tas ir ārlietu ministra pienākums - paskaidrot visupirmām kārtām mūsu sabiedrotajiem, ka Latvijas valsts kā valsts neuzņemsies atbildību par šo noziegumu, kas tika pastrādāts uz Latvijas zemes. 1996.gadā Latvijas Saeima piedāvātajam likumam šīs traģēdijas sakarā deva savu politisko novērtējumu: no 96 klātesošajiem reģistrētajiem deputātiem tikai 12 deputāti pauda atbalstu. Atgriežoties šim jautājumam darba kārtībā nesagatavotam, pienācīgi neizstāstītam mūsu sabiedrotajiem, nesaņemot mūsu sabiedroto skaidru un precīzu tādu pašu vēstures interpretācijas nostāju, es uzskatu, ka tā ir ārpolitiska kļūda un Latvijas valsts un Latvijas valsts pilsoņu kopuma potenciāls apdraudējums vismaz starptautiskajā komunikāciju arēnā. Bet pati svarīgākā lieta - svarīgākā lieta! -, par ko es gribu runāt, ir piedāvājums. Piedāvājums par tēmu - Eiropas Savienība. Šīs globālās krīzes laikā mēs redzam, ka Eiropas Savienība, tāpat kā citas pasaules valstis, ir sadūrusies ar milzīgiem izaicinājumiem. Eiropas valūta, kas ir daļā Eiropas valstu ieviesta, eiro, pārdzīvo milzīgas grūtības. Eiro ir vāji būvēta valūta. Eiro ir slikti būvēta valūta. Kāpēc? Tāpēc, ka tā vispirmām kārtām ir būvēta uz cerībām, pienācīgi nesakārtojot to ietvaru, lai varētu fiskālo un monetāro politiku vienoti un efektīvi pārvaldīt. Ja netiks sakārtots vienots, spēcīgs fiskālās regulācijas rāmis, tad šī uz cerībām būvētā valūta nesīs tikai sarūgtinājumus. Eiropas Savienība uz šo brīdi... un atkal man jāpieskaras Ata Lejiņa teiktajam... Eiropas Savienība ir pasaules lielākā ekonomika, kopā ņemta. Eiropas Savienībai ir unikālas iespējas palikt par pasaules lielāko ekonomiku, bet tikai ar vienu norunu (un par to vajadzētu debatēt): Eiropai jākļūst par federālu savienību. Eiropai jākļūst par īstām Eiropas Savienotajām Valstīm. Pirmo reizi par Eiropas Savienotajām Valstīm runāja kāds ASV prezidents, kas, rakstot vēstuli marķīzam Lafajetam, teica: „Kādu dienu tās tiks izveidotas.” Tas bija ASV prezidents Džordžs Vašingtons. Kur tie laiki? Ar ārkārtīgi spēcīgu vīziju apveltītais Vinstons Čērčils arī 1946.gadā, uzreiz pēc Otrā pasaules kara, būdams Cīrihē, savā uzrunā akadēmiskajai jaunatnei paredzēja, ka Eiropas kontinentā būs jāveido Eiropas Savienotās Valstis. Es atļaušos citēt, ko teica Čērčils: „Eiropas Savienoto Valstu struktūra, ja labi un patiesi būvēta, samazinās katras atsevišķas valsts materiālo spēku. Mazās nācijas būs tikpat svarīgas kā lielās un saglabās savu cieņu un godu, dodot savu ieguldījumu kopējā Eiropas lietā.” Es personīgi esmu pārliecināts. Par to jau es esmu runājis 2007.gadā, kad brīdināju par ekonomisko krīzi, kas var skart Latviju, Eiropu un arī pārējās pasaules valstis šīs pārmērīgās, vieglprātīgās fiskālās politikas un finanšu lobiju vieglprātības un alkatības dēļ. Es šo tēmu jau esmu pieteicis. Es uzskatu, ka mazām nacionālām valstīm, lai tās noturētu savu valodu un kultūru un saglabātu savu dzīvo spēku, to, kas spēj nest šo kultūru un valodu, ir jābūt tām, kas vienmēr dzīvo pēc noteikumiem. Bet, lai mēs piespiestu pēc starptautiskiem noteikumiem dzīvot lielos, dzīvot, kā saka, politikas grandus, mums ir vajadzīgs federāls ietvars. Es aicinu ārlietu ministru, es aicinu citas atbildīgās personas par Latvijas ārpolitiku sākt debati un veicināt šo debati Eiropas Savienībā. Paldies.".
- 2011_01_27-1-seq37 language "lv".
- 2011_01_27-1-seq37 speaker Andris_Skele-1958.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q822919.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q211.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q193089.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q458.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q9161649.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q25931626.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q755791.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q61.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q342929.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q8016.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q23.
- 2011_01_27-1-seq37 mentions Q72.