Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq27> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2011_01_27-1-seq27 type Speech.
- 2011_01_27-1-seq27 number "27".
- 2011_01_27-1-seq27 date "2011-01-27".
- 2011_01_27-1-seq27 isPartOf 2011_01_27-1.
- 2011_01_27-1-seq27 spokenAs 101.
- 2011_01_27-1-seq27 spokenText "Cienījamie kolēģi! Godātie klātesošie! Tātad es vēlos pastāstīt par lietišķo ārpolitiku, kādu mēs veidojam Baltijas valstu starpā, un esam sajutuši to, ka Baltijas Asambleja ir labs instruments, lai tādu veidotu. Tas ir grūti, bet tas ir iespējams, un tad, kad tas izdodas, ir liels gandarījums. Es esmu mūsu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas Sociālo lietu komitejas vadītāja. Un pirms diviem gadiem mēs savā komitejā nolēmām, ka, protams, ir svarīgi veidot kopīgu enerģētikas, vides aizsardzības un globālo ārpolitiku, tomēr būtu nepieciešams veidot arī konkrētu sadarbību sociālajā jomā - tieši veselības aprūpes jomā. Mēs uzaicinājām dažādus ekspertus, speciālistus uz savām komitejas sēdēm gan no mūsu, Baltijas, valstīm, gan no Beniluksa valstīm, gan no Skandināvijas valstīm un vienojāmies arī par to, ka savos parlamentos par to debatēsim, kas arī notika mūsu, Sociālo un darba lietu, komisijā. Mēs vienojāmies par pieciem veselības aprūpes projektiem. Pagājušajā gadā Latvija bija prezidējošā valsts Baltijas Asamblejā, un mēs 2010.gada 24.septembrī spērām ļoti vēsturisku soli uz priekšu šajā sadarbībā - Baltijas valstu Ministru padomes laikā tika parakstīts... tātad visu triju valstu ministri parakstīja vienošanos par īpašas starpvaldību darba grupas izveidošanu veselības aprūpes jomā. Pēc mēneša šī grupa bija izveidota. Ir pagājuši trīs mēneši, un 14.janvārī Tallinā šī grupa jau informēja mūs par saviem pirmajiem sasniegumiem. Un es pārliecinājos, ka šī grupa strādā reāli, tā apkopo Baltijas valstīs esošo pieredzi, salīdzina normatīvos aktus, meklē kopīgus risinājumus, tāpēc es sīkāk pastāstīšu par to, kas tad tie ir par projektiem, jo jūs noteikti tas interesē. Pirmais un pats svarīgākais, ko koordinē Latvija, ir nodoms veidot kopīgu kompensējamo zāļu un medicīniskā aprīkojuma iepirkumu Baltijas valstīs. Mūsuprāt, trīsreiz lielāks tirgus nekā Latvija ir interesantāks, un, iespējams, šā aprīkojuma un šo zāļu iepirkums varētu būt lētāks un izdevīgāks mums. Varētu sākt, kā ir liecinājusi grupa, ar kopīgu vakcīnu iepirkumu. Otrs projekts paredz veidot efektīvāku orgānu transplantācijas sistēmu. Tur ir problēmas. Mūsu vajadzības ir lielākas nekā iespējas. Tad nu tiek pētīta gan „Skandtransplant” pieredze, gan „Eirotransplant” pieredze, gan tas, kāpēc mūsu pašu veidotais „Balttransplant” nedarbojas pietiekami efektīvi, un tiks arī apmeklēti galvenie un lielākie visu trīs valstu transplantācijas centri Viļņā, Rīgā un Tartu, tiks uzklausīti speciālisti, un tad jau grupa piedāvās turpmākos risinājumus. Tā kā Igaunija ir tālāk tikusi spermas bankas veidošanā un eksperti uzsver to, ka šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo neauglības problēma, reproduktīvās veselības problēmas arī Baltijas valstīs samilzt, tad Igaunija koordinēs šo projektu. Šobrīd visā šajā gan ir mazliet tāda kā apstāšanās, jo Lietuvā tiek pieņemts un ir diskusiju stadijā Reproduktīvās veselības likums, kas ir svarīgs, lai mēs, visas trīs Baltijas valstis, vispār varētu virzīties kopā tālāk uz vienotu normatīvo bāzi. Par sadarbību. Vēl viens projekts ir specializēto medicīnas centru veidošana, un par to atbildīgā ir Lietuva. Šī specializācija, kā ir atzinusi darba grupa, ir vajadzīga, tā taupīs līdzekļus, tā būs ekonomiski izdevīgāka, objektīva un perspektīva. Līdz februāra beigām valsts sagatavos savas interešu jomas medicīnisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī iespējamos specializācijas virzienus. Tātad varētu būt runa par informatīvo bāzi, lai mēs kaut vai zinātu, kurp sūtīt mūsu pacientus, un vai vispār viņi būtu jāsūta ārpus Baltijas valstīm. Tātad arī šis ir ļoti labs projekts mūsu valstīm. Savukārt sadarbības koordinācija neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā Baltijas valstu pierobežā jau ir iezīmējusies konkrētos līgumos Valkas-Valgas galā, un tā tiks attīstīta arī Latvijas-Lietuvas pierobežā. Gada beigās Baltijas Ministru padomē tiks likti uz galda jau konkrēti risinājumi katrā no šiem pieciem projektiem, kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, un tad mēs arī redzēsim, kā tālāk attīstīsies šie konkrētie projekti. Baltijas valstu divdesmit gadu pieredze liecina, ka šī Baltijas Asamblejas sadarbība... ka ārpolitikā mēs esam tiešām lolojuši Baltijas valstu sadarbību, tātad sadarbību ar kaimiņiem - lietuviešiem un igauņiem. Mums ir visādi gājis, pat līdz likvidācijas iespējām - par reorganizāciju nemaz nerunājot -, tomēr mēs esam spējuši pēc skaistiem vārdiem ķerties arī pie labiem un kopīgiem darbiem. Un salīdzināšanas labad es varu nobeigumā pateikt, ka Skandināvijas valstis astoņus gadus strādāja pie tā, lai ieviestu pārrobežu sadarbību neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Citu līdzīgu, vērienīgu projektu viņiem vispār nav, bet mēs strādājam pie pieciem šādiem projektiem un esam tikuši diezgan tālu. Kā jau es teicu, esam ļoti tālu tikuši, tāpēc es domāju, ka mūsu veikums, mūsu darbs ārpolitikas jomā ir patiešām labs.".
- 2011_01_27-1-seq27 language "lv".
- 2011_01_27-1-seq27 speaker Silva_Bendrate-1956.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q211.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q2660080.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q37.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q191.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q39731.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q670356.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q13972.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q1770.
- 2011_01_27-1-seq27 mentions Q13116.