Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq25> ?p ?o. }
Showing items 1 to 30 of
30
with 100 items per page.
- 2011_01_27-1-seq25 type Speech.
- 2011_01_27-1-seq25 number "25".
- 2011_01_27-1-seq25 date "2011-01-27".
- 2011_01_27-1-seq25 isPartOf 2011_01_27-1.
- 2011_01_27-1-seq25 spokenAs 101.
- 2011_01_27-1-seq25 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais ārlietu ministra kungs! Godātie ministri! Deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Baltijas reģions ir dinamisks. To apliecina nozīmīgas un visaptverošas stratēģijas un politikas, proti, Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģija, NB8 viedo ziņojums par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības attīstību, Ziemeļu dimensijas partnerības projekti. To konkrēti apliecina labi izveidotā sadarbības struktūra. Kopš 1991.gada Latvija aktīvi darbojas trīspusējā sadarbībā, izmantojot gan Baltijas Asambleju, gan Baltijas Ministru padomi, gan arī piedalās reģionālajā sadarbībā, izmantojot Baltijas jūras valstu parlamentāro konferenci un Baltijas jūras valstu padomi. No tā mēs varam secināt, ka sadarbība notiek praktiski visos līmeņos - gan parlamentārā, gan arī pašvaldību līmenī -, kas aptver Baltijas jūras valstis. Dalība Baltijas Asamblejā un Baltijas jūras valstu parlamentārajā konferencē dod Latvijai vairākus būtiskus ieguvumus, no kuriem minēšu tikai dažus. Pirmkārt, sadarbība sniedz mums iespējas saskaņot viedokļus un formulēt pozīcijas par valstij būtiskiem jautājumiem, piemēram, enerģētiku, infrastruktūru, veselības aprūpi, pētniecību, ilgtspējīgu attīstību. Kā īpaši spilgtu piemēru šajā kontekstā var minēt Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas sadarbības modeli, kas ir Beniluksa parlaments. Šīs valstis neiet ne uz vienu Eiropas Komisijas vai Parlamenta sēdi, iepriekš savstarpēji neapspriedušās. Un šis sadarbības modelis... Tas ir acīmredzams katram Eiropas Savienības iedzīvotājam, ka tieši šīs mazākās Eiropas Savienības valstis - Beniluksa valstis - ir vislielākās ieguvējas no dalības Eiropas Savienībā. Otrkārt, dalība šajos modeļos ir līdzeklis mūsu nacionālo interešu pārstāvniecībai starptautiskajā politikā. Piemēram, caur Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru padomi tika īstenota Baltijas valstu uzņemšana Ziemeļu Investīciju bankā. Tieši tādēļ Baltijas Asambleja mērķtiecīgi attīsta sadarbību ar Ziemeļu Padomi, ar Beniluksa parlamentu un Višegradas valstu bloku, jo gan Latvijai, gan pārējām Baltijas valstīm ir absolūti nepieciešama cieša un vienlīdzīga starpvalstu partnerība, jo katra atsevišķi - Latvija, Lietuva vai Igaunija - ir pārāk ierobežotas savu resursu ziņā, lai vienatnē konkurētu ar Eiropas un globālajiem līderiem. Latvijas interesēs ir daudz ciešākas Baltijas partnerības modelis, jo tas nozīmē resursu apvienošanu, tas nozīmē rīcības koordinēšanu un sadarbību konkurences vietā. Par konkrētiem darbiem es lūdzu pastāstīt Silvu Bendrāti, kura darbojas Baltijas Asamblejā, un viņa arī būs nākamā runātāja par to, ko mēs varam konkrēti izdarīt, izmantojot šo formātu. Būtiski ir piezīmēt, ka Eiropas Savienība veicina šo reģionālo sadarbību caur Baltijas jūras stratēģiju. Tas nav vērtējams tikai kā kārtējais politiskais lēmums, bet arī ir piešķirti nozīmīgi finanšu līdzekļi. Globālā finanšu un ekonomikas krīze vēl spēcīgāk apliecināja mūsu savstarpējo atkarību. Baltijas valstu ciešāka sadarbība ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai pārvarētu globālos satricinājumus un izaicinājumus, bet arī tādēļ, lai ilgtermiņā nodrošinātu ekonomiski stipru un konkurētspējīgu reģionu. Tieši tādēļ Baltijas Asamblejas ietvaros esam noteikuši Baltijas sadarbības darba kārtību ilgtermiņā, kas balstās uz četriem pamatpīlāriem. Pirmkārt, kopīgi enerģijas un infrastruktūras projekti. Otrkārt, vienota uzņēmējdarbības, investīciju un nodokļu politikas izstrāde. Treškārt, politikas koordinēšana inovāciju, pētniecības un zinātnes jomā. Un, ceturtkārt, kopīgi pasākumi nelegāla preču importa un pārrobežu noziedzības apkarošanai. Lai mēs efektīvi un mērķtiecīgi īstenotu šīs noteiktās sadarbības prioritātes un attīstītu integrētu Baltijas partnerību, mēs parlamentārajā sadarbībā ciešāk iesaistām nacionālo parlamentu pastāvīgās komitejas. Ir nepieciešamas regulāras tikšanās vismaz likumdošanas komisiju līmenī, un tad mēs vienkārši būsim pārsteigti par to, cik līdzīgi mēs attīstāmies, cik līdzīgas mums ir problēmas. Mēs katrs atsevišķi un dažādi mēģinām risināt šīs problēmas, bet nonākam pie viena kopsaucēja. Un varbūt mēs varam tiešām izmantot šo mūsu savstarpējo pieredzi, nevis katrs iet pa savu ceļu, radīdami sev punus, kur nu kurais. Visbeidzot. Baltijas valstīm ir aktīvi jāīsteno Eiropas Savienības kaimiņpolitikas iniciatīva. Īstenojot šo politiku, 2009.gadā Baltijas Asambleja uzsāka aktīvu sadarbību ar GUAM valstu, kas ir Gruzija, Ukraina, Moldova un Azerbaidžāna, Parlamentāro Asambleju. Baltijas valstu pieredze reģionālās sadarbības veidošanā kalpo par piemēru šīm valstīm. Attīstot savstarpējās sadarbības mehānismus, sadarbības veicināšana un pieredzes nodošana GUAM valstīm ir baltiešu pienākums un ieguldījums kopējā Eiropas nākotnē. Un es pat gribētu teikt - nevis tikai pienākums, bet tas ir mūsu parāds. Tas ir mūsu demokrātijas parāds. 1991.gadā Ziemeļu Padome palīdzēja Baltijas Asamblejas dibināšanā un organizēšanā un uzņēmās šefību piecu līdz desmit gadu garumā, lai nostiprinātu Baltijas Asambleju. Pašreizējā situācijā sadarbība ar GUAM valstīm mums nav jautājums par finansēm. GUAM valstis ir ieinteresētas mūsu pieredzes pārņemšanā, reģionālās sadarbības veidošanā, reformu procesā, integrācijā Eiropas Savienībā un NATO. Man ir patiess prieks, ka arī Višegradas valstu un Beniluksa valstu bloki ir piekrituši mums šīs palīdzības sniegšanai. Nobeigumā gribu pateikt, ka mūsu ciešākais sadarbības partneris ir Ārlietu ministrija, un, izmantojot iespēju, gribu pateikties Ārlietu ministrijas pārstāvjiem par ļoti profesionālo sadarbību. Paldies.".
- 2011_01_27-1-seq25 language "lv".
- 2011_01_27-1-seq25 speaker Janis_Reirs-1961.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q822919.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q211.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q37.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q191.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q193089.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q458.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q39731.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q15628977.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q31.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q55.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q32.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q8880.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q7184.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q212.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q230.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q670356.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q217.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q2020649.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q13116.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q326816.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q227.
- 2011_01_27-1-seq25 mentions Q16352370.