Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq21> ?p ?o. }
Showing items 1 to 23 of
23
with 100 items per page.
- 2011_01_27-1-seq21 type Speech.
- 2011_01_27-1-seq21 number "21".
- 2011_01_27-1-seq21 date "2011-01-27".
- 2011_01_27-1-seq21 isPartOf 2011_01_27-1.
- 2011_01_27-1-seq21 spokenAs 85.
- 2011_01_27-1-seq21 spokenText "Cienījamie kolēģi un viesi! Šī patiešām ir Latvijas parlamentam zīmīga diena. Un ne jau tāpēc, ka mēs debatējam, bet galvenokārt tāpēc, ka mēs ar dziļu cieņu un pateicības jūtām atceramies to tālo 1921.gadu, kad mums pat vēl nebija savas Satversmes, bet mēs jau saņēmām de iure. Un daudz ir runāts par šo dienu, tāpat kā mēs nākotnē runāsim par Īslandi, par tās atbalstu mūsu Atmodai. Es gribu atgādināt, ka tajās dienās galvenais mūsu atbalstītājs bija Lielbritānija, kuras vadībā tika novadītas debates, lai 42 valstis nobalsotu „par” mums. Un es gribu vēl atzīmēt to, ka bez Meierovica, Zigfrīda Annas Meierovica, bija arī Miķelis Valters, izcilais Latvijas demokrāts, kurš visus nākamos gadus veltīja Latvijas demokrātijas stiprināšanai un kurš bieži vien vēsturē tiek minēts kā galvenais Kārļa Ulmaņa oponents, bet ir aizmirsts, ka viņš līdzās Čakstem ir devis neatsveramu ieguldījumu, lai mēs šodien varētu par visām šīm lietām runāt. Debates parlamentā nav nekas jauns, vēl jo vairāk - par ārpolitiku. Pirmskara Latvijā tās notika vairākas reizes, arī atjaunotajā Latvijā tās notikušas vairākas reizes, un, ja es pareizi atceros, 1995.gadā, kad mēs debatējām par ārpolitiku šajās pašās sienās, debates bija tik karstas, ka nonāca pat tik tālu, ka tika izteikta gandrīz vai neuzticība ārlietu ministram. Tik reāla, tik asa, tik prasoša toreiz bija deputātu nostāja, runājot par mūsu ārpolitikas jautājumiem! Šobrīd, paldies Dievam, situācija ir mainījusies. Mainījusies jau pirmām kārtām vēsturisko apstākļu ietekmē un iespaidā, mainījusies ir mūsu nostāja, mainījies ir mūsu spēks, pārliecība. Un ārpolitiskās debates šajā nedēļā daļēji savu mērķi ir jau sasniegušas, jo pēdējās piecās dienās, kad parādījās Ārlietu ministrijas ziņojums, notika, manuprāt, ļoti pragmatiskas un ļoti lietišķas sarunas par Latvijas ārpolitiku, kā rezultātā šodien - opozīcijai gan tas ir neraksturīgi! - es gribu atzīt ārlietu ministra ziņojuma kardinālo starpību starp to ziņojumu, ko mēs saņēmām nedēļu atpakaļ, un to, ko šodien ārlietu ministrs, paldies Dievam, ar pietiekami lielu profesionalitāti sniedza Saeimas deputātiem. Varbūt mums mazlietiņ pietrūka pacietības noklausīties visu uzmanīgi līdz galam, bet tas nekas - mēs to palasīsim un izdarīsim arī attiecīgus secinājumus daudzos pragmatiskos jautājumos. Parasti saka, ka ārlietas ir mundieru, smokingu, fraku un ordeņu parāde. Bet aiz šīs parādes slēpjas smags, sarežģīts un bieži vien diezgan delikāts un neredzams darbs. Un man liekas, ka mūsu Ārlietu ministrijai nākotnē būtu jāpadomā par to, kā akcentēt uzmanību uz šo it kā šķietami nekrīzes situāciju ārpolitikā. Es gan šeit drusciņ gribu iebilst Kalniņa kungam, jo nav jau tik saulaina mūsu tā situācija ārpolitikā, jo, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas vizītes laikā Igaunijā Igaunija sev raksturīgajā manierē caur saviem redzamajiem akadēmiķiem - un šis stils man ir pazīstams jau 20 gadus - paziņoja, ka Igaunijai nav nekā kopīga ar Baltijas valstīm, jo tā esot patiesa ziemeļvalsts un nekāda Baltijas valstu vienotība tai neesot pieņemama. Šī retorika ir pazīstama daudzus gadus, bet šī retorika izriet zināmā mērā no citiem principiem. Un šeit es gribu runāt par ārlietu resora atbildību tieši mūsu pilsoņu priekšā. Pilsoņu pašapziņa, pilsoņu gods, pilsoņu lepnums ir lielā mērā atkarīgs no tā, kā strādā mūsu ārpolitiskie dienesti, un nebūs lieki atgādināt šodien, ka ārpolitika nav Ārlietu ministrijas prioritāte vai galvenais jautājums. Ārpolitika ir Saeimas, Valsts prezidenta, valdības un ārlietu ministra jautājums, un es gribu teikt, ka tas ir arī visas valdības jautājums. Eiropas lietu komisijā, kurā mums ir tuvākajā laikā jāizskata jautājums par Eiropas Savienības nākotnes tirgu ar ļoti plašu un spēcīgu programmu un kurā mums ir jāpieņem savi secinājumi par to, vai mēs atbalstām vai neatbalstām dažādus Eiropas Savienības jautājumus, mums tiek dota pusstunda, stunda un jāsaka ir „jā” vai „nē”... Pie tam man jāizsaka kritika visiem mūsu valdības ministriem, kuri bieži vien atnāk uz parlamentu, būdami par šo jautājumu nepietiekami sagatavojušies un nepietiekami kompetenti. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi šajās dienās mums izvirzīt to, kas ir mūsu sabiedrotie, kas ir mūsu reģions. Un mums ir jāatceras, ka Lietuvai ir vienmēr bijusi Polija, Igaunijai ir bijušas Ziemeļvalstis, mums ir Centrālā Eiropa, un mums ir Rīga kā galvenais Baltijas reģiona tirdzniecības, biznesa un politiskais centrs. Par to mūs ir vienmēr apskauduši, un ar to mums ir jālepojas. Es gribu šodien novēlēt ārlietu resoram, lai viņi šo darbu, kas ir iesākts (es tieši tā saku - iesākts!) šajā nedēļā, turpina, jo ārlietu darbu bez konkrētās darbības vēl arī nosaka viņu stāja, viņu šarms, viņu vēlme un varēšana darīt Latvijai labus darbus. To es arī novēlu šodien Ārlietu ministrijai, šim resoram. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_01_27-1-seq21 language "lv".
- 2011_01_27-1-seq21 speaker Guntis_Ulmanis-1939.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q822919.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q211.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q2660080.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q37.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q191.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q193089.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q458.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q39731.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q15628977.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q23666.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q36.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q4766164.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q2484354.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q975089.
- 2011_01_27-1-seq21 mentions Q298041.