Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_27-1-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 29 of
29
with 100 items per page.
- 2011_01_27-1-seq12 type Speech.
- 2011_01_27-1-seq12 number "12".
- 2011_01_27-1-seq12 date "2011-01-27".
- 2011_01_27-1-seq12 isPartOf 2011_01_27-1.
- 2011_01_27-1-seq12 spokenAs 17.
- 2011_01_27-1-seq12 spokenText "Sveicināti! Pirmām kārtām es vēlos uzsvērt, ka nacionālās apvienības ārpolitikas mērķis ir latviska Latvija nacionālajā Eiropā! Lai to sasniegtu, mēs redzam vairākus virzienus, kurus ir nepieciešams akcentēt. Sadarbība ar Ziemeļeiropas valstīm. Ģeogrāfiski Latvija atrodas starp Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstīm, un Latvijai ir svarīgi izvēlēties savu stratēģisko sadarbības kursu. Tieši Ziemeļeiropas valstis ir ar augstu ekonomiskās attīstības līmeni un augstu iedzīvotāju labklājības līmeni. Piemēram, sešu Ziemeļeiropas valstu gada iekšzemes kopprodukts pārsniedz 150 miljonus ASV dolāru, savukārt saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju starp vadošajām 20 pasaules valstīm šajos rādītājos ir sešas Ziemeļeiropas reģiona valstis. Nacionālā apvienība uzskata, ka ekonomiskās un sociālās labklājības ziņā Latvijai būtu jācenšas integrēties Ziemeļeiropas reģionā, kā arī savstarpēji jāsadarbojas Eiropas Savienības ietvaros, lai realizētu kopīgas intereses, tajā pašā laikā neizslēdzot ciešu sadarbību ar citām Eiropas valstīm. Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika arī ir viens no svarīgiem aspektiem. Brīvā tirgus apstākļos nav pieļaujams, ka Latvija saņem neproporcionāli mazus Eiropas Savienības platībmaksājumus; piemēram, šobrīd tā saņem 7 reizes mazākus maksājumus nekā Nīderlande. Nacionālā apvienība pozitīvi raugās uz plāniem no 2014.gada ieviest vienotāku platībmaksājumu sistēmu, tomēr ir jānorāda, ka patiesu Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzīgu lauksaimniecības politiku varēs panākt tikai tad, kad visām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiks noteikts identisks platībmaksājumu līmenis. Attiecības ar Krieviju. Latvijas interesēs ir veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecībās ir svarīgi atrisināt padomju okupācijas seku jautājumus. Kā pozitīvu valstu sadarbības virzienu nacionālā apvienība uzskata Krievijas īstenotās programmas tautiešu repatriācijai mājās. Nacionālā apvienība atbalsta Latvijas ekonomisko sadarbību ar Krieviju, bet tas var notikt tikai uz vienlīdzīgiem pamatiem, bez otras puses iejaukšanās valsts iekšējās lietās. Tajā pašā laikā Latvija par primāro ekonomisko partneri uzskata Eiropas Savienības valstis, kur kopējais iekšzemes kopprodukts pārsniedz Krievijas iekšzemes kopproduktu aptuveni vienpadsmit reizes. Politiskajā ziņā nacionālā apvienība uzskata, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai mazinātu Krievijas „maigās” varas ietekmi Latvijas valstī, kas izpaužas kā Latvijas īpašumu un uzņēmumu pārpirkšana, uzturēšanās atļauju iegūšana, padomju laika ieceļotāju naturalizācija, otrā informācijas telpa, kuru ir izveidojuši krievvalodīgie mediji, kā arī daudzas citas indikācijas, kuras norāda uz Krievijas „maigās” varas klātesamību Latvijā, piemēram, Latvijas parlamenta partija, kura ir noslēgusi sadarbību ar Vladimira Putina partiju. Šajā kontekstā ir nosodāma arī Ārlietu ministrijas un Prezidenta Kancelejas radītā pozīcija par atbalstu Krievijai bezvīzu režīma ieviešanā ar Eiropas Savienību. Šāds bezvīzu režīms tikai nostiprinātu Krievijas ietekmi Baltijas valstīs līdzīgi tam, kā tas ir noticis citās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs. Jāatzīmē, ka attiecībās ar Krieviju Latvijai ir jābūt īpaši uzmanīgai pēc kiberuzbrukumiem Igaunijai 2007.gadā, bet jo sevišķi pēc 2008.gada, kad Krievija iebruka Gruzijas teritorijā, okupēja tās reģionus un saglabā savu karaspēku tur vēl joprojām. Latvija kā valsts, kura ir iepriekš cietusi no lielvalstu okupācijām, uzskata, ka Krievijai būtu jāizved savs karaspēks ārā no okupētajiem Gruzijas reģioniem. Būtisks jautājums Latvijas un visu Baltijas valstu ārpolitikā ir padomju okupācijas seku novēršana. Šajā jomā ir jānotiek koordinētai sadarbībai starp tām Eiropas valstīm, kurām ir līdzīga vēsturiskā pieredze saistībā ar padomju režīma pastrādātajiem noziegumiem un kuras ir izvēlējušās integrēties Eiropas Savienībā. Bez Lietuvas un Igaunijas īpaši būtu izceļama Polija, kurai Eiropas Parlamentā būs 51 vieta. Lisabonas līguma ietvaros kopumā Baltijas valstīm un Polijai būs 78 balsis, kas veido aptuveni 10 procentus no Eiropas Parlamenta kopējā balsu skaita. Diemžēl faktisko balsu skaitu samazina atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, kuriem ir joprojām padomju laika skatījums uz vēstures jautājumiem. Nacionālā apvienība arī vēro notikumus Baltkrievijā un Ukrainā, kas arī ir tuvumā esošas valstis. Mēs uzskatām, ka mums ir jāattīsta ekonomiskā sadarbība ar šīm abām valstīm, tomēr ar bažām vērojam autoritārisma tendences Baltkrievijā un Ukrainas ārpolitiskās orientācijas maiņu austrumu virzienā. Īpaši spilgti nedemokrātiskās tendences Baltkrievijā izgaismoja 2010.gada 19.decembrī milicijas veiktā vardarbīgā opozīcijas demonstrācijas apspiešana. Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijai ir jāsadarbojas ar nacionāli noskaņotiem spēkiem abās valstīs, kā arī jāstiprina tirdzniecības sakari ar Ukrainu, kurai ir 45 miljoni iedzīvotāju un tātad liels tirgus, bet 2009.gadā Latvija uz Ukrainu eksportēja preces un pakalpojumus tikai 38 miljonu latu apjomā un importēja no tās 57 miljonu latu apjomā. NATO un Latvijas sadarbība. Latvijas militārā aizsardzība ir atkarīga no tā, cik vienota un spēcīga būs NATO organizācija. Spēja rast kopēju pozīciju un rīcību krīzes situācijās - tas ir priekšnoteikums spējai sekmīgi nodrošināt 5.panta būtību. Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jāsadarbojas ciešā sasaistē ar reģiona NATO dalībvalstīm - Poliju, Igauniju un Lietuvu. Svarīgi ir celt Zemessardzes militāro potenciālu, lai stiprinātu Latvijas aizsargspējas. Latvijas drošības interesēs ir arī tālāka sadarbība ar ASV gan militārās apmācības ziņā, gan kopējas Latvijas drošības politikas formulēšanā. Tajā pašā laikā NATO dalībvalstīm ir svarīgi nodrošināt, lai to militārās tehnoloģijas biznesa darījumu rezultātā nenonāktu trešajās valstīs. Patiesu uzplaukumu Eiropa spēs piedzīvot brīdī, kad atmodīsies Eiropas nāciju nacionālā pašapziņa, un brīdī, kad tiks atrisinātas Eiropas demogrāfijas problēmas, kuras saistās ar iedzīvotāju strauju novecošanu un izmiršanu. Paldies.".
- 2011_01_27-1-seq12 language "lv".
- 2011_01_27-1-seq12 speaker Janis_Dombrava-1988.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q211.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q37.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q191.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q193089.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q458.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q8889.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q39731.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q159.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q6112266.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q15628977.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q1576026.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q55.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q7184.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q212.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q2684.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q36.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q184.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q230.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q7164.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q597.
- 2011_01_27-1-seq12 mentions Q7747.