Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_20-seq84> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2011_01_20-seq84 type Speech.
- 2011_01_20-seq84 number "84".
- 2011_01_20-seq84 date "2011-01-20".
- 2011_01_20-seq84 isPartOf 2011_01_20.
- 2011_01_20-seq84 spokenAs 101.
- 2011_01_20-seq84 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbalstu iesniegto likumprojektu, un arī komisijā esmu to atbalstījis. Manuprāt, ne vienmēr ar svētku nosaukumu ir jārisina tiesiski filozofiskas doktrīnas un juridiskas klauzulas problemātika. Svētki nav tas brīdis, kad jārada sarežģītas juridiskas formulas, tajās ieliekot visu vēsturisko un tiesisko varas koncepciju. Ja tā, tad šobrīd esošais nosaukums būtu pieņemams. Bet tas nav pieņemams citu iemeslu dēļ. Svētki pirmām kārtām ir tautas apziņas veidošanas sastāvdaļa. Un arī svētku nosaukumam ir jābūt tādam, ka to atcerēsies un izrunāt spēs gan juridiski izglītots Saeimas deputāts, gan septiņgadnieks kādā pamatskolā. To būtībai ir jābūt izprotamai. Šobrīd tas tā īsti nav, un tādēļ rodas spekulācijas par un ap 4.maija notikumiem. Tas pats sakāms arī par Igaunijas un Lietuvas piemēriem. Svarīgāk ir jau nevis tas, kāds kurai valstij bijis tiesiskās neatkarības atjaunošanas ceļš, bet tas, kura diena atzīmējama kā būtiskākais vēstures pagrieziena punkts. Labs piemērs varētu būt Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšana 4.jūlijā. Vēsturnieki strīdas par šo datumu, bet tautā šī diena tiek atzīmēta kā Neatkarības diena. 1990.gada 4.maijā tika pieņemta deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. No tā arī izriet, ka šajā dienā būtu saprātīgi atzīmēt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Runājot par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, jāsaprot, ka tāpat kā Latvijas Republikas neatkarības iegūšana tas bija ilgstošs process, kas nenoslēdzās vienā dienā. Tāpat neatkarības atjaunošanai bija arī sava priekšvēsture. 4.maijā nesākās diskusija par to, vajag vai nevajag atjaunot neatkarību. 4.maijā tauta un tās priekšstāvji skaidri izteica savu gribu. Jā, apstākļi diktēja to, ka neatkarības atjaunošanā nenoteica pārejas... noteica pārejas laiku, bet nevar teikt, ka neatkarības atjaunošana līdz ar to aizkavējās. Divvaldības laikā vēstures rats nenovēršami griezās virzienā, kāds tam tika dots 4.maijā. Ja runājam par spekulācijām, kas saistītas ar 21.augusta nozīmes it kā mazināšanu, tad nevarētu piekrist tam, ka konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšana noslēgtu tiesiskās neatkarības atjaunošanas procesu. Tikpat labi varētu spekulēt arī ar jēdzieniem un vārdkopu, ko nozīmē „faktiskā neatkarība”. Arī starptautiskā atzīšana un varas struktūru esamība spēja realizēt suverēno varu. Ir būtiski neatkarības rādītāji: sveša, naidīga karaspēka klātbūtne, patstāvīga monetārā politika un arī valsts teritorija galu galā, kurā tā realizē savu varu, un tas nav maznozīmīgs suverenitātes kritērijs. Katrs no tiem ir izpildīts savā datumā, savā gadā. Protams, lielākā daļa no suverenitātes pazīmēm tika sasniegtas pēc Maskavas puča izgāšanās un pārejas procesa pārtraukšanas 21.augustā, bet politiskā izšķiršanās par neatkarības atjaunošanu notika 4.maijā. Uzsvēršu - tieši par neatkarības atjaunošanu, kā tas arī atspoguļots deklarācijas tekstā, tādā veidā noraidot visas šodienas spekulācijas par tiesiskās kontinuitātes apšaubīšanu. De facto vai de iure - par suverenitātes pakāpi attiecīgajā laikaposmā var spriest pētnieciskos nolūkos, bet ne jau svētku un atceres dienu nosaukumi tam būtu veltāmi. Svētku un atceres dienām, to nosaukumiem, manuprāt, ir jābūt visiem saprotamiem un viegli atpazīstamiem. Paldies.".
- 2011_01_20-seq84 language "lv".
- 2011_01_20-seq84 speaker Ansis_Salins-1983.
- 2011_01_20-seq84 mentions Q822919.
- 2011_01_20-seq84 mentions Q211.
- 2011_01_20-seq84 mentions Q649.
- 2011_01_20-seq84 mentions Q37.
- 2011_01_20-seq84 mentions Q191.
- 2011_01_20-seq84 mentions Q30.