Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_20-seq80> ?p ?o. }

• 2011_01_20-seq80 type Speech.
• 2011_01_20-seq80 number "80".
• 2011_01_20-seq80 date "2011-01-20".
• 2011_01_20-seq80 isPartOf 2011_01_20.
• 2011_01_20-seq80 spokenAs 17.
• 2011_01_20-seq80 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uz šīs dienas notikumiem ir jāatskatās arī no cita skatpunkta. Tie toreizējie Augstākās padomes deputāti, kuri pieņēma šo lēmumu, nepieņēma īstu, līdz galam pilnīgu lēmumu par Latvijas neatkarību, ko tagad tik daudzi cenšas aizmirst. Proti, viņi pieņēma lēmumu par neatkarību ar pārejas laiku, pat neierakstot savā lēmumā, cik ilgs šis pārejas laiks būs. Es atgādināšu jums, ka 1990.gada martā Lietuva uzreiz pieņēma lēmumu par pilnīgu Lietuvas neatkarību un, sagaidīdams, ka arī Latvijas Augstākās padomes deputāti pieņems tādu pašu lēmumu, Rīgā bija ieradies Lietuvas Tautas frontes vadītājs, tālaika vispārlietuviskās nacionālās kustības vadītājs Landsberģis. Un viņš sēdēja kā viesis Augstākās padomes zālē pirmajā rindā... Ja kādam ir iespējams apskatīt vai kaut kur dabūt (tas gan laikam ir grūti iespējams) šīs dienas videoierakstu, televīzijas videoierakstu, tad tur var redzēt, cik drūms un cik nospiests jutās Landsberģis pēc tam, kad viņš sadzirdēja šo lēmumu, ka Latvijas Augstākā padome nepieņem lēmumu par pilnīgu neatkarību, bet pieņem lēmumu par neatkarību ar pārejas periodu, nenorādot - es vēlreiz uzsveru! - šā perioda ilgumu. Lūk! Bez tam vēl nāk klāt daudzi sīki morāli aspekti, kas norāda uz to, ka tālaika... šā lēmuma pieņēmēji nebija... es centīšos atrast saudzīgu vārdu viņiem... nu, nebija tik drosmīgi un bija savā ziņā gļēvulīgi, lai varētu pieņemt tādu lēmumu. Uz to ir norādījis arī tagadējais augsta ranga... mūsu tiesību pārstāvis Eiropas Savienībā Egils Levits, kurš toreiz par šo lēmumu rakstīja laikrakstā „Atmoda”. Un laikrakstā „Atmoda” - Latvijas Tautas frontes orgānā - varam lasīt, ka Tautas frontes vadība, kas tanī laikā jau faktiski arī visu darīja... Levits rakstīja, ka tā ir vainojama pie tā, ka pieņēma šādu lēmumu, un cik tas ir bīstams. Un vēlāk otrreizējā rakstā... Tad, kad 1991.gada augustā tiešām Augstākā padome... Pēc tam, kad Jeļcins ar lielgabaliem bija apšaudījis Maskavā Augstāko padomi un pučs bija izgāzies, un Anatolijs Gorbunovs Rīgā bija pasludinājis pilnīgu Latvijas neatkarību, Levits vēlreiz atgriezās pie šā jautājuma un rādīja, kādas varētu būt bijušas sekas, ja pučs būtu izdevies un ja mēs būtu ar pārejas periodu iegājuši puča veidotajā atjaunotajā, varētu teikt, impērijā. Viņi tak’ vēlējās šo impēriju atjaunot! Lūk, ko aizmirst tagad daudzi un negrib pat pieminēt to! Kas attiecas uz šo cilvēku morāli, es arī esmu runājis no šīs tribīnes, un, kaut gan man viņu starpā ir arī šobrīd un paliek daudzi labi draugi... Un, protams, šis nelielais solis, ko viņi veica ar šo lēmumu 1990.gada 4.maijā, bija neliels solis un vēlams solis neatkarības virzienā. Bet viņi nebija morālos augstumos. Mēs tagad katru trešdienu Dombura raidījuma sākumā redzam toreizējā lielākā fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju, kur stāv šie vīri - Tautas padome - uz Nacionālā teātra skatuves... Viņi pieņēma šo lēmumu par Latvijas neatkarību un sev neko nepieprasīja! Bet jums jāzina - jā, un to arī nedrīkst aizmirst! -, ka visi šie cilvēki, kas pieņēma šo lēmumu par Latvijas neatkarību ar pārejas periodu, ir nodrošinājuši sev drošas, labi apmaksātas vecumdienas. Proti, viņi saņem 80 procentus no deputātu vidējās algas nepārtraukti savās pensijās. (No zāles: „Ne jau viņi paši sev piešķīra!”) Tātad... Tad, kad Dainis Īvāns pagājušogad runāja pie Brīvības pieminekļa un mēs, Saeimas deputāti, arī tur bijām, es kā šā notikuma aculiecinieks ar nepatiku klausījos, ka viņš saka: mēs domājām... nedomājām par sevi. Domāja par sevi! Tautas padomes pārstāvji ar Kārli Ulmani un Jāni Čaksti priekšgalā, kurš nebija ieradies uz to sēdi, - tie gan nedomāja par sevi. Redziet, kādas šeit ir aizkulises, kādas nianses ir šajā gadījumā! Īstā neatkarība tiešām Latvijai sākās 1991.gada augustā ar Anatolija Gorbunova paziņojumu. Angļiem ir tāds skaists teiciens, kolēģi: „Es labprāt būtu gļēvulis, es tikai baidos par tādu kļūt.” Es arī biju to notikumu aculiecinieks, kaut nebiju Augstākajā padomē, bet biju Latvijas Pilsoņu kongresa - citādi orientētas Latvijas komitejas - vicepriekšsēdētājs (priekšsēdētājs bija Māris Grīnblats). Mēs baidījāmies kļūt tik gļēvi, lai nepasludinātu Latvijas neatkarību uzreiz. Un mums jāzina... nevis sevi cildinot... ka pirmajā Tautas frontes ievēlētā „simtnieka” domes sēdē, kas notika Zaķusalā, manu runu un Jāņa Rukšāna runu izgrieza - Tautas frontes vadība izgrieza, jo mēs bijām divi, kas jau toreiz - tas ir, vēl pirms šā notikuma, pirms 1990.gada maija - teicām, ka latviešu tautas vairākums, neapšaubāmi, vēlas demokrātiju, ka mums ir jāiet... es neatceros, vai minējām Lietuvas ceļu vai ne... ka mums ir jāiet pilnīgas neatkarības pasludināšanas ceļš uzreiz. Tāda ir patiesība! Es lūdzu nebalsot par šo rezolūciju, jo šī rezolūcija 1990.gada 4.maijā... vēlreiz varētu to pierādīt, bet nav vajadzības, nebija par pilnīgu Latvijas neatkarību.".
• 2011_01_20-seq80 language "lv".
• 2011_01_20-seq80 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q822919.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q211.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q649.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q2660080.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q37.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q193089.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q458.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q348043.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q337179.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q2484354.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q1807095.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q379554.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q298041.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q2983476.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q6111458.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q2595448.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q449618.
• 2011_01_20-seq80 mentions Q4394472.