Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_01_06-seq8> ?p ?o. }

• 2011_01_06-seq8 type Speech.
• 2011_01_06-seq8 number "8".
• 2011_01_06-seq8 date "2011-01-06".
• 2011_01_06-seq8 isPartOf 2011_01_06.
• 2011_01_06-seq8 spokenAs 85.
• 2011_01_06-seq8 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Apvienot divas no mūsu valstī esošajām daudzajām ministrijām - tā nav ne nepareiza, ne arī nosodāma rīcība. Pat otrādi! Valstī ar divu miljonu iedzīvotāju daudzumu beidzot arī de facto vajadzētu saprast, ka varam atļauties tikai mazu, bet efektīvu valsts pārvaldi, kura nekādi nevarētu asociēties ar lielāku ministru skaitu par desmit, ieskaitot Ministru prezidentu. Jautājuma būtība nav ministru skaitā, bet gan racionālā un efektīvā valsts funkciju sadalījumā - tādā, kas sekmētu mērķtiecīgu attīstību, savas valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu, tajā pašā laikā strukturāli neieprogrammējot funkciju sadalījumā jau iepriekš prognozējamu nozaru, interešu grupu vai pat teritoriju varbūtējos konfliktus, nemaz jau nerunājot par pastāvošo risku nojaukt kādas gadiem veidotas progresīvu attīstību sekmējošas būves, pasperot soli atpakaļ vismaz desmit gadu garumā. Darbu uzsāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Savā runā vēlos norādīt uz ieguvumiem, kā arī uz riskiem ministrijas faktiskās darbības īstenošanā jau tuvējā nākotnē. Fakts, ka strukturālās reformas... Strukturālās pārmaiņas ministrijas iekšienē vēl nav veiktas, pagaidām ir veikta tikai automātiska struktūru un funkciju nolikšana blakus zem viena jumta. Arī ministra Vējoņa jau astoņus gadus ilgā pieredze būtu vērtējama ar plusa zīmi... Brigmaņa kungs, es atbildu par saviem vārdiem: Vējoņa kungs vienmēr ir atbalstījis administratīvi teritoriālo reformu un uzskatījis, ka tā ir nepieciešama! Tomēr neuzmanīgi soļi, veicot iekšējās reformas, var arī būtiski mainīt atsevišķu, manuprāt, ļoti svarīgu funkciju veikšanu līdz pat to degradācijai. Un tomēr ir arī apvienošanās ieguvumi. Pirmais - administratīvās vadības samazinājums. Pat ministra biroja uzturēšana, protams, kaut ko maksā, nemaz nerunājot par grāmatvedību, iekšējiem auditiem, personāldaļu un tā tālāk. Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas efektīvai izmantošanai šī apvienošanās teorētiski var nākt par labu. Bijušās Vides ministrijas administrētā Eiropas finansējuma ūdenssaimniecībā un reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmā galvenie ieguvēji un ieinteresētie ir pašvaldības. Tāpat arī pārnākušās aktivitātes attiecībā uz pilsētvides uzlabošanu un novadu pārrobežu sadarbību var veiksmīgi sakoncentrēt līdzekļus gan administrēšanai, gan efektīvam to izlietojumam. Bet ir arī ar apvienošanos saistīti draudi. Viens no pamatmērķiem, kāpēc tik liela daļa speciālistu iestājās par atsevišķas ministrijas izveidi pirms astoņiem gadiem, ir palicis otrajā plānā. Un tas bija - palielināt pašvaldību lomu, iesaistīt tās kopējā mērķtiecīgā darbā valsts attīstības nodrošināšanai, veidojot spēcīgu reģionālo līmeni, kurš koordinētu lielāko daļu valsts institūciju darbību reģionos, un iesaistot tās kopējā plānošanas sistēmā un Eiropas struktūrfondu naudas mērķtiecīgā izmantošanā. Aizvien pieaugošā iespēja ietekmēt nozaru ministriju dominanci pār teritoriju un iedzīvotāju interesēm. Reizē ar nacionālā attīstības plāna izstrādi 2007.-2013.gadam ministrija ir uzņēmusies arī kopējo valsts attīstības plānošanu un šo plānu uzraudzību. Tieši šie pēdējie uzskaitītie uzdevumi ir tie, kuru pārtraukšana vai formālas pieeja tiem var veidot draudus nākotnei. Galvenā pretruna var tikt ieprogrammēta jau jaunās ministrijas nosaukumā, par ko runāja arī Zalāna kungs. Vides ministrija, kāda šī ministrija bija līdz apvienošanai, starptautiski tiek saprasta daudz plašākā nozīmē nekā tikai vides aizsardzība, kā šobrīd tiek nosaukta ministrija. Jēdziens „vide”, it īpaši starptautiski, nenozīmē tikai dabiskās vides saglabāšanu. Vides aizsardzības likumā ir definīcija, ka vide ir dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums, bet starptautiskajās definīcijās vēl plašāk tas tiek traktēts, kur vide ir arī komplekss - sociālie un kultūras apstākļi, kas ietekmē indivīdu vai sabiedrības dzīves veidošanu. Savukārt vides aizsardzības definīcija ir daudz konkrētāka: prakse vides aizsardzības... privātpersonas, organizācijas vai valdības līmenī par labas dabiskās vides un/vai cilvēkiem... Faktiski tā tiek uztverta vēl šaurāk - kā nepieciešamie pasākumi, lai esošo dabisko vidi saglabātu iespējami neskartu. Praksē vienmēr ir bijusi diskusija starp teritorijas apbūvētājiem un vides aizsardzības aizstāvjiem, piedaloties plānotājiem, kuri ir ieinteresēti rast saprātīgu risinājumu. Praksē gandrīz vienmēr ir izdevies rast kompromisu. Likumdošana mums jau ir pietiekami sakārtota, lai nebūtu vairs pārspīlējumu ne no vienas puses. Tagad plānotājs var tikt pilnībā pakļauts vides aizsardzības interesēm. Vai izdosies saglabāt plānošanai nepieciešamo neitralitāti? Jautājums pastāv. Varbūt. Ja vien nebūtu vēsturiskās pieredzes no iepriekšējās darbības, jo līdz 2003.gadam plānošanas funkcija jau bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības sastāvā. Tieši šajā laikā plānošana nokļuva atstumta pabērna lomā, Latvijas augstskolas pat bija pārtraukušas plānošanas speciālistu sagatavošanu. Valdīja uzskats, ka ar likumiem un aizliegumiem ir pietiekami, pārējo noteiks tirgus, bet plānošana ir sociālisma palieka. Tikai tad, kad nekontrolētā būvniecība sāka radīt neatgriezeniskas sekas, valsts attapās, ka normālais, attīstību virzošais un reizē sabalansējošais instruments ir plānošana. Speciālistu sagatavošana tika atjaunota 2005.gadā, taču Latvijai vēl līdz 2010.gada vasarai nebija sava nacionālā plānojuma. Tas civilizētā Eiropā ir unikāls fakts. Šobrīd valstij ir ilgtermiņa stratēģija līdz 2030.gadam, ir Nacionālais attīstības plāns, Saeimā pieņemts modelis „Cilvēks - pirmajā vietā” un Attīstības plānošanas sistēmas likums. RAPLM bija uzsākusi ļoti vajadzīgu metodisku darbu, iesaistot valsts kopējā plānošanas sistēmā pašvaldības, plānošanas reģionus, kuri atbilstoši likumdošanai un ilgtermiņa stratēģijai izstrādā savas pašvaldību un reģionu attīstības stratēģijas, cerot, ka tās būs vajadzīgas valstij, ka tās būs vajadzīgas Ministru kabinetam, lai kopīgi veidotu jauno Nacionālo attīstības plānu, kurš kļūtu par pamatu Eiropas Savienības struktūrfondu sadalījumam nākamajā periodā. Mūsu šodienas problēma ir nevis stratēģiju un mērķu neesamība, bet gan nespēja piespiest nozares un valsts pārvaldi kopumā strādāt atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm. Viena no ministrijas šobrīd izstrādātajām perspektīvām paredz funkciju nodrošināšanu reģionālajām pašvaldībām, bet divas pārējās nozīmē plānošanas reģionu likvidāciju. Un plānošanas reģionu varbūtējā likvidācija ir tas, kas ir ierakstīts Valdības deklarācijā un kas mūs ārkārtīgi uztrauc. Ja mēs joprojām valsts attīstības interesēs gribam panākt valsts pārvaldes darbību vienotā, koordinētā solī ar pašvaldībām, tad šo starpniekorganizāciju nolikvidēšana būtu salīdzināma ar šādu ideju: nelielas ekonomijas nolūkos automašīnas stūri atvienot no riteņiem, uzticot to vēl neesošai signālu noraidīšanas sistēmai. Attiecībā uz reģioniem jāteic, ka visi agrākie mēģinājumi izveidot reģionālās pašvaldības 15 gados ir cietuši neveiksmes, no tā ir palicis vienīgi ieraksts likumā „Par pašvaldībām”, ka tās bija jāizveido līdz 2009.gada beigām. Termiņš jaunās ministrijas atbildei par rīcību ar reģioniem - 1.maijs. Kāda būs ministra atbilde? Visbeidzot secinājums. Apvienojot ministrijas, ir, protams, iespējams panākt zināmu administratīvā aparāta samazinājumu, efektu no struktūru apvienošanas. Un paldies visiem darbiniekiem! Es domāju, ka ierēdņu aparāts ir pietiekami spēcīgs, lai teorētiski to varētu izdarīt, ja, protams, būs uzdevumi. Un, pēc manām domām, tuvākie jautājumi, kas izšķirs un parādīs, vai ministrijas darbība būs veiksmīga, ir sekojoši: nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādes uzsākšana, pašvaldību un plānošanas reģionu izstrādāto stratēģiju sasaiste ar šo plānu, nacionālā attīstības plāna un reģionu stratēģijas noteikto prioritāšu kā pamata iestrāde Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanas plānošanā, plānošanas reģionu statusa nostiprināšana, nevis likvidācija un Vienas pieturas aģentūras izveide valsts pakalpojumiem reģionos, kā arī efektīvs darbs fondu apguvē. Bez jau minētā valsts darba kārtībā šobrīd ir sabalansētas attīstības nodrošināšana. Mēs gaidām ierosinājumus uzlabojumiem. Mēs nevaram atļauties stagnāciju šo nozīmīgo funkciju izpildē. Lai veicas, Vējoņa kungs! Paldies.".
• 2011_01_06-seq8 language "lv".
• 2011_01_06-seq8 speaker Maris_Kucinskis-1961.
• 2011_01_06-seq8 mentions Q822919.
• 2011_01_06-seq8 mentions Q211.
• 2011_01_06-seq8 mentions Q193089.
• 2011_01_06-seq8 mentions Q458.
• 2011_01_06-seq8 mentions Q30268570.
• 2011_01_06-seq8 mentions Q16408655.