Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_16_a-2-seq1224> ?p ?o. }

• 2010_12_16_a-2-seq1224 type Speech.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 number "1224".
• 2010_12_16_a-2-seq1224 date "2010-12-16".
• 2010_12_16_a-2-seq1224 isPartOf 2010_12_16_a-2.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 spokenAs 101.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man jāsaka, ka radio un televīzija ir tā nozare, kurai - atšķirībā no daudzām citām - finanses netika samazinātas nemaz. Pašreizējos finanšu apstākļos ir ļoti daudzas lietas, kuras nav izanalizētas un izskatītas pašas šīs nozares iekšienē. Es atļaušos runāt par visiem šiem priekšlikumiem, sākot ar 166.priekšlikumu un līdz par 170.priekšlikumam, jo visi tie ir saistīti ar vienu un to pašu nozari - radio un televīziju. Pat tad, kad bērns prasa mammai latu, mamma pretī prasa: „Ko tu par to latu darīsi?” Un līdzīgi ir arī ar šiem priekšlikumiem. Mēs komisijā divu nedēļu laikā... Mēs jautājām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem, precīzi kāda būs šā sabiedriskā pasūtījuma daļa un cik maksās, kāda būs tāme un ko tad mēs tagad ar šo naudu darīsim. Un jāteic godīgi, ka divu nedēļu laikā mēs precīzu analīzi nesaņēmām. Mēs runājām arī ar komercraidorganizācijām par to, kāda būtu iespēja tām ar samazinātu tarifu palikt šajā bezmaksas paketē un kas būtu tas, ko tās vēlētos un ko tās varētu un par kādu maksu paņemt no šā sabiedriskā pasūtījuma. Arī tad divu nedēļu laikā mēs precīzu atbildi nesaņēmām. Ja mēs runājam par iespējām, kuras pašreiz šajā nozarē ir, man ir jāteic, ka pašreizējais likums paredz, ka ir iespēja līdz 15 procentiem no pašreizējā finansējuma izsolīt arī konkursa kārtībā gan reģionālajām, gan arī nacionālajām raidorganizācijām un līdz ar to iegūt papildu līdzekļus. Ja mēs skatāmies, ko var izdarīt ar esošo budžetu, ar esošajām finansēm, tad ir vairākas iespējas, kā mēs varam iegūt papildu naudu. Pirmā no tām, protams, ir tarifi, kas ir apraidei par katru nacionālo programmu un kas pašreiz ir 650 tūkstoši, - tie ir precīzi trīs reizes lielāki nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Un līdz ar to, tā kā pašreizējie konkursu noteikumi, likums un Ministru kabineta noteikumi neļauj caurskatīt šo tarifu veidošanas procesu, bet Nacionālais radio un televīzijas centrs pilnībā ir valsts kapitālsabiedrība un savukārt „Lattelecom” ir 51 procenta apmērā valsts kapitālsabiedrība, tad valstij ir iespējas izskatīt šo tarifu samazināšanu un iegūt papildu līdzekļus no jau esošā budžeta. Otrā ir saistībā ar retranslētajiem kanāliem. Gan komisija izskatīja, gan mēs iesniedzām Ministru kabinetā priekšlikumu par retranslēto kanālu diferencētu valsts nodevu saistībā ar programmu skaitu un klientu skaitu, taču diemžēl padome noraidīja šo priekšlikumu, saistībā ar kuru būtu iespēja pilnīgi legālā ceļā vēl iegūt vairākus simtus tūkstošu latu, ko varētu novirzīt šai nozarei. Taču diemžēl arī šis priekšlikums tika noraidīts, kaut arī te bija reāla papildu nauda. Turklāt vēl ir arī iekšējās naudas rezerves, kuras nesaprotamā kārtā diemžēl netiek izmantotas. Viena iespēja ir tā, ko es jau piedāvāju padomei kā ļoti konkrētu priekšlikumu, - nodot šo lielo ēku Valsts nekustamo īpašumu aģentūras apsaimniekošanai, bet mēs no šā sabiedriskā pasūtījuma izpildes naudas apmaksātu tikai tās telpas, kuras mums ir vajadzīgas pasūtījuma izpildei. Padome ir tikai runājusi ar aģentūru, bet nekādi tālāki procesi... nekas nav noticis. Mums būtu ļoti lielas iespējas ietaupīt naudu, jo pašreiz, ja jūs pasekojat līdzi, kam tiek prasīta nauda, tad redzat, ka tās ir liftu šahtas, tie ir kanalizācijas sūkņi, kam nav nekāda sakara ar nacionālo pasūtījumu. Es ļoti labprāt atbalstītu papildu naudu, taču šinī gadījumā mums ir jābūt absolūtai skaidrībai par to, kam šī nauda tiks lietota... ka tā netiks izlietota ar nacionālo sabiedrisko pasūtījumu pilnīgi nesaistītiem mērķiem. Tas, kādā veidā šī nauda tiek plānota un lietota... Es minēšu vēl tikai dažus piemērus saistībā ar Valsts kontroles un KNAB ziņojumiem, kuros bija norādīts, ka šinī vasarā tika noslēgts līgums (ar vēlākiem grozījumiem) ar uzņēmumu „Reklāmas aģentūra „Persona””, kas iegādājās no „Latvijas Televīzijas” tiesības izvietot reklāmu un sponsoru norādes Pasaules kausa futbola spēļu translācijai par 133 000 latu, taču pēc nepilna mēneša, pēc trim nedēļām, šis līguma nosacījums tika mainīts un summa tika samazināta par 67 000 latu. Tātad šī nauda televīzijai nebija vajadzīga! Ja mēs izsekojam līdzi visiem šiem procesiem saistībā arī ar hokeju, tad redzam, ka šādā veidā desmiti un simti tūkstošu tiek likti kā plusi vai mīnusi visa gada griezumā. Līdz ar to šinī gadījumā, lai arī kā es vienmēr esmu aizstāvējusi radio un televīzijas intereses, es neatbalstu šo priekšlikumu un lūdzu arī jūs to neatbalstīt.".
• 2010_12_16_a-2-seq1224 language "lv".
• 2010_12_16_a-2-seq1224 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 mentions Q211.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 mentions Q37.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 mentions Q191.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 mentions Q1021632.
• 2010_12_16_a-2-seq1224 mentions Q404542.