Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq86> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq86 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq86 number "86".
• 2010_12_09_a-seq86 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq86 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq86 spokenAs 21.
• 2010_12_09_a-seq86 spokenText "Godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie deputāti! Es šodien esmu gatavojies runāt par divām lietām. Tā pirmā lieta ir, manuprāt, viens no likumprojektiem, kas ir iekļauts budžeta paketē un ko mēs tomēr varētu nosaukt par strukturālo reformu, pēc kurām šodien ir tik liels pieprasījums šeit, Saeimas sēžu zālē, un, protams, pēc tās ir pieprasījums arī sabiedrībā. Es gribu teikt, ka tā reforma, kas attiecas uz tiesnešu un prokuroru atalgojumu... ka tās mērķis tiešām ir nodrošināt adekvātu atalgojumu, tādējādi nodrošinot tiesu neatkarību. Tāpēc likumdevējs ilgtermiņā tiešām varētu noteikt salīdzināmus atalgojuma kritērijus publiskajā sektorā strādājošajiem. Likumprojekts paredz arī to, ka tiesnešu atalgojums šajā valstī būs viens no augstākajiem. Bez tam likumprojekts piedāvā ieviest atlīdzības sistēmu, kas stājas spēkā jau 1.janvārī - bez jebkādiem pārejas periodiem. Tas ir balstīts uz reālām finanšu iespējām, bez kaut kādiem iepriekšējiem - kā to mums iepriekš nācās redzēt - rožainiem nākotnes solījumiem vai neprognozējamiem pārejas periodiem. Es gribu tiešām tāpat kā deputāts Rasnačs paslavēt Ilmas Čepānes un arī Solvitas Āboltiņas devumu šā likuma tapšanā. Es domāju, ka šis bija viens no tiem likumiem, kuru veidojot Tieslietu ministrija tiešām ļoti labi sadarbojās ar Saeimas atbildīgo komisiju: tika izveidota pat speciāla apakškomisija, ilgstošās debatēs tika panākta vismaz viedokļu tuvināšanās. Šeit es gribu tiešām nocitēt to, uz ko Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja norādīja pēc būtības, proti, ka „likumprojekts paredz ieviest jau 2002. un 2003.gadā izstrādāto un akceptēto tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju”. Ministru kabinets beidzot ir sekojis šai koncepcijai, kas tapa vēl tālajā 2002.gadā, un ir paredzējis, ka tiesās un prokuratūrās strādājošo amatpersonu atalgojuma līmenis tiks saistīts ar vispārējām atalgojuma līmeņa tendencēm un samēru valsts budžetā. Valdības iesniegtie likumprojekti vadās pēc šajā koncepcijā savulaik minētā mērķa (citēju), „lai jebkurš tiesnesis būtu orientēts uz savas darbības attīstību, proti, pārejot darbā augstāka līmeņa tiesā, paaugstinās arī tiesnešu mēneša darba samaksa”. Manuprāt, atkal ir būtiski runāt par strukturālajām reformām. Mūsu oponenti norāda uz to, ka neesot izmantotas visas iespējas, lai panāktu kompromisu esošās atalgojumu sistēmas ietvaros. Šāds priekšlikums pēc būtības nozīmētu novilcināt strukturālo reformu, kuru, kā jau es teicu, mēs iesākām 2002.gadā ar atbilstošo koncepciju, un šāds priekšlikums faktiski nozīmētu jauna pārejas perioda noteikšanu, ko pati Satversmes tiesa savā spriedumā mums ir aizliegusi. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka skaidrībai ir jābūt jau 2010.gada 31.decembrī. Līdz ar to pat šādi ieteikumi, kas nāk no opozīcijas, paši par sevi būtu no konstitucionālā viedokļa apšaubāmi. Ja mēs vēl detalizētāk runājam par tām strukturālajām reformām, kuras būtu nepieciešamas - ne velti es šeit akcentēju gadskaitļus „2002” un „2003” -, es, protams, varētu dziļi sirdī piekrist tam, ko šeit teica daži opozīcijas deputāti, - ka strukturālo reformu ir par maz šo budžeta projektu pavadošajos likumprojektos. Bet varbūt mēģināsim būt tomēr godīgi un taisnīgi tajā, kā mēs to vērtējam! Proti, deputāts Zalāns runāja par strukturālo reformu, kas varētu būt viens veiksmīgs piemērs. Administratīvi teritoriālā reforma... Atcerēsimies, ka tā ilga vismaz sešus, ja ne septiņus gadus! Un tā prasīja nozīmīgus, ievērojamus finanšu līdzekļus! Tā prasīja... ja mani atmiņa neviļ, 2008.gadā vien tie bija 56 miljoni latu, kas papildus tika ieguldīti pašvaldībās. Mēs, protams, to varam attiecināt... un ņemt kaut kādus vienkāršotus piemērus. Tie, kas studentu gados ir braukuši cukurbiešu ravēšanas talkās, lieliski atceras, ka toreiz tur bija nodarbināti visu skolu kolektīvi, bet tad vienā jaukā dienā notika strukturālā reforma, tika nopirktas precīzās izsējas sējmašīnas un daudzrindu kombaini (manuprāt, mūsu jaunieši pat lāgā nezina, kā tas varēja izskatīties, viņi to varētu redzēt tikai dokumentālajās filmās). Tas vienkārši prasīja naudu! Šī strukturālā reforma prasīja kaut kādu laiku un kaut kādu naudu. Protams, šajās diskusijās mums izskanēja argumenti, ka... kurus man ir grūti novērtēt. Piemēram, deputāts Agešins kaut kādā veidā saista atalgojuma reformu ar to, ka tagad ministriju padomnieki un parlamentārie sekretāri saņem kaut kādas nesamērīgas algas. Es gribu vērst cienījamā kolēģa Agešina uzmanību uz to, ka mēs runājam par kaut ko pilnīgi citu šobrīd. Jebkuram parlamentārajam sekretāram vai padomniekam alga tik un tā saskaņā ar jauno atalgojuma sistēmas likumu būs mazāka nekā rajona tiesas tiesnesim, kurš ir nostrādājis apmēram piecus gadus. Manuprāt, šie kompetences līmeņi ir salīdzināmi. Vismaz Tieslietu ministrijā... Padomnieks Maizītis saņem šobrīd 470 latus uz papīra, tas ir, vismaz četras reizes mazāk nekā kaut kāds iesācējs tiesnesis. Ja mēs runājam tiešām par strukturālajām reformām, tad es aicinu tos kolēģus, kas vēlas būt konstruktīvā opozīcijā, to arī izvērtēt. Ir lietas, ko mēs varam paveikt ātri, un Tieslietu ministrija ir iecerējusi to darīt. Piemēram, mēs jau esam iesnieguši valdībā Elektronisko publikāciju likumu, kas neapšaubāmi mazinās birokrātisko slogu uzņēmējiem un arī palīdzēs darbā juristiem, jo viņiem vairs nevajadzēs gaidīt tās biezās kaudzes ar „Latvijas Vēstneša” materiāliem. Un ir, protams, lietas, kuras mēs izdarīsim nākamā gada laikā. Es domāju, pirmām kārtām tā strukturālā reforma, kura no mums tiek gaidīta, ir, piemēram, tiesāšanās ātrums. Nav normāli, ka šobrīd uzņēmēji un arī vienkāršie iedzīvotāji tērē milzu laiku un naudu un arī valsts tērē milzu naudu tikai tāpēc vien, ka lietas tiek skatītas četrus, piecus un pat vairāk gadu. Tāpēc mēs esam nolēmuši aicināt talkā tos zemesgrāmatu tiesnešus, kas šobrīd, nekustamā īpašuma krīzes apstākļos, nav pietiekami nodarbināti. Mēs domājam ieviest arī rakstveida procesus vairāk. Un tas, uz ko es aicinu deputātus vērst uzmanību: šajā budžeta likumprojekta paketē ir ietvertas arī tiesāšanās nodevas, ko Šķēles kungs pieminēja savā runā. Es aicinu tomēr vēl vērtēt arī iespēju tās palielināt. Šobrīd ir pilnīgi nenormāla situācija, jo, piemēram, kasācijas instancē jūs varat par 50 latu lielu valsts nodevu apturēt sprieduma stāšanos spēkā, kurā ir runa, teiksim, par vienu miljonu latu. Tas nav normāli, un to vajadzētu acīmredzami labot ar kaut kādu attiecīgu progresīvu gradāciju atkarībā no kasācijā apstrīdētās prasības summas. Un es esmu pārliecināts, ka tad uzņēmēji ātrāk tiks pie tās naudas, kas viņiem pienākas. Bet ir lietas, kuras, protams, ja mēs runājam par tieslietu sfēru, prasīs vairākus gadus un prasīs nozīmīgus budžeta līdzekļus. Nu, piemēram, ja mēs runājam par tādu nozīmīgu reformu kā cietuma reformu, tad es esmu pilnīgi pārliecināts, ka 12 vecu, nemodernu un, teiksim pat tā, nedrošu cietumu vietā mums vajadzētu uzbūvēt kādus septiņus pilnīgi jaunus. Un tādējādi tos naudas līdzekļus, kurus mēs ietaupītu kaut vai no uzraugu algām, mēs varētu novirzīt probācijas dienestam, kas savukārt varētu nodarboties ar bijušo ieslodzīto resocializāciju, ar viņu normālu atgriešanos sadzīvē. Un ideālā variantā, kā es iedomājos šādus jaunus cietumus... ka tajos ir arī normālas darba vietas; piemēram, pirms divām nedēļām es biju Jēkabpils cietumā, kur ir nodarbināti tikai desmit procenti no visiem ieslodzītajiem. Un tad, protams, viņiem nav nekādas iespējas normāli atgriezties dzīvē. Un, ja mēs runājam šeit par ekonomiku, tad jebkurš recidīvu skaita samazinājums par 10 procentiem ļautu Latvijas tautsaimniecībai ietaupīt vismaz 5,5 miljonus latu. Un visbeidzot tas, uz ko es aicinu arī deputātus... Ja mēs runājam par strukturālajām reformām, tad es aicinu uzmanīgi lasīt katru likumprojektu, kurā mums rodas kāds papildu slogs tautsaimniecībai... Mēs ar deputātu Ādamsonu pārrunājām... arī šodien mēs pārrunājām vienu jautājumu, kas skar... Nu, protams, deputāts teica, ka tas ir jauki, ka tiesneši turpmāk saņems lielākas algas, bet ir pilnīgi nepieļaujami, ka policisti šobrīd saņem neadekvāti mazas algas. Man nebija daudz laika, lai izdomātu strukturālu reformu, bet, piemēram, viena no tām varētu būt tāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir norma par atkārtotu gadījumu, kad viena persona tiek ieraudzīta sabiedriskā vietā ar atvērtu alkohola pudeli rokā... ka par to pienākas administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. Katra aresta diena mūsu valsts budžetam izmaksā 3 latus un 20 santīmus. Es domāju, ka tā vietā, lai valsts uzturētu šos cilvēkus... šos arestētos... es domāju, ka tie 3 lati un 20 santīmi noderētu katram policistam klāt pie algas. Turklāt mēs vairāk varētu popularizēt sabiedriskos piespiedu darbus šādiem cilvēkiem, kuru darbarokas, neapšaubāmi, šajā ar sniegu bagātajā dienā mums visas būtu noderējušas. Paldies.".
• 2010_12_09_a-seq86 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq86 speaker Aigars_Stokenbergs-1963.
• 2010_12_09_a-seq86 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq86 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq86 mentions Q1771611.
• 2010_12_09_a-seq86 mentions Q435407.
• 2010_12_09_a-seq86 mentions Q2498135.
• 2010_12_09_a-seq86 mentions Q27056014.
• 2010_12_09_a-seq86 mentions Q4511827.