Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq71> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq71 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq71 number "71".
• 2010_12_09_a-seq71 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq71 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq71 spokenAs 85.
• 2010_12_09_a-seq71 spokenText "Augsti godājamā Saeimas vadība! Premjera kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Šodien, lemjot par 2011.gada budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā, ir izskanējis vārds „kvalitāte”, kā to tikko teica Saeimas priekšsēdētāja. 2011.gada budžetam ir jābūt maksimāli kvalitatīvam. Jautājums: vai šis budžets ir maksimāli kvalitatīvs? Visdrīzāk, ka ne. Bet es ceru, ka līdz otrajam lasījumam šis budžets tiks uzlabots, jo, kā jau mēs dzirdējām, darba devēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ir izteikusi dažādus priekšlikumus, kurus atbalstīja arī ekonomikas ministrs Kampara kungs, sakot, ka šos priekšlikumus noteikti izskatīs līdz otrajam lasījumam un noteikti daudzi no tiem tiks atbalstīti. Opozīcija, apvienība „Par Labu Latviju”, arī iesniegs daudzus priekšlikumus, kuri ievērojami var uzlabot 2011.gada budžetu. Es domāju, ka būs plašas debates, budžetu pieņemot otrajā lasījumā, bet ir jāapzinās, ka laikā, kad ir pasaules krīze, kad tiešām ir bijis ievērojams ekonomikas kritums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, Latvija ir piedzīvojusi problēmas, kuras šodien ir jārisina. Bet vienlaicīgi man gribētos, lai vārdi „nodrošināt stabilitāti” neasociētos pēc kāda laika ar vārdiem „nodrošināsim stagnāciju”. Jo starp stabilitāti un stagnāciju attālums ir ļoti neliels. No kā man ir visvairāk bail? No tā, ka mēs tiešām mēģināsim pieņemt šo situāciju, kurā mēs esam nonākuši, ar zināmu eiforiju, ka mēs esam izglābuši valsti. Es domāju, ka šodien nevajag sevi mānīt un teikt, ka Latvijas valdība ir izdarījusi tik daudz, ka eksports attīstās daudz straujāk. Jā, ir bijusi palīdzība tam pašam jau šodien pieminētajam „Liepājas metalurgam”, kuram jau iepriekšējo valdību laikā bija sniegta atbalstoša roka, sniegtas garantijas, lai uzņēmums varētu attīstīties. Ir bijuši arī šādi lēmumi, bet lielā mērā eksporta pieaugums ir saistīts nevis ar to, ka valdība ir panākusi kaut ko unikālu, bet... Tie, kas ir izdzīvojuši, ir sapratuši, ka Latvijas iekšējais tirgus ir samazinājies, kļuvis daudz mazāks. Šajā tirgū ir mazāk naudas, ir nepieciešams iet un cīnīties par jauniem tirgiem. Un man šķiet, ka tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, par kuriem būs jādomā jaunajai valdībai: kādā veidā mēs iekarosim šos jaunos tirgus? Jo jāapzinās: ja šodien jāraksturo Latvijas ekonomika, tad zināmā mērā to var raksturot kā sava veida narkomānu, kurš sēž jau ilgu laiku, saņemot narkotikas devas, un pie tā ir pieradis. Un tajā brīdī, kad viņš saņem kārtējo devu, viņam šķiet, ka viņam ir labi. Bet mēs zinām, ko nozīmē tas brīdis narkomānam tad, kad deva ir beigusies. Par kurām devām ir runa? Pirmām kārtām tie ir aizņēmumi. Šodien ir jāapzinās, ka bez aizdotās naudas mēs šodien nevarētu normāli izmaksāt pensijas pensionāriem, algas skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem. Šodien mēs esam atkarīgi no šiem aizdevumiem, kuri, starp citu, būs jāatdod jau tuvākajā laikā. 2011. un 2012.gads nekādā ziņā nebūs tie kritiskākie. Bet 2013. un 2014.gadā, kad būs jāatdod šīs lielās summas, tad, man šķiet, situācija kļūs daudz draudīgāka. Protams, mēs varam šodien sevi mierināt ar to, ka mēs aizņemsimies naudu starptautiskajā tirgū, mēs pārfinansēsimies, bet jāapzinās viena lieta: tieši tāpat ir dzīvojusi un attīstījusies „Parex” banka, kura aizņēmās naudu starptautiski, izdalīja naudu iekšējā tirgū un citur un cerēja, ka katru gadu viņa varēs pārfinansēties. Diemžēl tad, kad pasaulē iestājās krīze un nauda nebija pieejama, tad notika tas, kas notika Latvijā un par ko mēs esam daudz jau runājuši. Un tieši tāpēc man šķiet, ka mums ir jādomā, kā attīstīt ekonomiku, Latvijas ekonomiku, šajā globālajā situācijā savādāk, nekā tas ir bijis līdz šim. Mums ir jācīnās par jauniem tirgiem, mums ir jācīnās, lai mēs varētu eksportēt vairāk preču. Mums ir jāatbalsta tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra stratēģija, kā kurā tirgū pārdot savas preces vai pakalpojumus (pakalpojums arī ir sava veida prece). Vienlaicīgi ir jāatgādina, ka tas, ka 2011.gadā valdība mēģinās labāk apgūt Eiropas strukturālos fondus, ir apsveicams solis. Taču vienlaicīgi ir jāapzinās, ka strukturālie fondi ir arī sava veida narkomāna deva, kuru Latvija šodien saņem. Šī deva ir domāta, lai mēs mūsu ekonomiku padarītu konkurētspējīgāku. Bet, ja mēs vienmēr cerēsim, ka, saņemot šos Eiropas strukturālo fondu līdzekļus, mēs vienlaicīgi varēsim ieskaitīt tos kā sava veida investīcijas, tad... Rietumu pasaulē Eiropas fondus nevis saņem, bet dod. Tā ir sava veida dotācija. Labas gribas žests tām valstīm, kurām ir jāpalīdz izlīdzināt ekonomiku Eiropas Savienībā. Mēs nezinām, cik daudz naudas Latvija varēs saņemt tad, kad beigsies šis posms 2014.gadā. Mēs nezinām, kādi cipari būs no 2015.gada līdz 2020.gadam. Mēs redzam, kas notiek Īrijā, mēs redzam, kas notiek Grieķijā, mēs redzam, kas notiek Portugālē, mēs redzam, kas notiek arī Spānijā. Šodien ļoti daudz runā: ja Spānijā būs krīze, tad ļoti daudz kas var izmainīties Eiropā. Un, man šķiet, tas šodien mums ir jāapzinās. Un tieši tāpēc man ir ārkārtīgi svarīgi šodien... man gribētos pasvītrot dažas lietas, kurām es negribu nekādā gadījumā piekrist. Tiešām arī pirms vēlēšanām tika solīts, ka 2011.gada budžets ir jāsamazina savos izdevumos par divām trešdaļām un viena trešdaļa ir jāuzliek kā ienākumu palielinājums. Diemžēl notika tas, ka tikai viena trešdaļa tiek samazināta. No vienas puses ir izskanējuši argumenti, ka situācija pasaules ekonomikā uzlabojas un ka mēs it kā 2011.gadā varam zināmu stabilitāti jau sev garantēt, bet problēma jau ir tāda, ka 2011.gads mums negarantē visu to, ko mēs šodien esam iecerējuši, jo, kā jau es teicu, Eiropā situācija nav nemaz tik stabila. Un sliktākais ir tas, ko es saskatu šajā budžetā... es ceru, ka premjera kungs Dombrovskis laikā starp pirmo un otro lasījumu tam pievērsīs lielu uzmanību. Ir atsevišķas pozīcijas, kuras, man šķiet, nekādā gadījumā negarantē to stabilitāti un izaugsmi, par kuru šodien te ir daudzkārtīgi runāts no šīs tribīnes. Tas vairāk parāda, ka mēs ejam stagnācijas virzienā, un ir viens konkrēts priekšlikums, kas ir iesniegts un ko es nekādā gadījumā nevarēšu atbalstīt, taču es ceru, ka pozīcijas pārstāvji, iespējams, šo priekšlikumu būs gatavi pamainīt... Satiksmes ministrijai tika noņemti 18 miljoni. Šķiet, ka notikusi fantastiska konsolidācija - 18 miljoni tiek samazināti izdevumos! Bet kas tie ir par izdevumiem? 9 miljoni - tās ir investīcijas autoceļiem. Tātad autoceļu fondam tiek iedzīta pēdējā nagla zārkā un mēs varam skaidri pateikt, ka autoceļu fonda praktiski vairs nav. Ja mēs runājam par pasažieru pārvadājumiem, tad arī tur attiecīgi notiek samazinājumi... tur noteikti ir iespējams kaut ko efektivizēt. Ir iespējams... Es tiešām gribu piekrist šajā gadījumā tam, ko ir teicis arī jaunais satiksmes ministrs Auguļa kungs, ka ir iespējams labāk plānot pārvadājumus, it sevišķi konflikta situācijā, kas ir saistīta ar dzelzceļa pārvadājumiem. Tātad runa ir par pasažieru vilcieniem un autobusiem. Ir iespējams! Piemēram, viens no modeļiem, par kuru es esmu arī iepriekš jau runājis, būtu iespējas ciešāk sadarboties Rīgas konglomerātam - tātad sadarbība starp „Rīgas Satiksmi” un „Pasažieru Vilcienu”, kur būtu iespējams panākt vēl labāku darba efektivitāti ar vienotas biļetes ieviešanu, un tā tālāk. Bet tas būs atkarīgs no politiskās gribas. Tomēr ir jāapzinās, ka daudzas pozīcijas, piemēram, tādas kā autoceļu fonda iznīcināšana, nekādā gadījumā neliecina par sava veida attīstības perspektīvām šajā valstī. Vakar, klausoties diskusiju Latvijas televīzijā, kurā tika intervēts satiksmes ministrs Augulis, mēs labi varējām dzirdēt, ka viens no zvanītajiem skaidri arī teica, ka izskatās, ka tā savā veidā ir komunistiska pieeja - sola, ka reģionālā reforma būs ārkārtīgi efektīva, un, kad visi ir noticējuši, ka jaunajos novados būs labi ceļi, ar šo griezienu, kā saka, likvidē autoceļu fondu... Tātad principā tiek atņemta jebkāda cerība jaunajiem novadiem attīstīties, jo, kā gan varēs aizbraukt uz šo jauno novadu, ja nebūs autoceļu. Un diemžēl šī ir tā nauda, kuru vajadzētu atgriezt atpakaļ un par kuru noteikti es aicinu pozīciju padebatēt, jo autoceļu fonda likvidācija kārtējo reizi... Man šķiet, ka tas būs kauna traips šai valdībai un parlamentam kopumā, jo novadi to nekad mums nepiedos. Un tieši tāpēc es nevarēšu atbalstīt šo konkrēto pozīciju. Ja mēs runājam par iespēju pelnīt, tad man ārkārtīgi gribētos šodien pasvītrot arī to, ka tad, ja mēs paskatāmies attīstību... ja mēs runājam par to, kā pieaug eksports, tad šajā gadījumā es domāju, ka šo tabulu gan premjers, gan finanšu ministrs, gan arī visi pārējie ir redzējuši. Tās ir divas līknes, un tā problēma ir tāda, ka, eksportam attīstoties, vēl vairāk attīstās imports. Mēs par aizņemto naudu turpinām vairāk importēt. Jā, tas bija samazinājies, bet imports sāk pieaugt straujāk. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka diemžēl mēs strādājam ar negatīvu bilanci, tāpēc kaut kas ir jāmaina. Taču ir arī viena labā ziņa, kas nav raksturota šajā konkrētajā bildē. Tas ir tas, ka Latvija eksportē ne tikai preces. Latvija eksportē arī pakalpojumus. Man šķiet, ka Latvijas ostas veiksmīgi ir parādījušas, ka krīzes laikā tās ir bijušas tās struktūras un biznesa nozares, kuras attīstījušās visveiksmīgāk, jo stabilitāte un izaugsme pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi, lai gan bija šī pasaules krīze. Vienlaicīgi ir jāteic, ka man šķiet, ka man būtu priekšlikums finanšu ministram Vilka kungam un vienlaicīgi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Reira kungam, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Andrim Bērziņam - padomāt, kādā veidā ciešāk sadarboties starp valdību un parlamentu, un padomāt, kā mēs varam mainīt likumdošanu saistībā ar uzņēmējdarbību, kas nenotiek Latvijā. Ir iespēja izmantot Šveices modeli, ir iespēja izmantot Dānijas, Holandes modeli, un to gan Vilka kungs labi zina, jo ar bankām ir strādājis, gan arī Bērziņa kungs to zina, jo ideja ir ārkārtīgi vienkārša. Latvija var kļūt par vietu, kurā tiek izveidotas starptautiskas kompānijas, kuras strādā no Latvijas. Tā sauktais holdinga princips. Kas tad īsti jāpiedāvā? Jāpiedāvā, ka tas bizness, kas notiek ārpus Latvijas, tiek aplikts ar zemākiem nodokļiem. Tas ir veids, kādā citās valstīs tas tiek reglamentēts. Tātad nebūs naudas pārlikšana no labās kabatas kreisajā kabatā vai pretējā virzienā. Runa ir par to, ka Latvijas ekonomika samazinās. Mums jādara viss iespējamais, lai mēs varētu piesaistīt investīcijas no citām pasaules valstīm. Kā daudzi zina, pagājušajā gadā ārkārtīgi lielas debates bija laikā, kad es biju, atrados Rīgas domē un tur ieņēmu vicemēra amatu. Mana iniciatīva bija kampaņas „Live Riga” uzsākšana saistībā ar tūrisma aktivitātēm. Šodien mēs redzam, ka, pateicoties šīm aktivitātēm, tiešām šī nozare panāca 30-35 procentu pieaugumu. Citi saka - ja nebūtu šādas aktivitātes, noteikti viss būtu tāpat bijis. Bet, man šķiet, politiski lēmumi ļoti bieži var ietekmēt šos procesus vai nu pareizā virzienā, vai nepareizā. Ja mēs paskatāmies šodien, ko tad mēs varam izdarīt vēl, tad man šķiet, ka ar vienu vai otru lēmumu mēs varam investorus vai nu piesaistīt, vai atgrūst. Ir jādomā, kā mēs varam pelnīt. Un, man šķiet, tas, ko Tirdzniecības un rūpniecības kamera un darba devēji ir teikuši - ka šajā budžetā pietrūkst vienas svarīgas sadaļas, - tas ir redzējums, kā attīstīsies Latvijas ekonomika, kāda ir Latvijas vīzija un Latvija šodien. Latvijas ekonomika kļūst mazāka; cilvēki daudzi ir aizbraukuši. Mums jādomā, kā strādāt jaunos tirgos. Es ceru, ka valdības vadītājs, finanšu ministrs un pārējās amatpersonas, kuras būs aktīvi iesaistījušās šā budžeta izstrādē, laikā starp pirmo un otro lasījumu spēs tiešām ņemt varbūt vērā to, kas šodien ir izskanējis, un padomāt, kā mēs, gatavojoties jau 2012.gada budžetam, spēsim tiešām palielināt - ievērojami! - ieņēmumus, kas nenāks tieši... tikai caur nodokļu palielināšanu, jo šodien garantētā nodokļu palielināšana nākotnē var arī nedot to, ko mēs šodien sagaidām, - vairāk ieņēmumu. Un tieši tāpēc es skaidri arī vēlos pateikt - apvienība „Par Labu Latviju” šodien balsos „par” šā budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet vienlaicīgi mēs ceram, ka līdz otrajam lasījumam būs pietiekami profesionāls, pragmatisks dialogs un mēs spēsim vienoties par budžeta uzlabošanu. Bet, ja netiks ņemtas vērā šīs iebildes (kaut vai piemērs ar šo autoceļu fondu), tad mums būs ļoti grūti atbalstīt šo budžetu otrajā lasījumā. Tā ka es novēlu veiksmi premjeram un pārējiem valdības pārstāvjiem un koalīcijai, un domāsim kopā, kā palielināt ieņēmumus, jo ekonomika tiešām Latvijā šodien nav nemaz tik stabila, kā mums gribētos to redzēt! Paldies.".
• 2010_12_09_a-seq71 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq71 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q3744607.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q2660080.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q193089.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q458.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q35.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q2089528.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q22116518.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q22890.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q2033921.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q41.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q39.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q1191011.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q29.
• 2010_12_09_a-seq71 mentions Q45.