Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq65> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq65 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq65 number "65".
• 2010_12_09_a-seq65 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq65 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq65 spokenAs 101.
• 2010_12_09_a-seq65 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tas, par ko es vēlos runāt... Es šobrīd vēlos runāt gan kā Saeimas priekšsēdētāja, gan arī kā Tiesu politikas apakškomisijas vadītāja. Pirmā tēma, par kuru es vēlos runāt, ir jautājums par atalgojumu, par debati, vai tas ir strīds starp varām, vai tas ir par varu, attieksmes demonstrēšanu pret sabiedrību. Šodien tiek piedāvātas izmaiņas tiesnešu un prokuroru darba samaksas sistēmā, un es gribu teikt, ka tās nav ne jaunas, ne kaut kur izdomātas šobrīd, lai kaut ko nepildītu, nedarītu. Pirmām kārtām mēs esam tiesiska valsts, mēs apzināmies, ka Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda. Satversmes tiesas spriedums nosaka nevis to, ka mums ir jāturpina maksāt tiesnešiem no 2000 latiem (zemākā robeža) līdz 5000 latiem, kas ir daudzkārt vairāk nekā jebkuram citam, bet gan to, ka ir jāveido tāda sistēma, kura būtu ilgtspējīga, kura nodrošinātu tiesnešu neatkarību un būtu arī kaut kādā veidā samērojama. Tātad tas, ko mēs piedāvājam šobrīd, - tā ir sistēma, kas sakņojas vēsturiskās tradīcijās, kas bija jau 1929.gadā. Un arī 1929.gadā tiesneši mēģināja šo sistēmu apstrīdēt, vērsās tiesā, un tiesa savukārt atzina, ka šī sistēma ir samērojama, piemērojama un tātad visādā ziņā ir tiesnešu un visas sabiedrības interesēs. Arī 2002.gadā, tad, kad mēs sākām runāt par tiesnešu atalgojuma sistēmu, tad, kad mēs sākām runāt par to, ka mums ir nepieciešama tāda tiesu sistēma, kura atbilstu demokrātiskas valsts principiem, mēs aicinājām palīgā starptautiskos ekspertus. Un ANO Attīstības programmas pārstāvji šeit strādāja ilgāku laiku, lai veiktu tādu pētījumu, kas saucās „Atbalsts Latvijas tiesu sistēmai”. Šīs sistēmas ietvaros tapa neskaitāmi dokumenti, to skaitā arī šis koncepts par tiesnešu atalgojumu. Konceptā par tiesnešu atalgojumu no Latvijas puses viens no aktīvākajiem šīs koncepcijas virzītājiem un izstrādātājiem bija arī šābrīža Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtra kungs, kurš atzina to, ka tiesnešu atalgojums ir piesaistāms augstākajiem juridiskajiem ierēdņiem, kas strādā valsts pārvaldē. No tā tad šī sistēma ir arī tapusi, un tas ir arī tas, kas ir ņemts par pamatu šodien, domājot par to, kādā veidā sakārtot tiesnešu atalgojumu sistēmu. Pārējie dokumenti, kas attiecas uz šo tiesu sistēmas sakārtošanu, tapa ne tikai tādēļ, kā to šobrīd mēģina uzsvērt tiesneši, lai sakārtotu tiesnešu atalgojumu un lai tiesnesis varētu nodrošināt savu Satversmē garantēto neatkarību. Tie bija dokumenti, kas pirmām kārtām noteica to, kā ikviens Latvijas sabiedrības loceklis varēs lietot tādu tiesu sistēmu, par kuru viņš būtu pārliecināts, ka tā spējīga strādāt pēc tiem principiem, kādi darbojas normālās demokrātiskās valstīs, ka šī sistēma spēs pati attīrīties, ja tas būs nepieciešams, ka šī sistēma pati kontrolēs savu kvalitāti. Tiesnešu atalgojumu sistēmu tika mēģināts ieviest likumā „Par tiesu varu”, un tikai ar neskaitāmiem pārejas noteikumiem tas līdz galam netika ieviests, bet šāda sistēma vismaz tika piedāvāta, turpretī savu attieksmi pret sabiedrību par sava darba kvalitātes pārbaudi tiesneši nav vēlējušies ieviest jau gadiem. Un arī iepriekšējā parlamentā, diskutējot jau par reālu likumprojektu, par piedāvājumiem, kas ir tapuši, izpētot starptautisko praksi, šī nevēlēšanās dot arī sabiedrībai pretī pārliecību, ka šī sistēma ir tāda, kas atbilst tiesiskas valsts principiem, ir otrs šis moments. Tātad tiesneši paši ļoti dažādi traktē un debatē par to, vai viņiem ir vai nav jāatrodas šajā vienotajā atalgojumu sistēmā. Tā, piemēram, Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis publiski laikrakstā „Jurista Vārds” ir minējis šādu tekstu: „Atšķirīgo valstī noteikto darba samaksu regulējošo normu kodifikācija vienā tiesību aktā nekādi nepārkāpj Latvijas Republikas Satversmi un neapdraud tiesnešu neatkarību. Tā ir gan Vācijā, gan Igaunijā, un neredzu iemeslu, lai tā nebūtu arī Latvijā.” Tātad tas nozīmē, ka ir šis pētījums par to, kādā veidā būtu nepieciešams visu to sakārtot, un arī paši tiesneši neviennozīmīgi izturas par to, kādā veidā šī sistēma būtu sakārtojama. Tiesu varas pārstāvji ir pauduši viedokli, ka, tā kā šobrīd ir krīze, tad neko grozīt nedrīkstētu, jo reformas būtu jāveic vienīgi... ka reformas nebūtu jāveic, vienīgi varētu noteikt jaunu pārejas periodu. Es gribu atgādināt, ka, pieņemot iepriekšējā gada budžetu, šādam kompromisam no tiesnešu puses mēs jau piekritām pagājušajā gadā un neiekļāvām tiesnešus vienotajā atalgojumu sistēmā, savukārt vienojāmies ar viņiem, ka būs tāds apmērs, kas nodrošinās viņiem neatkarību. Un tieši tāpēc šis tiesnešu algu samazinājums... visā valsts pārvaldē tas bija noteikts 20 procenti, turpretī tiesnešiem tur bija tāds dīvains procents - 17. Tas bija tāpēc, ka mēs vienojāmies par to atalgojuma apmēru, kāds varētu būt. Turpretī tiesneši uzskatīja, ka tāda vienošanās nav notikusi, un nekavējoties devās uz Satversmes tiesu, lai to apstrīdētu. Šobrīd šāda ceļa nav. Manuprāt, ļoti daudzi vēl joprojām dzīvo ilūzijās, ka pēc 2012.gada algas būs tikpat lielas kā treknajos gados. Es varu apliecināt jebkuram šeit - gan zālē sēdošajiem, bet it sevišķi tiem, kas valdībā, un tiem, kas ir izstrādājuši budžetu, tiem, kas seko līdzi ekonomiskajiem procesiem: tā nebūs! Tāds algu līmenis nebūs vēl ilgus gadus, un būtu absolūti nepareizi ļaut tiesnešiem cerēt, ka pēc gada, diviem vai trim atkal būs vecie labie, treknie laiki. Es pat teiktu, ka īstā krīze bija treknajos gados, jo tā bija mūsu vērtību un mūsu mērenības krīze, un tās sekas, ka mēs nespējam saprast, kas ir šīs vērtības un kādā veidā samēro dažādus sabiedrības interešu viedokļus, mēs joprojām jūtam šodien. Un tikai pēdējos gados krīze mūs ir piespiedusi dzīvot tā, ka mēs varam dzīvot atbilstoši savām iespējām un tomēr domāt par kaut kādu stabilitāti perspektīvā. Tāpēc es domāju, ka šis projekts, kurš ir piedāvāts attiecībā uz tiesnešu algām, ir samērojams, loģisks. Tas nodrošina tiesnešu neatkarību, nodrošina tiesnešiem daudz augstāku algu nekā jebkuram ierēdnim, jebkuram valsts pārvaldē strādājošajam. Jaunākā tiesneša, kurš tikko uzsāk savu darbu tiesu sistēmā, atalgojums tiek pielīdzināts 12.kategorijas ierēdņa atalgojumam. Savukārt 12.kategorijas ierēdnis ir nostrādājis valsts pārvaldē vismaz 8 gadus, viņam ir prasības pēc obligātām svešvalodu zināšanām, pēc maģistra grāda. Nekā tāda sev nepieprasa tiesneši. Tiesneši, arī tie, kurus šodien mēs apstiprinājām Juridiskajā komisijā... Es speciāli pievērsu uzmanību šai ailītei „Svešvalodu zināšanas”. Svešvalodas zināšanas bija tikai vienai tiesnesei, kura ir beigusi 50.vidusskolu. Visi pārējie labākajā gadījumā uzrāda vienas svešvalodas zināšanas - „vidējas”. Tiesnesim ir jāvar arī šodien sekot līdzi tam, ko lemj starptautiskās tiesas. Tiesnesim ir jāvar to vērtēt, vadoties pēc tā, kā to ir vērtējusi gan Strasbūras tiesa, gan Luksemburgas tiesa. Kādā veidā viņš tam var sekot līdzi un nodrošināt ikvienam sabiedrības loceklim to, ka mēs tiešām dzīvojam tiesiskā valstī un ka šis lēmums, ko pieņem tiesnesis, lemjot par kāda, ikviena, indivīda likteni, atbilstu sabiedrības interesēm un normālām jurisdikcijas prasībām? Tātad es domāju, ka šīs likumā piedāvātās algas ir vēl viens aspekts, kas ir izvērtēts; tās ir tieši salīdzināmas ar citām valstīm. Jo šobrīd, kā jau es teicu, jaunākā tiesneša atalgojums būs augstāks, nekā vidēji ir valsts pārvaldē, savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja atalgojums būs divas reizes lielāks nekā Ministru prezidentam un augstāks nekā Valsts prezidentam. Un šāda pati sistēma, kādu šobrīd mēs piedāvājam tiesnešiem, ir arī citās valstīs, to skaitā arī mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām mēs tik ļoti mīlam sevi salīdzināt. Polijā, Lietuvā, Ungārijā, Čehijā šie atalgojumi ir samērojami, saprotami, un sabiedrībai tas ir jāsaprot. Kā jau es teicu, tiesneši mēģina pateikt, ka tas ir varu pretnostatījums, ka šobrīd tās ir likumdevēja pretrunas ar tiesu varu. Es gribu atgādināt, ka Satversmē katrai no šīm varām ir noteiktas savas pilnvaras, savas funkcijas. Katrā ziņā tas, ko es redzu šobrīd, ir klajš attieksmes demonstrējums pret sabiedrību. Un tā nav attieksme starp varām, tā ir tiesnešu attieksme pret sabiedrību. Un, ja treknajos gados tiesnešiem ir bijusi šī pāridarījuma sajūta, par ko runāja savā uzrunā Čepānes kundze, tad tas nenozīmē, ka šobrīd ikvienai medmāsai, policistam vai kādam citam ir jāatriebjas par to... ka nu tagad mēs varam paši, vienīgie ar savām tiesībām, lemt par savu algu... ar Satversmes tiesas spriedumu, kas nav atceļams un maināms... ka mēs tādā veidā varam atriebties un parādīt, kura no varām ir svarīgāka. Es uzskatu, ka ir jābūt mūsu sabiedrībā šim līdzsvaram, ko ir noteikuši mūsu Satversmes tēvi, mums tas ir jānodrošina. Un tas ir arī tas, ko mēs mēģinām piedāvāt ar šo budžetu un ar šo priekšlikumu. Tas ir tikai pirmais lasījums. Mums ir iespējas projektu uzlabot un vēl dažas pretrunas novērst. Katrā ziņā tas ir tas, kas, es uzskatu, būtu atbalstāms, un tas ir mūsu pienākums. Vēl. Es vēlos vienam opozīcijas pārstāvim atbildēt par citu tēmu, par parlamentārajiem sekretāriem. Mēs tik ļoti mīlam piesaukt tēzi par politisko atbildību, kuras nekur un nekādi nav! Es domāju, ka jaunie deputāti šobrīd ir novērojuši to, ka nāk ziņot ierēdņi... Tie paši mūsu dzenātie un dažādi citādi ārpus sabiedrības izstumtie ierēdņi nāk ziņot par šiem likumprojektiem. Arī tur mēs esam nodarījuši milzīgu ļaunumu, sakot, ka ierēdņiem nav jāsaņem tik, cik viņiem pienākas. Par civildienestu sākotnējā doma bija tā, ka ierēdņi būs augsti kvalificēti, neuzpērkami un strādās sabiedrības interesēs. Samazinot viņiem atalgojumu, mēs esam ļoti stipri pazeminājuši kvalitāti. Bet tas galīgais lēmums, kurš ir jāpieņem mums un kurš ir jāaizstāv parlamentā... tam ir jābūt tā politiķa lēmumam un tā politiķa viedoklim, kādā veidā viņš redz, kā attīstīsies valsts. Un parlamentārais sekretārs ir tas cilvēks, kurš pauž šo politisko viedokli, savukārt ministrs dara ko citu. Un arī jūs, Agešina kungs, redzējāt Juridiskajā komisijā, cik neveikli ziņo ierēdnis un kā mainās situācija, kad atnāk ministrs vai atnāk parlamentārā sekretāre. Tas ir tas: ja katrs strādās un apzināsies, kāpēc šis institūts ir radīts, tad mums nebūs apšaubāms, kāpēc šāds institūts ir. Arī mūsu pienākums ir prasīt no parlamentārajiem sekretāriem, lai viņi izpildītu to, kas ir rakstīts viņu pienākumos un kas ir rakstīts likumā. Un nu attiecībā uz atalgojumu... par summu. Jūs ļoti labi zināt, ka parlamentārais sekretārs nesaņem divus atalgojumus, un tie cilvēki, kas ir deputāti, var izvēlēties, kuru no atalgojumiem viņi saņem. Par budžetu kopumā. Runājot par budžetu kopumā, es domāju... Paldies visiem runātājiem, kas ir teikuši, kas ir nākuši klajā ar veselīgu kritiku! Paldies arī par populistisku kritiku, jo, protams, ir ļoti svarīgi, lai šīs debates notiktu. Lai debates notiktu gan ar sociālajiem partneriem, gan ar nevalstiskajām organizācijām, bet vēl svarīgāk ir tas, lai mēs debatētu savā starpā: lai mēs debatētu savā starpā, lai katram būtu skaidrs, kāpēc viens vai otrs lēmums tiek pieņemts, un ka šis budžets tomēr ir stabilitātes budžets un ka mēs domājam par valsti ilgtermiņā. Tas nav domāts tikai šim gadam, tas ir domāts daudziem gadiem uz priekšu. Kad mēs iziesim no krīzes, tad nākamajam ir jābūt attīstības budžetam. Un šis balsojums par budžetu - tas ir mūsu kā parlamenta pirmais svarīgākais uzdevums. Un tas parādīs katra no mums attieksmi pret sabiedrību, pret savu vēlētāju un droši vien arī pret ikvienu no mums un katru. Jo tas ir pats svarīgākais darbs - šodien pieņemt kvalitatīvu budžetu, lai ikviens cilvēks, kurš mums to jautā, saprastu, ka tas ir stabilizācijas budžets un ka nākamie būs attīstības gadi. Es novēlu jums atbalstīt šo budžetu, ļoti čakli un radoši strādāt starp pirmo un otro lasījumu un tomēr šo mūsu pirmo svarīgāko darbu veikt godam.".
• 2010_12_09_a-seq65 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq65 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q37.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q191.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q32.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q183.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q36.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q2498135.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q28.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q213.
• 2010_12_09_a-seq65 mentions Q12365880.