Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq61> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq61 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq61 number "61".
• 2010_12_09_a-seq61 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq61 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq61 spokenAs 101.
• 2010_12_09_a-seq61 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es varbūt pieskaršos dažām lietām, par ko šodien šeit no tribīnes tikpat kā nerunāja, bet man tās liekas pietiekami svarīgas, jo arī uz budžeta lietām ir jāpaskatās nedaudz no cita skatpunkta, proti, no Latvijas kā līdzsvarotas, vienmērīgi attīstītas valsts, vismaz teritoriālā aspektā, skatpunkta, kā arī no sabiedrības integrācijas, vienotības aspekta. Politikas virsuzdevums ir radīt stabilitāti valstī, drošību, labklājību, un politikas virsuzdevums Latvijā, Latvijas apstākļos, ir arī stiprināt nacionālo kultūru, latviešu valodu, jo galu galā Latvija ir pasaulē vienīgā teritorija, kur šīs lietas var īstenoties. Un budžets neapšaubāmi ir viens no mehānismiem, kuru var izmantot, lai šīs lietas sekmētu. Valodas attīstība nepārprotami sakņojas izglītības sistēmā. Es gribētu jums atgādināt dažus ciparus. 1990.gadā latviešu mācībvalodas skolās Latvijā mācījās apmēram 52 procenti bērnu. Pēc 20 gadiem šis skaits ir pieaudzis līdz gandrīz 75 procentiem. Šī tendence, šī līkne visu laiku bija augšupejoša, bet iepriekšējais mācību gads diemžēl bija pirmais, kurā bija novērojams neliels regress: par dažām procenta desmitdaļām latviešu mācībvalodas skolās skolēnu īpatsvars samazinājās. Kāpēc es to visu stāstu? Tas tomēr diezgan lielā mērā ir saistīts ar budžeta lietām. Mēs zinām, ka izglītības sistēmā neatkarības gados faktiski ir bijušas īstenotas trīs nopietnas reformas. Pirmā bija tā, kas tika ieviesta jau ministra Piebalga laikā, - ka skolēniem bija tiesības izvēlēties mācību priekšmetus. Tā bija neveiksmīga reforma, kura bija jāatceļ, jo skolēni aizgāja pa vieglākās pretestības ceļu un nemācījās vairs dabaszinības. Otra reforma, kas tika īstenota pakāpeniski, bija valsts valodas nostiprināšana mūsu izglītības sistēmā, un, manuprāt, tā ir īstenota samērā veiksmīgi, it īpaši vidusskolas posmā. Trešā nopietnā reforma ilgst jau vairāk nekā gadu, un tā ir ārkārtīgi nopietna reforma. Tā ir saistīta tieši ar budžeta izdevumiem, un tā ir reforma, kas saistās ar jaunu pieeju, proti, nauda seko skolēnam. Precīzāk būtu jāsaka - nauda seko pašvaldībai jeb novadam atkarībā no skolēnu skaita attiecīgajā pašvaldībā. Un šeit es gribētu vērsties pie klātesošā izglītības un zinātnes ministra Broka kunga, jo diemžēl tajā laikā, kad Izglītības un zinātnes ministriju vadīja iepriekšējā ministre, šī reforma, kas tiešām ir ļoti vajadzīga, ir aizgājusi drusku pa nepareizu ceļu. Kā atceraties, kādreiz Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi brauca mācīties uz Kanādu, kad tur bija pasaules čempionāts, jo pie reizes varēja paskatīties arī hokeju, bet būtu vērts aizbraukt uz Somiju, kurā tiek īstenota līdzīga pieeja skolu sistēmas finansēšanā. Somija ir stipri līdzīga valsts Latvijai. Somijas dienviddaļa, ap galvaspilsētu Helsinkiem, Turku, Tamperi, ir diezgan blīvi apdzīvota, savukārt perifērija ziemeļu virzienā kļūst arvien mazāk apdzīvota. Līdzīga situācija ir arī Latvijā. Apmēram 50 procenti Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgas aglomerācijā jeb Rīgas reģionā, savukārt perifērija diemžēl sakarā ar visdažādākajiem procesiem, kas šobrīd notiek, kļūst arvien mazāk apdzīvota. Diemžēl tā koeficientu sistēma, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir ieviesusi, sadalot budžeta naudu pēc principa „Nauda seko pašvaldībai atkarībā no skolēnu skaita”, ir nepietiekami diferencēta, jo reālajā dzīvē pastāv tikai divi koeficienti: viens - Rīgā un pārējās tā sauktajās republikas lielajās pilsētās, kas ir loģiski, un otrs - visos pārējos Latvijas simts un nedaudz vairāk novados. Šī pieeja ir pilnīgi aplama. Es ceru, ka jūs visi iepazināties ar šo nelielo brošūru par reģionu attīstību Latvijā, kas visiem deputātiem tika izdalīta. Un tie cipari ir pietiekami zīmīgi. Šeit pat Pierīgā, ir pašvaldības, kur iedzīvotāju blīvums ir lielāks nekā 150 cilvēki uz kvadrātkilometru, un līdzīgs ir arī skolēnu blīvums. Un ir arī vesela rinda pašvaldību, kur blīvums ir, sākot no 4 cilvēkiem uz kvadrātkilometru... 5, 6, 7 vai 8 cilvēki... Šādu pašvaldību ir desmitiem un desmitiem, bet šobrīd diemžēl visās pašvaldībās... Teiksim, Mārupē, kur pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies par vairāk nekā 50 procentiem, kur ir lieliska infrastruktūra, kur skolu skaits ir neliels, kur ir viegli bērnus aizvest līdz skolai vai viņiem nokļūt skolā, ir tāds pats koeficients kā Latgales pierobežā, kā visā citā Latvijā. Ministrija paspēra nelielu soli pretim četrām vismazāk apdzīvotajām pašvaldībām, kur šo koeficientu paaugstināja, bet koeficients būtu jādiferencē, kā tas ir Somijā, kur ir vairāk nekā 10 dažādi koeficienti atkarībā no iedzīvotāju blīvuma, no ceļu infrastruktūras un pārējiem rādītājiem. Teritorijas vienmērīga attīstība ir arī valsts drošības jautājums. Iedzīvotāju migrācijas rezultātā - gan iekšējās migrācijas, gan starpvalstu migrācijas rezultātā -, kā arī zemas dzimstības rezultātā mūsu valsts pierobeža, Latvijas austrumu daļa, kļūst arvien mazapdzīvotāka. Tas, neapšaubāmi, ir arī valsts drošības jautājums. Saprātīgi īstenojot izglītības sistēmas reformu, par ko es jau runāju un ko noteikti vēl minēšu tuvākajā laikā, šī pieeja ir noteikti jāmaina un mums nepārprotami budžetā ir jāatspoguļojas arī valsts investīciju sadales politikai, tai ir jāatspoguļojas valsts budžetā teritoriālā aspektā, jo mēs ļoti labi zinām, ka ārvalstu investīcijas, privātās investīcijas, neapšaubāmi, ienāk teritorijā, kur ir lieliski attīstīta infrastruktūra, kur ir labi ceļi, kur ir lielāka darbaspēka koncentrācija. Un tāds ir Rīgas reģions. Un, ja šobrīd mēs paskatāmies šo Latvijas bildi saistībā ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu, tad redzam, ka iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga, Pierīgas novadi, rūpniecības pilsēta Valmiera, attīstītākā osta Ventspils un Aizkraukles novads, kur ir ļoti liels elektrostaciju īpatsvars vietējā budžetā. Un mums nepārprotami būtu jādara viss iespējamais, lai valsts investīciju projekti tiktu īstenoti ne tik daudz Pierīgā, bet gan Latvijas reģionos, tātad ārpus Rīgas, lai Latvija attīstītos vienmērīgi, lai cilvēki nepārceltos uz dzīvi ne vien uz ārzemēm, bet arī no perifērijas uz Rīgas novadu, jo tas apdraud ne tikai Latvijas ekonomisko attīstību, bet arī Latvijas drošību tālākā perspektīvā. Un tāpēc, arī paskatoties uz budžetu... Jā, es saprotu, ka arī mūsu valdībā ir ietekme partijām, kuras ir veidotas pēc teritoriālā principa un kuras izmanto savu esamību valdības koalīcijā, lai piesaistītu vairāk investīciju sev, bet viens otrs investīciju projekts, kam ir sniegts valsts galvojums, kas ir mērāms miljonos, varbūt varēja tikt īstenots perspektīvā Latvijā kaut kur citur, nevis teritorijā, kas šobrīd jau ir viena no attīstītākajām Latvijā. Es nesaku, ka šie investīciju projekti nav vajadzīgi vispār, tie ir vajadzīgi ļoti, bet mums perspektīvā būtu jādomā, kā šīs valsts investīcijas izvietot vienmērīgi visā Latvijas teritorijā. Savu uzrunu nobeidzot, es tomēr aicinu... es neaicinu rakņāties pagātnē, jo mēs visi zinām par tām kļūdām, kas ir pieļautas. Es tomēr aicinu visus būt paškritiskākiem. Es redzu, ka nākamais runātājs ir Ainārs Šlesers. Ceru, ka viņš būs paškritisks, jo mums, tiem, kas savulaik esam bijuši pie varas (arī es tajā skaitā), strādādami iepriekšējās Saeimās, ir jāatzīst, ka arī mēs esam līdzvainīgi pie šā ekonomiskā burbuļa radīšanas. Labi atceramies šo spārnoto teicienu - „Gāzi grīdā!”. Un gods, kam gods, - Šķēles kungam! Viņš jau savlaicīgi runāja par šo pārkarsušo krupi. Tomēr jāatzīst, ka, ņemot vērā arī tā laika spējas, Andra Šķēles spējas, ietekmēt politiku tad, kad jūsu padevīgais kalps, kurš šobrīd atrodas jūsu priekšā... Kad, redzēdams, ka kaut kur jau aiz apvāršņa šī ekonomiskā krīze ir parādījusies, kā to novērtēja speciālisti, un redzēdams, ka Aigara Kalvīša valdība dažādu iemeslu dēļ uz to nereaģē, aicināju Aigaru Kalvīti atkāpties, tad...".
• 2010_12_09_a-seq61 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq61 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q957126.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q2660080.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q4102950.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q33.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q1020384.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q16.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q38511.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q1757.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q511905.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q406265.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q210715.
• 2010_12_09_a-seq61 mentions Q40840.