Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq55> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq55 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq55 number "55".
• 2010_12_09_a-seq55 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq55 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq55 spokenAs 101.
• 2010_12_09_a-seq55 spokenText "Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Ministri! Cienījamie kolēģi! 2009.gadā, kad tika apstiprināta Valda Dombrovska valdība, ekonomikas ministrs Artis Kampars teica, ka eksportam ir jākļūst par mūsu valsts reliģiju. Šodien, ja mēs skatāmies datus par eksportu, tad redzam, kokapstrādē eksporta apjoms ir pieaudzis par 37 procentiem. metālapstrādē eksporta apjoms ir pieaudzis teju par 15 procentiem, elektrisko iekārtu apstrādē un ražošanā tas ir pieaudzis par 25 procentiem. Ir vērojama tendence eksportam attīstīties ar pozitīvu zīmi! Protams, vislielākais paldies jāizsaka pašiem uzņēmējiem, tiem, kas šo eksportu veicināja. „Latvijas finieris” kokapstrādes jomā, „Liepājas metalurgs” metālapstrādē un citi mūsu valstī lielākie uzņēmumi ir palīdzējuši eksporta apjomam strauji augt un tādā veidā ienest mūsu valsts budžetā milzīgus naudas līdzekļus. Mēs lasām šodien un lasījām arī nesenā pagātnē, ka iekšzemes kopprodukts ir audzis teju par 3 procentiem. Pavisam nesen dzirdējām to, ka paaugstinājies mūsu valsts kredītreitings. Tie ir tie signāli un tās ir tās lietas, par kurām mēs varam runāt ekonomikas augšupejas attīstībai. Šeit un šodien no Ekonomikas ministrijas un mūsu valsts ekonomikas skatpunkta mums pirmām kārtām būtu jārunā par šo (protams, arīdzan neaizmirstot visas strukturālās reformas un budžeta konsolidāciju). Ja mēs runājam par ekonomikas attīstību, tad jāteic, ka, protams, lielu lomu spēlē Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā ir nauda, ko mēs reāli varam investēt mūsu valsts ekonomikā. Šobrīd un iepriekšējos divus gadus mēs varam runāt par milzu investīcijām tieši ražošanas sektora attīstībai. No Eiropas Savienības struktūrfondiem ekonomikā ir ieplūdināti 350 miljoni latu, kas kopā ar pašu uzņēmēju līdzfinansējumu dod teju 700 miljonu latu investīciju mūsu valsts ekonomikā. Tie nav mazi skaitļi! Ja mēs runājam par konkrētām programmām, tad jāuzsver programma „Augstas pievienotās vērtības radīšana”, kur finansējumu ieguva tādi uzņēmumi kā „Liepājas metalurgs”, „Lauma”, „Latvijas finieris”, „Grindex” un citi uzņēmumi. Mēs investējam 80 miljonus latu, bet kopā ar pašu uzņēmumu līdzfinansējumu tie ir vairāk nekā 200 miljoni latu mūsu ekonomikā. Papildus tam tika radītas vēl virkne citu programmu, piemēram, jaunu produktu radīšana, jaunu produktu ieviešana ražošanā, kompetenču centra izveide un vēl citas programmas. Tas ir devis milzu ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā. Es domāju un ceru, ka jūs, kolēģi, piekritīsiet man, ka šis kuģis, ko sauc par Latvijas valsti, iet pareizā virzienā. Es ceru, ka, debatējot un pieņemot nākamā gada budžetu, mēs šo virzienu nemainīsim, ka šis nospraustais kurss ekonomikā uz augšupeju, uz eksportu vērstu ekonomiku mūsu valstij nesīs milzu panākumus. Kas būtu jādara nākotnē? Es domāju, ka pirmām kārtām būtu jāturpina iesāktais. Ir jāturpina atbalstīt eksports. Eksportspējīgiem uzņēmumiem ir jāturpina novirzīt būtiska naudas daļa no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Mūsu valstī ir jārada tādi uzņēmumi, kas spētu atvest naudu uz šejieni no citas pasaules malas, lai šo naudu šeit, iekšienē, mēs varētu tērēt gan sociālajām vajadzībām, gan citām nepieciešamām lietām. Mums beidzot ir jāsaprot, ka šie uzņēmumi, kas ienesīs milzu naudu no citām pasaules un Eiropas valstīm, būs tie, kas pirmām kārtām parūpēsies par to, lai mēs savu sētu nepiedrazotu, lai mēs savas sētas apkaimē un savās mājās nerunātu par to, ka tā ir piemēslota. Būtisks aspekts ir darba vietas. Tikai caur ražošanu un ražojošiem uzņēmumiem mēs varam attīstīt darba vietas. Ja mēs paskatāmies to, cik darba vietu spēs dot augstas pievienotās vērtības programma, tad tie ir vairāki tūkstoši. Tie ir vairāki tūkstoši darba vietu visā Latvijā! Es domāju un ceru, ka šis ceļš turpināsies, ka mēs varēsim kopā ar pašvaldībām, izvērtējot katras pašvaldības prioritātes un priekšrocības iepretim citām pašvaldībām, atrast to unikālo iespēju, lai katrā pašvaldībā radītu pa vienai, divām vai trim jaunām ražotnēm, lai katras pašvaldības iedzīvotāji vairs nerunātu par to, ka ir jābrauc strādāt uz Īriju vai uz Lielbritāniju, vai uz citām pasaules valstīm. Mums par to ir jāatbild un par to ir jādomā, un tas ir jādara. Mēs redzam, ka pozitīva tendence ir arī jaunu uzņēmumu rašanās. Mēs redzam, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir nesis vēlamos rezultātus. Jau vairāk nekā 1000 uzņēmumu ir reģistrējušies kā mikronodokļa maksātāji un vairāk nekā 1000 vai 1500 uzņēmumi Uzņēmumu reģistrā reģistrējušies kā samazinātā kapitāla uzņēmumi. (Zālē pieaug troksnis.)".
• 2010_12_09_a-seq55 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq55 speaker Klavs_Olsteins-1983.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q193089.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q458.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q21625222.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q25931626.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q23666.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q57630.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q22890.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q2576442.
• 2010_12_09_a-seq55 mentions Q2071602.