Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq45> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq45 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq45 number "45".
• 2010_12_09_a-seq45 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq45 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq45 spokenAs 85.
• 2010_12_09_a-seq45 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Klātesošie valdības locekļi! Godātie kolēģi! Valsts budžets ir galvenais valdības politiskais instruments. Tas ir visas valsts dzīves organizējošais ietvars. Tas demonstrē valdības redzējumu, prioritātes un attīstības vīziju. Tam jāsatur izaicinājums, un tam jābūt uz nākotni vērstam. Ko mēs saskatām šajā kompromisa budžetā? Kāds būs nākamais gads? Pirmais, ko mēs redzam pavisam skaidri un objektīvi, - ir augstāki nodokļi un daudzas jaunas nodevas patērētājiem, uzņēmējiem, siltumam, elektrībai, grāmatām, mašīnām, mājokļiem, izsolēm, prasībām tiesā. Kāds angļu valstsvīrs bija teicis, ka dzīvē tikai divas lietas esot nenovēršamas - nāve un nodokļi. Par nodokļiem mēs varam būt pilnīgi droši. Četras lietas par nodokļu palielināšanu. Pirmā. Tas ir visvienkāršākais, bet ne veiksmīgākais ceļš. Iepriekšējā nodokļu paaugstināšana to apliecina. 2009.gadā pievienotās vērtības nodoklis tika pacelts no 18 uz 21 procentu, bet ievākums no nodokļa - samazinājās. Tagad valdība piedāvā to pašu - pacelt pamatlikmi uz 22 procentiem un samazināto likmi - uz 12 procentiem. Augstāki nodokļi padara Latviju konkurētnespējīgu iepretim tuvākajiem konkurentiem. Lietuvā PVN ir 21 procents, Igaunijā - 20 procenti. Augstāki nodokļi samazina iedzīvotāju uzticību valstij. Augstāki nodokļi vairo vēlmi no tiem izvairīties un sekmē ēnu ekonomiku. Piemēram, pārtikai Latvijā būs trešie augstākie nodokļi Eiropas Savienībā. Trešie augstākie! Ēnu ekonomika jau tagad sasniegusi vismaz 32 procentus no iekšzemes kopprodukta. 2010.gadā valdība plāno no legālās ekonomikas nodokļu veidā izņemt vēl gandrīz 160 miljonus latu, kurus uzņēmēji būtu varējuši ieguldīt gan investīcijās, gan savu uzņēmumu attīstībā. Otrā lieta. Tāpat kā iepriekšējām valdībām vajadzēja izaugsmes gados pacelt nodokļus uz patēriņu un īpašumu, tā šobrīd valdībai nevajadzēja slāpēt pirmos ekonomikas atgūšanās asnus. Valdība kāpj uz vecā grābekļa un atkārto iepriekšējās kļūdas. Tiek turpināta procikliska politika. Tā ir slikta politika! Tā ir slikta ekonomika! Trešā lieta. Solījumu turēšana vairo iedzīvotāju uzticību un paļāvību. Solījumu nepildīšana - to grauj. Pirms vēlēšanām tika solīts vienu trešo daļu konsolidācijā veikt uz nodokļu rēķina, divas trešdaļas - uz izdevumu samazinājuma. Budžeta projekts ir iznācis otrāds. Šoreiz bija vairāk nekā mēnesis laika, kādā budžetu varēja sagatavot, atšķirībā no iepriekšējiem politiķiem. Mēs jau visu gadu runājām, ka būtu lietderīgi budžetu veidot jau līdz 1.septembrim. Ja mūsos būtu ieklausījušies, nešaubāmies, ka budžets būtu sagatavots daudz kvalitatīvāks. Ceturtā. Pret nodokļu palielināšanu ir visas uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera, citas nevalstiskās organizācijas. Organizācijas, kas rada vērtību, kas eksportē, nodarbina cilvēkus un maksā nodokļus. Uzņēmēji vairāk vai mazāk skaļi saka: „Tas nav labi!” Investori, kas salīdzina valstu investīciju klimatu, ies Latvijai garām. Trauksmes zvanu zvana arī Latvijas Bankas prezidents. Mēs vakar ar viņu runājām, un viņš saka (citēju): „Budžeta konsolidācija ir veicama tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, nevis ceļot nodokļus.” Taču nodokļu paaugstināšana nav cēlonis vājai politikai, bet gan sekas. Sekas īstu, reālu strukturālu reformu trūkumam valsts pārvaldē. Vienīgā izmaiņa ir mehāniska divu ministriju apvienošana. Tāpēc arī šodienas budžeta paketē puse... 54 likumi paredz tikai vienu izmaiņu - datoru cilvēku valodā runājot, - delete RAPLM, paste VARAM. Tātad izsvītrojam RAPLM, ieceļam iekšā VARAM. Budžetā nav samazināta valsts pārvalde un nav strukturālo reformu. Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas ierēdņi, ministram neiebilstot, atzina, ka neviena štata vieta un neviena alga netiks samazināta. Dažas štata vietas nākšot klāt, lai stiprinātu administratīvo kapacitāti Eiropas Savienības fondu apgūšanai. Un droši vien tāpēc ar finanšu ministra... nu jau bijušā... Repšes kunga 1.novembra rīkojumu par 15 procentiem ir palielināts Finanšu ministrijas algu fonds, jo daudzi darbinieki esot strādājuši papildus. Zīmīgi, ka, pēc Latvijas Bankas datiem, šogad, līdz šodienai - 9.decembrim, Latvija ir apguvusi ne vairāk kā 40 procentus no pieejamiem struktūrfondiem. Fondiem, kas budžeta apcirpšanas apstākļos ir vienīgais izaugsmi veicinošais instruments valdības rokās. Budžeta veidošana pēc vēlēšanām notika lielā steigā, pienācīgi neizvērtējot alternatīvas, riskus un ekonomikas attīstības perspektīvas vairākus gadus uz priekšu. Kaut Latvijas Banka rekomendē budžetu veidot no nulles, vispirms pārskatot, kādus pakalpojums valsts vispār sniedz, taču, atvasinot nepieciešamās funkcijas un sastrukturējot tās mazā, kompaktā un profesionālā valsts pārvaldē ar ne vairāk kā astoņām ministrijām, joprojām Latvijā būs lielākais valsts pārvaldē nodarbināto skaits, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Rezultāts ir tas, ka šis budžets ir kārtējais tā dēvētais grāmatvežu, „Excel” tabulu, aritmētisko samazinājumu - un tā tālāk - budžets, kurā nav iezīmēta nekāda valsts attīstības vīzija un nav prioritātes. Budžeta vienīgā ideoloģija ir konsolidācija, kas rezultēsies stagnācijas stabilizācijā. Diemžēl valsts budžeta izdevumu daļā lielā mērā... diemžēl valsts izdevumu daļā samazinājumi lielā mērā atkal ir lineāri. Kurā ministrijā lielāks budžets, tajā tiek griezts vairāk. Lai gan Valdības deklarācijā fiksēts, ka izdevumus veselības aprūpē samazināt nedrīkst, 12 miljoni ir noņemti, un tas rezultēsies zemākajā veselības finansēšanas procentā no IKP Eiropas Savienībā. Varbūt mēs atrodam kādas citas prioritātes? Piemēram, Igaunijā prioritāte ir izglītība, un investīcijas izglītībā 2011.gada budžeta projektā Igaunijā tiek palielinātas līdz 8 procentiem no IKP. Turpretim Latvijā izdevumi izglītībai šogad būs 3,4 procenti no IKP, turklāt nākamgad šie izdevumi tiek samazināti vēl par 4 miljoniem. Rezultāts: studentu skaits Igaunijā strauji aug, bet Latvijā - samazinās. Mūsu bērnu prasmes lasīt, rakstīt un rēķināt novērtētas zem OECD valstu vidējā līmeņa. Diemžēl budžetā nav arī instrumentu, lai risinātu demogrāfiskās un emigrācijas problēmas, nav signālu... nav signālu aizbraucējiem atgriezties un pozitīvu signālu ģimenēm, ka sociālie maksājumi palīdzēs saņemt lielākus vecāku pabalstus vai nodokļu atlaides. Bet nu varbūt pietiks ar šī budžeta raksturojumu. Ko piedāvājam mēs kā konstruktīva opozīcija, kas priekšlikumus balsta daudz dziļākā ekspertīzē? Mēs piedāvājam palīdzēt valdībai. Mēs piedāvājam uzlabot šo budžetu, mēs piedāvājam to padarīt kaut nedaudz draudzīgāku uzņēmējiem, ģimenēm un pašvaldībām. Mēs negribam vairot budžeta deficītu, bet gan to samazināt, mēs nevirzīsim populistiskus grozījumus ar lielu negatīvu fiskālo iespaidu, bet meklēsim līdzekļus no racionāliem finanšu avotiem. Gluži pretēji! Es pat domāju, ja deputāti gan pozīcijā, gan opozīcijā mūs atbalstīs, mēs varēsim palīdzēt valdībai ietaupīt vēl 6 miljonus un samazināt budžeta deficītu līdz 5,3 vai 5,4 procentiem no IKP. Mūsu piedāvāto budžeta grozījumu mērķis saskaņā ar mūsu priekšvēlēšanu apsolījumiem, labējas ideoloģijas principiem un labas pārvaldības principiem būs sekojošs: atbalsts ģimenēm ar bērniem, ambiciozāki ēnu ekonomikas apkarošanas mērķi, prognozējami nodokļi un sociālā nodokļa saglabāšana 33 procentu līmenī, sociālā budžeta ilgtspēja, pensiju otrais līmenis 4 procentu apmērā, reformas valsts pārvaldē, starptautiskā aizdevuma pakāpeniska pirmstermiņa dzēšana, efektīvāk pārvaldīti valsts uzņēmumi un vairāk iespēju pašvaldībām. Par ģimenēm. Mēs piedāvājam atvieglojumu par katru bērnu celt no 63 līdz 91 latam, saglabājot tajā pašā laikā 35 procentus - neapliekamo minimumu. Tas ģimenei ar trīs bērniem, kurā vecāki saņem aptuveni 400 latu algu mēnesī, atstās gadā papildus uz rokām 275 latus. Varbūt daudzas ģimenes šā nodokļa stimula dēļ nepārcelsies no Īrijas atpakaļ uz Latviju, varbūt - ne. Bet daudzas varbūt pieņems lēmumu neaizbraukt uz kādu citu valsti. Ēnu ekonomikas samazināšana. Valdība nav bijusi īpaši ambicioza: sākotnēji ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredzēja iegūt tikai 6 miljonus, bet nu šis plāns ir 15 miljoni. Ēnu ekonomikas apjoms ir vismaz 4 miljardi, bet nākamgad mēs iegūsim tikai 15 miljonus. Gaužām maz! Lietuva savā nule kā otrajā lasījumā apstiprinātajā budžetā plāno iekasēt no ēnu ekonomikas 230 miljonus latu, bet, ja neiekasēs, tad atbilstoši samazinās valsts iestāžu tēriņus, radot kopēju valsts motivāciju ēnu ekonomikas apkarošanai. Igaunija nākamā gada budžetā, kas nupat virzās cauri Rīgikogu, plāno iekasēt 150 miljonus latu. Mēs uzskatām, ka jāstāda pietiekami augsti, taču reālistiski mērķi - 60 miljoni. Un, protams - protams! -, ir jādod Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas izmeklētājiem un analītiskajam blokam papildu nauda. Jāpiešķir ir vismaz 5 miljoni, tad instruments, kas ir valdības rokās - ēnu ekonomikas apkarošanas plāns -, tiks varbūt efektīvi arī realizēts. Nav normāli, ka mēs dzirdam, ka degvielas kontrabandu Latvijā apkaro tikai seši darbinieki, bet degvielas pārdevēji nelegālo degvielas apjomu raksturo 30 miljonu latu apmērā. Prognozējamie nodokļi. Uzņēmējiem galvenais ir biznesa vides prognozējamība, lai biznesu var racionāli plānot. Tāpēc mēs esam pret nodokļu celšanu. Sociālo iemaksu palielināšana no 33 līdz 35 procentiem un minimālās algas palielināšana no 180 uz 200 latiem sadārdzina darbaspēku gan absolūtajos skaitļos, gan salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Administratīvi plānotā... faktiski administratīva algas celšana (galvenokārt tā skars valsts pārvaldi) Latvijā apsteigs darba ražīguma kāpumu un tādējādi veicinās inflāciju. Sociālā budžeta ilgtspēja. Droši vien būs ministri, kas teiks, ka, nepaceļot sociālo nodokli, nav iespējams nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju un ka iepriekšējās valdības izveidotais sociālā budžeta uzkrājums līdz 2012.gadam būs jau iztukšots. Mums ir divi konkrēti risinājumi: sociālā budžeta izmaksu, kas nav tieši saistītas ar sociālajām iemaksām, pārcelšana uz pamatbudžetu, kas būtu īsta strukturālā reforma, un nodokļu maksātāju skaita vairošana, veicinot uzņēmējdarbību un izskaužot ēnu ekonomiku. Ja jūs paskatāties, tad redzat, ka 2009.gada budžets bija balstīts uz 900 000 iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, bet 2011.gads tiek balstīts tikai vairs uz 650 000 iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. Otrā līmeņa pensijas. Mēs atbalstām arī pensiju līmeņa, otrā pensiju līmeņa, iemaksu saglabāšanu likumā noteikto 4 procentu apmērā. Iemaksu samazināšana, kā to atzīst arī Eiropas Komisija, ir īstermiņa risinājums, kas samazinās cilvēku pensijas nākotnē. Valdības piedāvājums - tas, ko mēs esam saņēmuši, - ir sliktas kvalitātes priekšlikums. Turklāt mēs rosinām grozījumus, kas liks pensiju otro līmeni... tajā ieskaitītos līdzekļus ieguldīt tikai tādos finanšu instrumentos, kuri strādās Latvijas tautsaimniecības labā. Pietiks ar Latvijas pensiju naudu celt citu valstu ekonomiku! Mūsu kapitālam jāpaliek strādāt Latvijā!".
• 2010_12_09_a-seq45 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq45 speaker Andris_Skele-1958.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q4294791.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q37.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q191.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q193089.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q458.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q687709.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q30268570.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q8436.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q41550.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q8880.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q22890.
• 2010_12_09_a-seq45 mentions Q217799.