Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq30> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq30 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq30 number "30".
• 2010_12_09_a-seq30 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq30 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq30 spokenAs 10.
• 2010_12_09_a-seq30 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Valdības rīcība, veidojot valsts budžeta projektu, ir pakļauta vienam ietvaram - samazināt valsts budžeta deficītu. Un to var saprast. Valdība samazina budžeta deficītu ātri un to dara arī trīs iemeslu dēļ. Pirmām kārtām ar nolūku ieviest eiro Latvijas teritorijā, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Otrkārt... otrais iemesls - valdība cer uz to, ka palielināsies kredītreitingi un līdz ar to Latvijai būs iespēja aizņemties tirgū par zemākiem procentiem. Un trešais iemesls - to prasa kreditori, jo parādus var atmaksāt tikai no budžeta proficīta. Var būt, ka šis projekts, kuru mums piedāvāja, patiesībā ir viens no labākajiem projektiem, kāds ir iespējams, bet tas balstās uz šiem konkrētajiem iemesliem, uz konkrētu ekonomisko filozofiju, kura ir kritizējama un kurai mēs nevaram piekrist. Bet par kādu cenu valdība taisās samazināt... ļoti ātri samazināt budžeta deficītu? Naudu budžetam var saņemt tikai no biznesa, jo nav cita avota mūsu tirgus ekonomikā. Taču PVN palielinājums kaut par 1 procentpunktu palielinās arī uzņēmējdarbības izmaksas un stimulēs ēnu ekonomikas pieaugumu. To mēs labi saprotam. Tā ir taupības politikas skarbā cena. Otra cena ir bezdarbs. Mūsu vadītāji, kuri šeit uzstājušies un arī uzstājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, par bezdarbu runā ļoti īsi un vienkārši: tas samazinās pēdējo mēnešu laikā. Un tā ir patiesība - tas samazinās! Bet par jautājumiem, vai bija pētīta tomēr šī procedūra, šis process nopietnāk, detalizētāk, neviens ne šinī sasaukumā, ne iepriekšējā - 9.Saeimas laikā negribēja runāt detaļās, un tam ir arī iemesli, jo valdība neveic nekādu monitoringu, cik daudz cilvēku aizbrauc no Latvijas strādāt ārpus Latvijas - uz Īriju, uz Vāciju, uz Lielbritāniju, uz citām zemēm. Un tas ir nopietns apstāklis, kas ir jāņem vērā, jo no tiem bezdarbniekiem, kas mums palikuši Latvijā, neviens neizveidos inženierus un ārstus. Speciālists, kas tika sagatavots mūsu universitātēs, vai nu atrod darbu Latvijā, vai brauc projām. Tas ir nopietns apstāklis, kas ir jāņem vērā. Manuprāt, emigrācija Latvijas apstākļos kļuvusi par vienu no makroekonomikas parametriem līdz ar iekšējo kopproduktu, budžeta deficītu un nodarbinātību, jo tieši emigrācija nosaka mūsu turpmākās ekonomikas iespējamo uzplaukumu. Un nekādi citi instrumenti mums nedos labumu, ja mēs paši ar emigrāciju netiksim galā. Vēl vairāk! Es gribu pateikt, ka, atbalstot tos priekšlikumus, kurus piedāvājam valdībā budžeta projektam, mēs tomēr nodarām nopietnu triecienu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zem vidējā līmeņa. Un, proti, valsts lepojas ar to, ka, lūk, ieviesa zināmo, kā teica Vilka kungs, progresivitāti nodokļu sistēmā. Palika progresivitāte nekustamā īpašuma nodoklim, nosakot to dzīvojamām telpām, kaut palielinot divreiz... Bet atcerēsimies, ka, kaut kadastrālās vērtības tiem dzīvokļiem un savrupmājām, kam ir vērtība mazāka par 40 tūkstošiem latu, atšķiras no tām, kam ir lielāka vērtība, un ne tikai divreiz, tomēr ienākumi tiem, kas dzīvo vienistabas dzīvokļos pilsētās vai mazās savrupmājiņās Latgalē, piemēram, vai Vidzemē atšķiras no tiem... no tām lielajām platībām, kur dzīvo cilvēki ar lielākiem ienākumiem... atšķiras daudz vairāk. Un līdz ar to šī progresivitāte ir izsmelta. Vajadzētu izdarīt tomēr kaut ko citu - nopietnāku pasākumu, lai patiešām paceltu progresivitāti nekustamā īpašuma nodoklim. Es vēlreiz atgādināšu arī par to, ka opozīcijas pārstāvji jau teica - un ne vienu vien reizi! -, ka tiek atcelta samazinātā likme elektroenerģijai. Tas nozīmē, ka tomēr šī likme, šis nodoklis kļūs par jaunu nastu visiem iedzīvotājiem, bet visskarbāk tas sitīs tos, kam ir mazi ienākumi. Tas pats attiecas arī uz siltumenerģiju; tur nodoklis palicis samazināts, bet nu tomēr kļuvis lielāks par diviem procentpunktiem. Ko mēs piedāvājam? Mēs neatbalstām šo sistēmu, kuru mums piedāvā valdība, ieviešot konkrētus pasākumus ar nolūku panākt ātru budžeta deficīta samazinājumu. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams konsolidēt mūsu budžetu un patiešām samazināt mūsu budžetu pakāpeniski, samazinot vienā gadā par vienu procentu. Tas būs pa spēkam gan mūsu ekonomikai, gan mūsu tautai. Trešais. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams iestāties Eiropas Monetārajā savienībā, līdz ar to ieviest eiro mūsu teritorijā, bet uzskatām, ka to ir nepieciešams izdarīt vēlāk, nevis pēc diviem gadiem. Tas ir nopietns apstāklis, un par to ir jārunā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku. Lai nodrošinātu konsolidāciju, mēs rosinām pirmām kārtām nodrošināt lielāku progresivitātes pakāpi, un līdz ar to ir jāievieš nekustamā īpašuma... vajag ieviest minimālo ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo nekustamo īpašumu - izdarīt tā, lai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo nelielās dzīvojamās platībās, tomēr nebūtu nepieciešamība maksāt par to. Lai par to maksā tie, kam ir lielākas platības, - kam ir divu vai trīs stāvu mājas, kas ir uzbūvētas gan Rīgas reģionā, gan citur Latvijas novados. Tā ir tā cena, kuru, kā mēs uzskatām, ir nepieciešams samaksāt mūsu sabiedrībai, un tā būs taisnīga cena. Vēl. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams tomēr veicināt ekonomiku. Ekonomikas attīstība ir alfa un omega, un jebkurš no šeit esošajiem deputātiem tam piekritīs, bet, lai to tiešām izdarītu, ir jānoņem slogs no uzņēmējiem, jo tikai viņi var padarīt mūsu budžetu aizpildītu ar nodokļiem, un tikai tas ļaus viņiem iziet no ēnas legāli, nevis mēģināt meklēt jaunas nišas un veidot jaunas shēmas, lai ar to padarītu vēl grūtāku Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieku darbu. Trešais, kas šeit būtu vietā. Ir nepieciešams tomēr pārnest nodokļu slogu no patēriņa, ar ko lepojas mūsu valdība, uz zemi, jo zeme ir tas vienīgais resurss, kurš mums dots no dabas. Tas ir vienīgais, kas ir apliekams ar lielo nodokli, nekas cits! Jo gan ēkas, gan būves, gan tilti, gan jebkādi torņi ir tas, kas ir attīstības produkts, un nodoklim uz tāda veida nekustamo īpašumu ir jābūt mazākam. Bet zeme ir apliekama ar lielāku nodokli, kā to dara Austrālijā, Amerikā vai Kanādā. Tas būtu nopietns solis uz to, lai vispār palielinātu nodokļu summu mūsu budžetā un līdz ar to izvilktu mūsu ekonomiku no bedres. Es zinu, ka valdība to plāno, proti, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija nākamajā gadā sāks šo darbību ar kadastrālās vērtības kartes inventarizāciju, bet, ja mēs nesteidzināsim budžeta deficīta samazinājumu divu gadu laikā, tad mēs paspēsim to izdarīt pakāpeniski un līdz ar to dabūsim lielāku summu mūsu budžetā. Un pēdējais. Ir nepieciešams tomēr sākt jaunas pārrunas ar mūsu kreditoriem, lai sarunātu par kredīta apkalpošanas noteikumiem, lai pārliecinātu viņus, ka mūsu saistību pārnešana uz vēlāku laiku padarīs mums lielākas iespējas šos kredītus atmaksāt. Latvijai (salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju Eiropā) ir daudz labvēlīgāki apstākļi, salīdzinot ar Īriju, ar Spāniju, ar Grieķiju. Un es domāju, ka šie apstākļi padarīs mūsu pozīcijas pārrunās ar kreditoriem labvēlīgākas. Un pēdējais - par ekonomiku. Šorīt man piezvanīja kāds vēlētājs no novada, no Burtnieku novada, un pateica vienu lietu: „Godātais deputāt! Pasakiet, lūdzu, saviem kolēģiem, ka nevajag grozīt un palielināt transportlīdzekļu nodokli! Mūsu novadā stāv tukšas zāģētavas. Mēs vienkārši lūdzam: dodiet mums tos apaļkoka baļķus, kurus tagad pārdod ārējā tirgū! Mēs tos sagriezīsim dēļos un pēc tam pārdosim, un līdz ar to Latvija dabūs daudz lielāku naudas summu, nekā mums nodrošinātu šis transportlīdzekļu nodoklis un tie grozījumi, kurus piedāvā valdība.” Es ar šo kā sveicienu no tā sauktā ierindas vēlētāja gribēju arī pabeigt savu uzrunu, ņemot vērā to, ka galu galā tikai ekonomika, nevis fiskālie paņēmieni mēģinās kaut ko... nodrošinās mūsu problēmu atrisinājumu. Nesteigsimies ar budžeta deficīta samazinājuma paātrinājumiem, bet darīsim to pakāpeniski. Tas dos mūsu tautai atelpu, ne tikai ekonomikai. Paldies.".
• 2010_12_09_a-seq30 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq30 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q4294791.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q2660080.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q193089.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q1771611.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q16.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q8901.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q8880.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q23666.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q183.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q22890.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q41.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q29.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q408.
• 2010_12_09_a-seq30 mentions Q1017107.