Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq28> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2010_12_09_a-seq28 type Speech.
- 2010_12_09_a-seq28 number "28".
- 2010_12_09_a-seq28 date "2010-12-09".
- 2010_12_09_a-seq28 isPartOf 2010_12_09_a.
- 2010_12_09_a-seq28 spokenAs 85.
- 2010_12_09_a-seq28 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Labdien! Sākumā atgādināšu, ka budžets, protams, nav tikai grāmatvežu un gudru ekonomistu vingrināšanās ar skaitļiem, tas patiesībā ir veiksmīgas vai neveiksmīgas politikas īstais izpildinstruments. Labi, protams, ir tas, ka mēs budžetu esam saņēmuši - esam saņēmuši to tādā laikā, ka varam pieņemt vēl šajā gadā. Tomēr jāsaka, kas ir slikti. Slikti ir tas, ka tā vietā, lai valdība kopumā sāktu strādāt pie budžeta šā gada sākumā, faktiski pavasarī, sāka to darīt tikai rudenī. Un kāds ir rezultāts? Es gribu pateikt divas galvenās lietas: mūsu skatījumā, šis budžets tomēr nekādā veidā neatspoguļo vēlmi, pirmkārt, veikt tik pamatīgas reformas, ka to rezultātā tiešām pamatoti, nevis lineāri samazinās pārvaldības un ar to saistītie uzdevumi. Otrkārt, šis budžets neatspoguļo vēlmi būtiski samazināt ēnu ekonomiku un palielināt ieņēmumus. Jāsaka tā, ka es piekrītu premjeram, kurš teica, ka ir svarīga budžeta savlaicīga pieņemšana, bet es gribu teikt, ka tikpat svarīga ir arī budžeta savlaicīga izstrāde un laicīgs budžeta izstrādes process, lai to var izdiskutēt ar visiem partneriem, jo, kā mēs zinām, opozīcija patiesībā ciparus saņēma tikai pirms dažām dienām, nemaz nerunājot par sociālajiem partneriem, kuri domāja, ka viņi visu laiku piedalās budžeta sastādīšanas procesā, bet, kā mēs redzam no sabiedriskajām diskusijām, tad izrādās, ka viņi nemaz nav piedalījušies „pareizajās” diskusijās. Es piekrītu vai varu piekrist... varu akceptēt to, ka bija vēlēšanas un toreizējais valdības vadītājs teica: „Nu pagaidīsim! Pirms vēlēšanām neko nedarīsim, bet pagaidīsim trešā ceturkšņa izpildes rezultātus!” To visu var saprast - to, kas attiecas uz skaitļiem. Tas, ko nevar saprast... Nevar saprast to, kāds ir pamatojums praktiski laikus neplānot visas ar budžetu saistītās reformas, it īpaši tās reformas, kuras attiecas uz pārvaldi. Par reformām tiek daudz runāts. Manuprāt, pats vārdu savienojums - „strukturālās reformas” - jau ir devalvēts, jo bieži vien tad, kad runā par strukturālajām reformām, runā vienkārši par dažiem pārkārtojumiem, lai gan tās nav nekādas strukturālās reformas. Bet nu par pārvaldi. Es pieņemu, ka pašiem sevi ir grūti reformēt. Ir... Dažiem ir bail zaudēt krēslus, nav arī varbūt pietiekami izlēmīgas rīcības. Bet kas kopumā ir slikti? Tas, ka valdība nevar piedāvāt tomēr redzējumu par labāku dzīvi iedzīvotājiem un, ziniet, arī tiem, kurus skar reformas tieši, ja mēs runājam par pārvaldi. Jo kaut kā pēdējā laikā ir tāda sajūta, ka tie cilvēki, kas strādā valsts pārvaldē, - tie ir kā tādas malkas pagales: kurām šķūnītī vietas nepietiek, tās var izmest ārā, un dedzināsim to, kas ir. Manuprāt, saprātīgas reformas ir tās, kuras tiek plānotas laikus (citas valstis to ir darījušas), un tie cilvēki, uz kuriem reformas tieši attiecas, viņi šīs reformas spēj sagaidīt un arī domāt par savas dzīves alternatīvām. Es pateikšu vienu piemēru, kas, manuprāt, nav reforma. Tā ir reforma, ko valdība piedāvāja kā reformu, - tā ir RAPLM likvidēšana un pievienošana Vides ministrijai. Mēs saprotam, ka tas ir tas, uz ko valdība šobrīd ir spējīga. Un arī tas nav slikti, ka tiek veikti kaut kādi pārveidojumi, bet tā tomēr ir karikatūra par reformu. Un kas notiek faktiski? Tā vietā, lai izveidotu vienu ministriju, kā valdība to piedāvā, lai kopīgi izvērtētu šīs ministrijas nākamo darbību un kopīgi samazinātu pārvaldes funkcijas, protams, vienkārši no bijušās RAPLM, teiksim, uz ielas tiek izmesti 30 cilvēki, un zaudējums pēc būtības ir reģionālajai attīstībai un tās pārvaldei, nevis šobrīd jau kopīgajam sektoram, kurā ir ietverta arī vide. Tāpēc mēs to neuzskatām par reālu reformu. Mēs uzskatām, ka tas parāda valdības neizpratni par reģionālās attīstības jautājumu nozīmīgumu, un aicinām tomēr šādus jautājumus pārdomāt. Es tikai atgādināšu, ka divus gadus Valsts kanceleja ar sociālajiem partneriem un dažām citām nevalstiskajām organizācijām strādāja pie dažādiem funkcionālajiem auditiem. Daži saka, ka no šiem auditiem varbūt ir ieviests mazāk par pusi priekšlikumu. Labi, gaidīsim pārējos. Atgādinājums ir tāds, ka šajos auditos nekur nebija paredzēta ne plānošanas reģionu likvidācija, ne arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācija, ko ātri vien piedāvāja valdība. Ko tas rāda? Tas nozīmē - ja politiskā griba ir, tad vismaz kaut ko var mēģināt darīt, kaut arī šoreiz ne īpaši pareizi. Es gribu teikt, ka tas, kā trūkst valdībai un ko mēs tomēr sagaidītu ja ne šajā, tad tomēr nākamajā budžetā, kuru, mēs ceram, valdība tomēr sāks izstrādāt ātrāk... ka būs valdības komplekss redzējums, nevis tikai fragmentāras rīcības un nepārdomātu pasākumu īstenošana. Šodien no premjera dzirdējām, ka pašvaldībām kaut kas ir jādara. Es atgādināšu, ka pašvaldību sektorā ir veikta patiesībā vienīgā fundamentālā strukturālā reforma šajā valstī. Un tā ir pašvaldību apvienošana. Līdz ar to pašvaldības pie 38 procentu vidējā sava budžeta samazinājuma joprojām spēj veikt lielāko daļu funkciju. Tā ka es aicinu šoreiz skatīties nevis uz pašvaldībām, bet pašiem uz sevi un gribu secināt, ka šobrīd koalīcija nespēj veikt nopietnu pārvaldes reformu un tas kārtējo reizi ir apstiprinājies. Cena? Cena ir skaidra. Tas, ko mēs nespējam ieekonomēt ar reformām, izpaužas nodokļu palielinājumā un katra iedzīvotāja ienākumu samazinājumā. Jo, protams, budžeta konsolidācija ir nepieciešama. Tas jau nav jāapšauba. Un tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks tomēr sākt ķerties pie lietas un reformas sagatavot laicīgi. Man īsti nepatika tas, ko mēs dzirdam pēdējās dienās, - ka sociālo partneru... to arī Vilka kungs teica... nezinu, neesmu dzirdējis par to premjera viedokli... ka sociālo partneru priekšlikumu ietveršanai budžetā vairs neesot laika. Nu, es domāju, ka tā vienkārši ir tāda sīka bezkaunība, ko, es domāju, sociālie partneri atcerēsies. Laika būtu pietiekami, ja būtu sākts strādāt pavasarī. Otrais stāsts ir par ēnu ekonomiku. Mēs, pēc dažādu ekspertu novērtējumiem, esam sešiniekā Eiropā - nu, no sliktā gala, protams, - ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā. Ja mēs atzīstam šo ekspertu viedokli, kas saka, ka katru gadu mēs nodokļos zaudējam apmēram 1,2 vai varbūt nedaudz vairāk miljardus latu, tad šodienas valdības piedāvājums, kas ir atgūt 15 miljonus gadā, nozīmē, ka līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim mēs tiksim 40 gados. Tas to nozīmē! Citi piedāvājumi? Pagaidām citu piedāvājumu nav. Mēs esam dzirdējuši to, ka aizdevēji nepiekrīt. Protams, aizdevēji nepiekrīt tāpēc, ka aizdevējus ir jāprot pārliecināt. Acīmredzot tas plāns, kas ir un ko valdība ir piedāvājusi, un ko minēja šodien arī finanšu ministrs, - acīmredzot tas ir labs, bet ar to ir par maz. Protams, atgādināšu, ka viena daļa pasākumu jau bija jāizpilda pēc šā plāna, un tas arī nekādā veidā nestimulē noticēšanu valdībai no aizdevēju puses. Un jautājums ir tāds - kāpēc aizdevēji tic valdībai dažu nereālu nodokļu iekasēšanā, bet netic ēnu ekonomikas samazināšanai? Pagājušajā gadā, kad tika ieviests šis dienesta auto nodoklis, es biju viens no diviem ministriem, kuri balsoja pret šo nodokli. Pirmkārt, piedāvāju citu risinājumu, otrkārt, teicu, ka gandrīz 40 miljonus tādā veidā nevar iekasēt no šā nodokļa. Nez kāpēc aizdevēji tam noticēja. Iekasēti tika mazāk nekā 10 procenti. Sanāk tā - nodokļu palielināšanai tic, ēnu ekonomikas samazināšanai netic. Es domāju, ka tas jautājums tomēr ir nevis par aizdevēju ticēšanu vai neticēšanu, bet par to, ka valdībai pašai nav pārliecības par to, ko viņa piedāvā, un tai kaut kur pietrūkst arī kompetences. Par mūsu pozīciju. Mēs esam par šā budžeta pieņemšanu šogad, bet tomēr saprotam, ka darbs nav izdarīts pārlieku kvalitatīvi un visdrīzāk, kā dažos gaiteņos jau runā, jau agrā pavasarī Budžeta likums tiks atvērts, lai šo budžetu labotu. Nu kaut vai tādēļ, ka, pēc Latvijas Bankas atzinuma, PVN palielināšanas dēļ izaugsme būs nevis virs 3 procentiem, bet zem 3 procentiem. Arī inflācija, kā mēs šodien zinām, būs tomēr augstāka, nekā plānots, un galu galā ar budžeta nepietiekamo ilgtspējību un reformu trūkumu neapmierinātie aizdevēji, kas to ir jau koridoros pauduši, arī prasīs šā budžeta korekciju. Bet mēs arī saprotam to, ka gan uzņēmēji, gan mūsu parlamenta un valdības sociālie partneri ir gatavi akceptēt pat vissliktāko variantu, ko valdība šobrīd piedāvā (nu, no viņu viedokļa skatoties), - akceptēt to, nevis dzīvot vispār bez budžeta, sākot no 1.janvāra. Mēs to saprotam. Tāpēc mūsu priekšlikumu konteksts un mūsu priekšlikumi, protams, ievēros kopumā koalīcijas piedāvāto budžeta ietvaru. Tikai jāsaka tā, ka mēs savos priekšlikumos paredzēsim vairākas reāli veicamas reformas, - tās, kuras nepiedāvā valdība, un tādas reformas, kuras tiešām var uzsākt pietiekami ātri un var izdarīt. Aicināsim koalīciju tam piekrist. Un es gribu teikt, ka daudzi mūsu priekšlikumi... ka piekrišana daudziem mūsu priekšlikumiem būs atkarīga nevis no pašiem priekšlikumiem, kuri, mūsuprāt, ir ļoti saprātīgi, bet gan no koalīcijas spītības, vēlmes vai nevēlmes šos priekšlikumus tomēr akceptēt, lai neiznāk tā, kā toreiz notika ar to autonodokli, kad patiesībā tieši spītība traucēja realizēt saprātīgu mehānismu. Starp citu, es šodien no valdības pārstāvjiem gribētu dzirdēt vienu lietu. Te daudz tika runāts par solidaritāti, bet kā tad tomēr ir ar to solidaritāti, jo šis dienesta auto nodoklis būs tikai uz komersantu pleciem. Ne nodokļa izdomātāji, ne ierēdņi, ne politiķi šo nodokli nemaksās. Un tas tomēr bija viens no dienesta auto nodokļa ieviešanas pamatojumiem. Es gribu dzirdēt šo viedokli, un es domāju, ka ne tikai es, bet visi, kas arī seko līdzi šodienas sēdei. Mēs, protams, piedāvāsim dažas lietas: mēs piedāvāsim fiskāli sabalansētus priekšlikumus, bet mēs piedāvāsim arī tādas lietas, kas ir dažu reformu virzienā. Mēs uzskatām, ka valstij pašvaldībām būs jānodod... būs pašvaldībām tomēr jāgarantē simts procenti, nevis 96 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo, ja budžets ir pareizi izplānots, tad nekāda finansiāla riska tur nav. Otrs - mērķdotācijas apjoms skolotāju algām būs pilnībā jānodod pašvaldību rīcībā, nosakot minimālo likmi par vienu slodzi tā, kā to 2007.gadā piedāvāja Pasaules Banka kā vienu no strukturālās reformas elementiem. Mēs uzskatām, ka tad, ja valdība nespēj reformēt pati sevi, tātad savu sastāvu, tad tā var apņemties dažādas uzņēmējdarbību kavējošas licences un citas lietas vienkārši samazināt par 25 procentiem un iet uz priekšu ar šo plānu. Uzskatām, ka daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa, minimums 10-15 procenti, ir jāatdod pašvaldībām, lai, kā arī premjers teica, pašvaldības būtu ieinteresētas piesaistīt investīcijas un attīstīt ražošanas uzņēmumus. Mēs uzskatām, ka finansiāli vidējam termiņam absolūti nekaitīgs ir priekšlikums, ka valdība varētu apstiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas grafiku - par vienu procentu gadā - vidējā termiņā. Pārējie mūsu priekšlikumi, kuri attieksies uz ieņēmumu un izdevumu sadaļu, būs finansiāli sabalansēti, būs fiskāli pamatoti un, mūsuprāt, tie neradīs negatīvu ietekmi uz piedāvāto budžeta ietvaru. Es uzskatu, ka tikai koalīcijas labā griba noteiks, vai šie priekšlikumi patiešām tiks izvērtēti pēc būtības vai tiks noraidīti principā (varbūt arī ar augstprātīgu attieksmi) tā, kā tas jau bija... es to jau trešo reizi pieminu... ar bēdīgi slaveno dienesta auto nodokli. Mūsu priekšlikumus var neatbalstīt tikai tad, ja to negrib darīt, nevis nevar. Mēs atbalstījām steidzamību. Uzskatām, ka budžetam ir jāsāk darboties 1.janvārī. Mēs atbalstīsim budžetu arī pirmajā lasījumā. Tālāko mūsu balsojumu par budžetu kopumā noteiks tas, kā tiks atbalstīti mūsu priekšlikumi.".
- 2010_12_09_a-seq28 language "lv".
- 2010_12_09_a-seq28 speaker Edgars_Zalans-1967.
- 2010_12_09_a-seq28 mentions Q211.
- 2010_12_09_a-seq28 mentions Q193089.
- 2010_12_09_a-seq28 mentions Q458.
- 2010_12_09_a-seq28 mentions Q1020384.
- 2010_12_09_a-seq28 mentions Q687709.
- 2010_12_09_a-seq28 mentions Q7164.
- 2010_12_09_a-seq28 mentions Q16408655.