Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq21> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq21 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq21 number "21".
• 2010_12_09_a-seq21 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq21 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq21 spokenAs 17.
• 2010_12_09_a-seq21 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Vakardienas Saeimas sēdē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs, aicinot deputātus balsot par 2011.gada budžeta paketes nodošanu komisijām, sagatavoto budžeta projektu apzīmēja ar vārdiem „ļoti labais un pragmatiski izstrādātais”. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi, pareizi!”) Varētu jau tam piekrist, ka, ņemot vērā īsos izstrādes termiņus, budžets nav slikts, tomēr to noteikti ir iespējams padarīt vēl labāku. Savukārt apzīmējums „pragmatiskais”, kas, starp citu, nozīmē arī vadīšanos no personīgajām interesēm, varētu kļūt vispārējs un kļūt par sabiedrības interešu aizstāvības cienīgu... Diemžēl 2011.gada budžeta projektā no iecerētām valsts pārvaldes strukturālām reformām nav ne miņas. Tas arī izskaidro, kāpēc valdības iepriekš plānotais galvenais uzsvars uz izdevumu samazinājumu divu trešdaļu apjomā un ieņēmumu palielināšanu vienas trešdaļas apjomā nav atspoguļots budžeta projektā, bet gan apgriezts pretēji. Turklāt tas noticis situācijā, kad konsolidācijas apjoms samazinājās no plānotajiem 400 miljoniem uz 280 miljoniem latu. Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija uzskata, ka minimālās nepieciešamās izmaiņas sagatavotajā budžeta projektā ir jāveic sadaļā par PVN vispārējās likmes celšanu, atstājot to iepriekšējā līmenī. Un PVN nepalielināšana uz pamatlikmi elektroenerģijai... Tieši šīs budžeta pozīcijas būtiski ietekmēs sabiedrības maznodrošinātos iedzīvotājus, palielinās inflāciju, samazinās iedzīvotāju pirktspēju, veicinās patēriņa kritumu, bremzēs mūsu uzņēmumu konkurētspēju, ražotājiem sadārdzinot produkcijas pašizmaksu, kā arī veicinās ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos, samazinot nodokļu maksāšanas disciplīnu. Lai novērstu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, nacionālā apvienība „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” piedāvā veikt citus budžeta konsolidācijas pasākumus, kompensējot plānotos ieņēmumus aptuveni 50 miljonu latu apmērā ieņēmumu sadaļā. Pamatslogu likt iznest tiem tautsaimniecības dalībniekiem, kuri pamatā ir atbildīgi par krīzes situāciju Latvijā. Jau budžeta projektā iestrādātā banku tā sauktā nekreditēšanas nodokļa jeb finanšu stabilitātes nodevas likme plānoto 0,036 procentu apmērā palielināma vismaz līdz Lielbritānijā noteiktajam likmju līmenim - 0,07 procenti -, bet labākajā gadījumā - līdz ASV noteiktajam līmenim - 0,15 procentu apmērā. Tas budžetā papildus dotu minimālā variantā 3 miljonus, maksimālā - 9 miljonus latu. Šādi nodokļu maksājumi liktu kredītiestāžu rīcībā esošos ievērojamos naudas līdzekļus novirzīt uzņēmējdarbības kreditēšanai, līdz ar to veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstības tempus. Otrs. Kamēr vēl Eiropa spriež par vienota banku transakcijas nodokļa ieviešanu, Latvija varētu izvērtēt iespēju šo nodokli ieviest jau ar nākamo gadu, likmi gan nosakot minimālo - 0,01 procenta apjomā. Ņemot vērā to, ka šā gada pirmajā pusgadā Latvijas komercbankās ir veikti 96 miljoni transakciju par kopējo summu 120 miljardi latu, tas varētu dot valsts budžetā 24 miljonus. Jāparedz piemērot papildu nekustamā īpašuma nodokļa likmi juridiskajām personām - līdz pat dubultam apmēram - ilgstoši neizmantotai (vismaz sešus mēnešus) apdzīvojamai platībai. Tas vistiešāk attiektos uz tādiem īpašumiem, kas iegūti spekulatīviem darījumiem vai atrodas banku vai pietuvināto struktūru rokās. Šādi nosacījumi ļautu stabilizēt nekustamā īpašuma un īres tirgu. Jāsaka gan, ka šim pasākumam ir vairāk regulējošs raksturs, pat ja tas nedod tiešus ienākumus valsts budžetā. Veicinot solidaritāti starp dažādām ekonomiskām grupām, ir nepieciešams no to uzņēmumu peļņas, kas pārsniedz 5 miljonus latu gadā, ieviest papildus 10 procentus - uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi pēc progresivitātes principa. Šāda nodokļu maksāšanas kārtība būtu ieviešama uz divu gadu laika periodu. Tāpat jāpārskata nodokļa likme ienākumiem no kapitāla. Kapitāla pieauguma nodokļa likme ir 15 procenti, savukārt ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, nodokļa likme ir 10 procenti. Tā būtu paaugstināma līdz tiem pašiem 15 procentiem. Noteikti būtu nepieciešams ar papildu nodokļiem aplikt arī azartspēles. To graujošais efekts uz sabiedrības morāli kopumā ir pēc iespējas vairāk jāsamazina, bet ienākumi - jāpalielina. Apsveicami, ka valdība par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi aktīvu cīņu ar ēnu ekonomiku. Valdības izstrādātais plāns tās apkarošanai 2011.gadam ir ievērības cienīgs, tomēr budžeta projektā iekļautos ieņēmumus no ēnu ekonomikas - 15 miljonu latu apmērā - nekādi nevar uzskatīt par apmierinošiem, ņemot vērā to, ka, pēc dažādiem aprēķiniem, ēnu ekonomikas naudas īpatsvars sastāda no 3 līdz 4,5 miljardiem latu. Šajā sakarā noteikti ir nepieciešami objektīvi un argumentēti pamatojumi, izmantojot Eiropas praksē pieņemtu metodiku, lai varētu pierādīt starptautiskajiem aizdevējiem, ka nepieciešams būtiski palielināt 2011.gada budžeta plānoto ieņēmumu daļu no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. Kā piemēru varu minēt to, ka Lietuvas Seims ir apstiprinājis nākamā gada budžetu, kurā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem paredzēti 200 miljoni latu jeb 1 miljards litu, kas ir 3,5 procenti no valsts budžeta. No tā paredzēts atvēlēt 2 miljonus latu motivācijas prēmijām tām struktūrām, kuru tiešās darbības rezultātā šie ienākumi tiks nodrošināti. Tās ir Finanšu policija, robežapsardze, muitas dienests. Šajā pārliecināšanas sarunu procesā ar aizdevējiem nepieciešams mobilizēt visus resursus, iesaistot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī citas uzņēmējus pārstāvošas organizācijas un pašus uzņēmējus. Kā viens no svarīgiem pasākumiem ēnu ekonomikas efektīvai apkarošanai ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piedāvātā reversā PVN ieviešana Latvijā esošajās būvniecības un metālapstrādes jomās, kā arī pakalpojumu sfērā. Šāda PVN maksāšanas kārtība, kas nosaka, ka PVN maksā pakalpojumu saņēmējs, uzlabotu uzņēmumu dzīvotspēju, konkurētspēju un naudas plūsmu. Tā izskaustu PVN izkrāpšanas iespējas ar dažādu karuseļshēmu palīdzību. Valsts nekavējoties saņemtu plānoto PVN pilnā apmērā valsts un pašvaldību apmaksātajos projektos un nerastos problēmas ar PVN atmaksām. Jānorāda, ka šāda PVN maksāšanas kārtība Eiropas Savienībā jau tiek ieviesta Vācijā, savukārt Zviedrija līdzīgu modeli attiecībā uz celtniecības nozarē strādājošo uzņēmumu darījumiem ir saskaņojusi ar Eiropas Savienības institūcijām. Aplūkojot pašreizējo uzņēmējdarbības stāvokli Latvijā, redzams, ka vairāk nekā 25 procenti uzņēmumu Latvijā atrodas uz maksātnespējas robežas. Liela daļa uzņēmumu nespēj turēties pretī pieaugušajai parādu nastai. Tas samazina apgrozāmos līdzekļus un ļoti apgrūtina darbību. Lai novērstu situāciju, ka uzņēmēji pieņem lēmumu slēgt vairākus gadus un pat gadu desmitus strādājošus uzņēmumus, izveidojot pilnīgi jaunus, ir nepieciešama valsts pretimnākšana un atbalsts. Ieguvumi no šādu slēgto uzņēmumu maksātnespējas un līdzekļu piedziņas procedūras būs niecīgi vai pat būs zaudējumi. Tāpēc nekavējoši nepieciešams radīt mehānismu, kas ļautu noteikt optimālo summu, kas maksājama valsts budžetā. Labāk saņemt no uzņēmuma 15 tūkstošus latu bez problēmām nekā uz papīra aprēķinātos un, iespējams, nekad neiekasējamos 50 tūkstošus. Līdzīgas amnestijas ir piemērotas arī citur pasaulē, un pašreizējā situācijā to būtu laiks realizēt kā vienreizēju aktu arī Latvijā.".
• 2010_12_09_a-seq21 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq21 speaker Imants_Paradnieks-1968.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q37.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q193089.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q458.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q11731915.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q1576026.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q23666.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q183.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q22116518.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q34.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q164226.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q3899540.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q1479723.
• 2010_12_09_a-seq21 mentions Q374152.