Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq2> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq2 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq2 number "2".
• 2010_12_09_a-seq2 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq2 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq2 spokenAs 101.
• 2010_12_09_a-seq2 spokenText "Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi! Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” un likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” - paredz no valsts budžeta finansēto valsts amatpersonu atalgojumu sistēmas būtisku reformu. Vienotā atlīdzības likuma tvērums šodien, kā mēs redzam, tiek paplašināts. Šobrīd uz pirmo lasījumu šajā sistēmā tiek piedāvāts iekļaut tiesnešus, prokurorus un arī Saeimas deputātus. Šie likumprojekti ir būtisks solis, lai sāktu veidot loģisku, pārskatāmu un ikvienam saprotamu atlīdzības sistēmu visos no valsts budžeta finansētajos varas atzaros - likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā. Nedrīkst būt situācija, kāda tā bija pirms dažiem gadiem, kad viena valsts varas atzara amatpersonām atalgojums astronomiski pieauga, bet citi tajā pašā laikā turpināja gaidīt, kad par viņiem valdība vai Saeima atcerēsies. Daži piemēri, par kuriem es iepriekšējās Saeimas laikā jau esmu runājusi un norādījusi, ka no valsts budžeta finansēto amatpersonu atlīdzības jomā, maigi izsakoties, valdīja liela nesakārtotība. Spriežot pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētajām valsts amatpersonu 2007.gada ikgadējo ienākumu deklarācijām, pieredzējušiem Augstākās tiesas tiesnešiem, senatoriem alga bija aptuveni no 30 līdz 33 tūkstošiem latu gadā, bet Satversmes tiesas ierindas tiesnesim, piemēram, kaut arī ar profesora grādu, nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem latu. Savukārt atsevišķu ministriju ierēdņiem, piemēram, Satiksmes ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Finanšu ministrijā un vēl citur valsts sekretāru un viņu vietnieku atalgojums tika noteikts pat divas reizes lielāks nekā manis iepriekš minētajiem Augstākās tiesas senatoriem. Bez tam šie ierēdņi tika saņēmuši papildu atalgojumu kā kapitāldaļu turētāju pārstāvji privātās un valsts kapitālsabiedrībās vai arī kā padomes vai valdes locekļi šajās kapitālsabiedrībās. Piemēram, vislielāko rekordu 2007.gadā bija uzstādījis tālaika Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, kas bez darba ministrijā, kur alga viņam bija ap 60 tūkstošiem, vēl figurēja 11 vietās kā turētājs un divās vietās - kā valdes loceklis, kopā gadā saņemot aptuveni 90 tūkstošus latu. Vēl vairāk! Departamenta direktora vietnieks Izglītības un zinātnes ministrijā saņem līdzīgu algu kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs, proti, šeit es runāju par viņa pamatalgu un, proti, arī vēl šo turēšanu un pārstāvību atsevišķās valdēs un padomēs. Un tāpēc, godātie kolēģi, es saprotu arī tiesnešu aizvainojumu, kas krājies ir gadiem ilgi, jo arī es desmit gadus esmu bijusi, kā jūs zināt, viņu vidū. Tāpat šajos gados nemitīgi ir bijuši aizmirsti arī zemesgrāmatu tiesneši. Un, neraugoties uz atbildīgiem uzdevumiem un smagajiem darba apstākļiem, pabērna lomā visus šos gadus ir bijuši arī prokurori. Kolēģi! Pagātnē ir bijis ļoti daudz netaisnību, kuras mēs apzināmies, ir bijušas ļoti daudzas kļūdas, taču šodien mums jāiet ir uz priekšu, un, veidojot 2011.gada budžetu ar skaidru stabilizācijas un nākotnes izaugsmes perspektīvu, mums ir svarīgi neatkārtot pagātnes kļūdas. Valsts spēks ir nevis varenā likumdevējā, kā daži mēģina iztēloties, vai ne no viena neatkarīgā tiesā, kā dažkārt arī nepamatoti tiek uzskatīts. Valsts spēks ir dažādu varu spējā savstarpēji komunicēt, atrast kompromisus un resursus tērēt nevis vienam otra apkarošanā, bet gan valsts izaugsmes veicināšanā un rūpēs par ikvienu šai valstij piederīgo. Šodien apspriežamie likumprojekti nav tapuši viegli, tie radušies smagās un asās debatēs. Vieglas nav bijušas arī konsultācijas ar tiesu varu. Taču likumdevējs un izpildvara ir pildījuši noteiktās procedūras, kādās šādus likumprojektus var pieņemt. Un šodien mums, Saeimai, ir tas nepateicīgais uzdevums - mēģināt kā uz aptiekas svariem izsvērt gan visas sabiedrības, gan arī atsevišķu sabiedrības grupu intereses, tostarp tiesnešu, prokuroru, arī Saeimas deputātu intereses. Un vienīgais pamats, uz kura mēs varam pieņemt pareizos lēmumus, ir Satversmē un Satversmes tiesas spriedumos sniegtās vadlīnijas. Un tālāk es savā runā pievērsīšos šīm galvenajām vadlīnijām, kuras mēs varam atrast Satversmē un Satversmes tiesas spriedumos, kas ir veltīti tiesnešu darba atalgojumam. Visupirms jāuzsver, ka Satversmes tiesas spriedumi neliedz veikt tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu. Atbilstoši Satversmes tiesas 2010.gada 18.janvāra spriedumam šādu reformu var veikt, ja tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums. Papildus tam Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka reformu nevar veikt krīzes periodā vai krīzes ietekmē, kā arī jāievēro noteiktas procedūras konsultācijās ar tiesu varu. Es gribu īpaši uzsvērt, ka Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti neparedz krīzes laika regulējumu. Likumprojekti nav izstrādāti krīzes ietekmē, bet gan vienotās atalgojuma sistēmas ieviešanas ietvaros. Arī tiesnešu atlīdzības sistēma vienotās atlīdzības sistēmas ietvaros tiek kārtota ilgtermiņa perspektīvā, nevis šodienas vajadzībām, un reformas mērķis ir nodrošināt tiesnešu adekvātu atalgojumu, tādējādi nodrošinot tiesu neatkarību. Likumprojekts paredz, ka tiesnešu atalgojums valstī šodien būs viens... nākamajā gadā būs viens no augstākajiem. Otrkārt. Satversmes tiesa savā 2010.gada 22.jūnija spriedumā ir daudz runājusi par taisnīguma principa ievērošanu, nosakot dažādu valsts amatpersonu atalgojumu, tostarp tiesnešu atalgojumu. Satversmes tiesa ir minējusi, ka tiesneši nedzīvo sociālā vakuumā, bet gan ir sabiedrības daļa, kura ir cieši saistīta ar šo valsti. Satversmes tiesa ir aicinājusi likumdevēju tiesiskajā realitātē nodrošināt tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. No Satversmes tiesas spriedumiem izriet, ka likumdevējam līdz 2011.gada 1.janvārim ir pienākums veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu taisnīguma principa īstenošanu. Satversmes tiesa ir atzinusi (citēju): „Lai likumdevējs varētu novērst šajā spriedumā konstatētos pārkāpumus, tam ir nepieciešams laiks. Būtisku likumu grozījumu izstrādāšanai vai ar budžetu saist��to jautājumu risināšanai Satversmes tiesa parasti nosaka 6 mēnešu termiņu. Tātad likumdevējam šiem nolūkiem būtu nepieciešams laiks līdz 2011.gada 1.janvārim.” Citāta beigas. Es citēju no Satversmes tiesas 2010.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.2009-111-01, 32.punkts. Līdz ar to Saeimai ir ne vien tiesības, bet arī pienākums noteiktā laikā veikt būtiskus likumu grozījumus tiesnešu atlīdzības jomā. Treškārt. Attiecīgie grozījumi sagatavojami, ievērojot procedūras prasības, kas ir noteiktas arī šajos spriedumos. Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti Satversmes tiesas noteiktajā termiņā ir izstrādāti un rūpīgi apspriesti. Neraugoties uz saspringto laika grafiku un ilgstošajām konsultācijām ar tiesu varu, kurās ir piedalījušies ne vien izpildvaras, bet arī likumdevēja pārstāvji, likumprojekta sagatavošanā ir mēģināts ievērot visus Satversmes tiesas noteiktos termiņus un procedūras. Šīs procedūras nodrošina to, ka tiesu varai ir bijis laiks iepazīties ar politiķu piedāvājumu, to apspriest un izteikt savu vērtējumu. Mēs gājām un runājām ar tiesnešiem Tieslietu padomē, aicinājām tiesnešus un prokuratūras pārstāvjus uz Juridiskās komisijas un apakškomisijas sēdēm. Mēs zinām visas tiesnešu bažas un iebildumus. Tāpēc komisijas sēdēs ir izkristalizējušies vairāki priekšlikumi, kuri ir vērsti uz tiesnešu bažu samazināšanu. Proti, likumdevējs paredzēs tiesnešiem piemaksas par kvalitatīvu un kompetentu tiesas spriešanu. Likumdevējs paredzēs piemaksas par darbu tiesnešu pašpārvaldes institūcijās un judikatūras apkopošanu. Likumdevējs ierobežos Ministru kabineta iespējas patvaļīgi pārskatīt atalgojumu sistēmu, lai, rūpējoties par saviem darbiniekiem, aizmirstu par tiesnešiem. Mēs esam gatavi iet arī tālāk. Ja tiesnešiem ir priekšlikumi par to, kas būtu vēl veicams, lai jaunā sistēma tiktu akceptēta un iedarbināta, esam gatavi uzklausīt un risināt problēmas. Kolēģi! Šodien reforma tiek veikta arī tādēļ, ka iepriekšējā atalgojumu sistēma ar nepārtrauktajiem pārejas periodiem (es runāju par tiesnešu atalgojumu), tiesnešu algas iesaldēšanām un rožainas nākotnes solījumiem sevi ir izsmēlusi. Ar šo likumprojektu palīdzību ir mēģināts labot visas šīs lietas, par kurām Satversmes tiesa teikusi savos spriedumos pamatoti skarbus vārdus. Ceturtkārt. Likumdevējs ir izšķīries par nebijušu soli Latvijas parlamentārisma vēsturē (es šeit runāju par Juridisko komisiju): ņemot vērā gadiem ilgu tiesu varas aizmiršanu, atstāšanu pabērna lomā, Juridiskā komisija konceptuāli ir nolēmusi ikvienam tiesnesim un prokuroram izmaksāt kompensāciju. Domājams, ka svarīgāks par kompensācijas summas apmēru ir apstāklis, ka likumdevējs ir atzinis savu kļūdu. Un nobeigumā es gribu uzsvērt, ka šodien izskatāmie likumprojekti nav ideāli. Tie ir uzlabojami un rūpīgi pilnveidojami. Mums ir vēl laiks debatēm, mums vēl ir laiks formulēt priekšlikumus un pilnveidot Ministru kabineta projektu. Konsultācijās ar tiesu varu, kā arī apspriežot likumprojektus Juridiskajā komisijā, ir izkristalizējušās vairākas nepilnības, kas projektā būtu novēršamas. Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka Saimnieciskā komisija un Prezidijs ir lēmis par būtisku Saeimas deputātu atalgojuma reformu. Vēl ir laiks līdz otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus, lai novērstu tās lietas, kā es jau teicu, kas līdz galam nav precīzi izstrādātas. Bet ir vēl viena svarīga lieta, kurai es gribētu pievērst uzmanību. Proti, tas ir tiesu darbinieku, tiesnešu palīgu, tiesas sēžu sekretāru un kancelejas darbinieku zemais atalgojums. Viņi ir tie, kas nodrošina tiesu varas komunikāciju ar sabiedrību un atslogo tiesnešu darbu, rakstot, piemēram, spriedumu projektus. Bez iepriekš minēto darbinieku adekvāta atalgojuma nodrošināšanas mēs arī nevaram runāt par neatkarīgu tiesu varu. Juridiskā komisija ir saņēmusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstu šiem likumprojektiem. Līdz ar to es aicinu piešķirt likumprojektiem steidzamību un atbalstīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā. Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību!".
• 2010_12_09_a-seq2 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq2 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2010_12_09_a-seq2 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq2 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq2 mentions Q4294791.
• 2010_12_09_a-seq2 mentions Q957126.
• 2010_12_09_a-seq2 mentions Q1092499.
• 2010_12_09_a-seq2 mentions Q2498135.