Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_12_09_a-seq19> ?p ?o. }

• 2010_12_09_a-seq19 type Speech.
• 2010_12_09_a-seq19 number "19".
• 2010_12_09_a-seq19 date "2010-12-09".
• 2010_12_09_a-seq19 isPartOf 2010_12_09_a.
• 2010_12_09_a-seq19 spokenAs 49.
• 2010_12_09_a-seq19 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru prezident! Ministri! Visi klātesošie! Finanšu ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2011.gada valsts budžeta likumprojektu, kas jau ir iesniegts deputātu vērtējumam. Uzreiz gribu uzsvērt, ka šis likumprojekts ir vērsts uz mūsu valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanu atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem. Pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā valsts budžeta projekts nākamajam gadam raksturojams kā stabilizācijas budžets, kas tika veidots detalizēti un kvalitatīvu diskusiju rezultātā. Budžeta sagatavošanā piedalījās arī valdības sociālie un sadarbības partneri, kas sniedza priekšlikumus izdevumu samazināšanai, rūpīgi izvērtējot valsts veiktās funkcijas. Gatavojot šo likumprojektu, valdība ir panākusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par tai svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, tātad arī katru no mums. Šīs vienošanās apliecina, ka nākamā gada budžeta projekts ir sagatavots Latvijas sabiedrības interesēs, jo sarunu rezultātā ar pašvaldībām tika mainīts protokola nosaukums, respektīvi, no domstarpību un vienošanās protokola uz vienošanās un domstarpību protokolu. Tas nozīmē, ka abas puses par būtiskākajiem aspektiem bija vienisprātis. Jāuzsver, ka, lai nākamā gada pašvaldību budžeti tiktu veidoti stabili un prognozējami, valdība ir apņēmusies garantēt pašvaldībām 96 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes. Pirmo reizi kopš 2001.gada Ministru kabinets ir palielinājis valsts budžeta dotācijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Būtiski ir palielināta arī dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. 2011.gada budžeta projekts nodrošina arī virzību uz lielāku sociālā taisnīguma principa ieviešanu nodokļu politikā. Tas labvēlīgi ietekmēs sociāli mazāk aizsargātos Latvijas iedzīvotājus. Tas neparedz pensiju samazināšanu, bet ar lielāku nodokļu slogu apliek dārgākus nekustamos īpašumus un dārgākas automašīnas. Jāuzsver arī vēl viens būtisks valdības lēmums - palielināt minimālo algu no nākamā gada 1.janvāra. Kopumā 2011.gada konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,2 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti apmēram 4,8 miljardu latu apmērā, kas ir apmēram par 600 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai tiek paredzēts 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas tiek prognozēts 5,4 procentu apmērā no kopprodukta. Godātie kolēģi! Ļoti svarīgi! Lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos, aicinu par vidēja termiņa politikas mērķi izvirzīt uzdevumu 2012.gadā fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā samazināt kopbudžeta deficītu līdz 2,9 procentiem no IKP. Nestabilās izaugsmes gados Latvijas valdības budžeta izdevumu pozīcija bija procikliska, jo pat tajā laikā budžets tika veidots ar deficītu. Finanšu un ekonomikas satricinājumi pasaulē un arī Latvijā ļoti skaidri parādījuši, ka valsts rīcība, īstenojot šāda veida fiskālo politiku, tikai veicinājusi ekonomikas pārkaršanu un pasliktinājusi fiskālo situāciju, tāpēc 2008.gadā tika uzsākta budžeta konsolidācija, lai novērstu šos pārmērīgos budžeta deficītus. Patlaban ir svarīgi, lai mēs varētu sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem un vairs nedzīvotu uz parāda. Līdz šim, trīs gadu konsolidācijas periodā, mūsu valsts izdevumu samazināšana tika veikta kopsummā par 1,2 miljardiem latu, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi tika palielināti par 633 miljoniem latu. Neviena Eiropas Savienības valsts nav veikusi tik lielu fiskālo konsolidāciju uz izdevumu samazināšanas rēķina, izejot no valsts kopprodukta, tāpat neviena valsts Eiropas Savienībā nav veikusi tik lielu konsolidāciju kā Latvija, proti, apmēram 14 procenti no tās ekonomikas apjoma divu gadu laikā. Gribu jūs informēt, ka Latviju jau tagad min kā piemēru citām Eiropas Savienības dalībvalstīm budžeta sabalansēšanā, jo par mūsu zemi vairs nerunā kā par ekonomikas krīzes skarto zemi, bet rāda kā pozitīvu paraugu citiem. Un tam apliecinājums ir arī nesenais „Standard & Poor’s” lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitingu. Mums ir labas izredzes jau tuvākajā laikā redzēt vēl tālāku šā kredītreitinga paaugstinājumu. Neraugoties uz iepriekšējām ekonomikas attīstības prognozēm, kas liecināja, ka 2011.gada budžeta konsolidācija būs jāveic vairāk nekā par 400 miljoniem latu, Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai ir izdevies panākt... šo summu samazināt līdz 280 miljoniem latu. Tas ir rūpīga darba rezultāts, kā arī apliecinājums tam, ka līdz šim Latvijas valdības pieņemtie lēmumi ir bijuši vērsti uz to, lai mēs sekmīgāk spētu pārvarēt ekonomiskās grūtības. Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2011.gadam ietver gan konsolidētā kopbudžeta izdevumu samazināšanu par 89 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par apmēram 182 miljoniem latu caur politikas izmaiņām, kā arī nenodokļu ieņēmumu palielināšanu par 21 miljonu latu. Tā rezultātā valsts budžeta konsolidācija četru gadu griezumā tiek nodrošināta par divām trešdaļām uz izdevumu samazināšanas rēķina un par vienu trešdaļu - uz ieņēmumu palielināšanas rēķina. Kolēģi! Katrs šeit, zālē, sēdošais ir informēts, ka iepriekšējos gados budžeta izdevumi jau tika būtiski samazināti. Tagad mēs vairs nedrīkstam turpināt lineāru izdevumu samazināšanu, jo tas varētu radīt valsts pamatfunkciju realizācijas apdraudējumu tādās nozarēs kā veselība, izglītība vai sociālā aizsardzība. Nākamā gada izdevumu samazināšanas priekšlikumi tika balstīti uz Valsts kancelejas un sadarbības partneru veikto detalizēto funkciju izvērtējumu. Mēs noteikti nedrīkstam apstāties pie jau sasniegtā, bet katram nozares ministram nākamgad ir jāturpina cītīgs darbs pie reformu ieviešanas savā resorā, savā jomā. Ir jāpieliek visas pūles, radošais potenciāls un administratīvā kapacitāte, lai nodrošinātu nozaru ilgtspējīgu sakārtošanu. Lai arī turpmāk nodrošinātu deficīta samazināšanu, 2012.gadā tāpat būs nepieciešams veikt konsolidāciju, bet tā varētu tikt veikta uz ekonomikas pieauguma, ēnu ekonomikas apjoma samazināšanas un pakāpeniskas strukturālo reformu īstenošanas rēķina. Šogad ir jāraugās uz budžeta konsolidāciju divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz „pēdējo brīdi”, tātad uz nākamo gadu, jo aiznākamajā gadā mēs vairs nedrīkstam pieļaut strauju inflācijas pieaugumu, kā tas tika novērots iepriekšējā laikā, it sevišķi Aigara Kalvīša valdīšanas laikā. Novērtējums liecina, ka iedzīvotājiem, kuru... Tātad, runājot par nodokļiem, Finanšu ministrija ir iestrādājusi šos progresīvās nodokļu politikas principus, un novērtējums liecina, ka tām algām, kuras ir zem 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, neto algas mazlietiņ pieaugs, savukārt tās algas, kas ir virs 500 latiem, nedaudz samazināsies. Šāds priekšlikums ir piedāvāts, balstoties uz valdības apņemšanos stabilizēt sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, kā arī ieviest sociālā taisnīguma principu nodokļu politikā, īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali tātad no ienākumiem uz patēriņu, lai arī nodokļu sistēmā ieviestu zināmu progresivitāti jau no 2011.gada 1.janvāra. Gribu atgādināt, ka sākotnēji nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumi paredzēja, ka tiks pilnībā atceltas visas pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa likmes, taču pēc rūpīgām diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem valdība tomēr piedāvā saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes, nedaudz tās koriģējot, kā arī nedaudz koriģējot kopējo pamatlikmi par vienu procentu. Tāpat tiek piedāvāts piemērot progresīvo likmi nekustamā īpašuma nodoklim, lai kompensētu Latvijas pašvaldībām samazinātos izdevumus. Tātad šī likme ietver sevī šādus koeficientus: īpašumiem līdz 40 tūkstošiem latu - 0,2 procenti, bet tiem, kas ir virs 75 tūkstošiem, - 0,6 procentu apmērā. Papildus tam Tieslietu ministrijai jau ir uzdots ieviest reformu, lai sakārtotu kadastrālā novērtējuma sistēmu visā valstī. Godātie deputāti! Mums ir jāturpina strādāt, lai Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas nodrošinātu... lai Latvijas ekonomiskās stabilizācijas programmas nodrošinātu stabilu tautsaimniecības attīstību. Tāpat ir jāturpina darbs pie strukturālo reformu īstenošanas, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc valdība noteikti nedrīkst apstāties pie jau esošā, pie sasniegtā. 2011.gadā viena no valdības prioritātēm būs ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc atbildīgajām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Patlaban notiek darbs pie tā sauktā baltā saraksta ieviešanas un veidošanas, kurš, visticamāk, tiks arī ieviests tuvākajā laikā. Bet te jāņem vērā tas, ka, pieņemsim, Holande, kas šādu sarakstu ieviesa, pie tā strādāja pat veselus 5 gadus. Realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, plānots izvērtēt pastāvošos uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus ar mērķi radīt caurskatāmu un vienkārši administrējamu nodokļu sistēmu, jo katrs nodokļu atvieglojums ne tikai samazina valsts budžeta ieņēmumus, bet arī palielina izdevumus uz administratīvo izmaksu rēķina. Šobrīd sadarbībā ar sociālajiem partneriem notiek esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšana no ekonomiskā lietderīguma viedokļa. Noslēgumā gribu vērst visu klātesošo uzmanību uz to, ka ceturtā daļa no 2011.gada valsts budžeta ir attīstības izdevumi. Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts 1 167 000 000 latu Eiropas Savienības un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms. Šis finansējums ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai. Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomikas stabilizāciju, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas. Vakar Igaunija pieņēma savu pirmo eirobudžetu. Arī Latvija varēja būt Igaunijas vietā. Aicinu Saeimu atbalstīt 2011.gada valsts budžeta likumprojektu un novēlu nākamajā gadā - šajā pašā laikā, kad mēs runāsim par 2012.gada valsts budžetu, - jau runāt kā par izaugsmes budžetu. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2010_12_09_a-seq19 language "lv".
• 2010_12_09_a-seq19 speaker Andris_Vilks-1963.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q822919.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q211.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q4294791.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q191.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q193089.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q458.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q1771611.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q25931626.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q8880.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q57630.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q210715.
• 2010_12_09_a-seq19 mentions Q106158.