Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_11_25-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2010_11_25-seq4 type Speech.
- 2010_11_25-seq4 number "4".
- 2010_11_25-seq4 date "2010-11-25".
- 2010_11_25-seq4 isPartOf 2010_11_25.
- 2010_11_25-seq4 spokenAs 101.
- 2010_11_25-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, saistībā ar Vienotās atlīdzības likumu šeit mums ir kopsakarā jāvērtē vairāki likumi. Es gribētu runāt vairāk par tiesnešu atalgojumu, jo, kā mēs redzam, Ministru kabinets, iesniedzot attiecīgos likumprojektus, paredz Vienotās atlīdzības likumā iekļaut Saeimas deputātu, tiesnešu un prokuroru atalgojuma tiesisko regulējumu. Iepazīstoties ar likumprojektu anotācijām, ir secināms, ka izmaiņām ir vairāki mērķi. Pirmkārt, nodrošināt pienācīgu tiesnešu atalgojumu, kas ir adekvāts veicamajam darbam un vienlaikus nodrošina tiesnešu finansiālo patstāvību. Otrkārt, līdzsvarot atalgojuma apmēru dažādos valsts varas atzaros, tajā skaitā - beidzot! - liekot pamatu tam, ka tiesu varā, likumdevējvarā un izpildvarā nodarbināto algas būs „sazobētas”, proti, nevarēs tikt samazinātas vai paaugstinātas atrauti cita no citas, kā tas diemžēl bija agrāk, tā sauktajos treknajos gados, kad tiesnešiem salīdzinājumā ar valsts pārvaldē strādājošajiem algas bija ļoti zemas. Treškārt, likumprojekts, salīdzinot ar pašreizējo redakciju, piedāvā palielināt tiesnešu un prokuroru algas vidēji par 43 procentiem (es runāju par Vienotās atlīdzības likumu), nevis 2 vai pat vairākas reizes, kā tas būtu, ja Vienotās atlīdzības likums - un neizdarot grozījumus Tiesu varas likumā - netiktu pieņemts. Kolēģi! Es īpaši gribētu uzsvērt, ka esmu iepazinusies ar Satversmes tiesas spriedumos, kas veltīti tiesnešu atalgojuma problēmām, minēto 2002.-2003.gadā izstrādāto un akceptēto tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju. Tā savulaik paredzēja, ka tiesneša mēneša darba samaksa tiek aprēķināta, attiecīgus koeficientus piemērojot vidējai darba samaksai, vadoties pēc formulas, kas pielīdzināta augstākās kategorijas ierēdņa mēneša darba samaksai. Es atkārtoju - augstākās kategorijas ierēdņa darba samaksai! To paredzēja koncepcija jau 2002. un 2003.gadā. Es varu teikt, ka Ministru kabinets šodien beidzot ir sekojis šai koncepcijai un paredzējis, ka tiesās un prokuratūrās strādājošo amatpersonu atalgojuma līmenis tiktu sasaistīts ar vispārējām atalgojuma līmeņa tendencēm un samēru valsts budžetā. Valdības iesniegtie likumprojekti vadās pēc šajā koncepcijā savulaik minētā mērķa (citēju): „...lai jebkurš tiesnesis būtu orientēts uz savas darbības attīstību, proti, pārejot darbā augstāka līmeņa tiesā, paaugstinās arī tiesneša mēneša darba samaksa.” Citāta beigas. Līdz ar to likumprojekts, līdzīgi kā minētā koncepcija... likumprojekti, līdzīgi kā minētā koncepcija, paredz, ka, lai sekmētu augsti kvalificēta tiesnešu korpusa pastāvēšanu, tiesnešiem ir paredzētas papildu piemaksas pie mēneša darba samaksas par viņiem piešķirto kvalifikācijas klasi. Nākamajā gadā valsts budžetā tiesnešu un prokuroru atlīdzības palielināšanai tiek plānots izmantot aptuveni 7 miljonus latu. Ja šos likumprojektus mēs nepieņemam līdz 1.janvārim vai, labāk sakot, ja tie nestājas spēkā līdz 1.janvārim, valsts budžetā nākamgad un turpmākajos gados ne tikai rastos būtiski lielāki papildu izdevumi, bet tiesnešu un prokuroru algas divu gadu laikā kļūtu nesamērīgas ar citos valsts varas atzaros nodarbināto atlīdzību. Ja likumprojektā... ja, īpaši runājot par atlīdzības likumprojektu, noteikto tiesnešu algu salīdzinām ar citu valstu, piemēram, Polijas, Čehijas, Rumānijas, pirmās instances tiesnešu algām, likumprojektā piedāvātās ir tādas pašas vai līdzvērtīgas. Vadoties pēc Satversmes tiesas spriedumos minētajām atziņām, mēs uzskatām, ka ar šo likumprojektu tiek pildīti Satversmes tiesas spriedumi. Kā zināms, Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošiem likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumos noteiktos tiesnešu algu samazinājumus. Ministru kabinets šodien šādu regulējumu ne saturiski, ne gramatiski atjaunot nepiedāvā. Savukārt Saeima, ievērojot saprātīgu līdzsvaru starp personas tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu, ir tiesīga grozīt likumus, paredzot jaunus piedāvājumus un risinājumus. To šajā nedēļā Juridiskās komisijas apakškomisijas sēdē atzina arī ģenerālprokurors Kalnmeijera kungs. Lai pildītu Satversmes tiesas spriedumus, Saeima atbilstoši likumam jau ir veikusi un arī turpmāk veiks nepieciešamās konsultācijas ar tiesu varu pārstāvošajām institūcijām... Man vēl vajadzētu 15 sekundes... Jautājumā par Saeimas deputātu atalgojumu, kas ar šo likumprojektu arī tiek iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā... Saeimas deputātu atalgojumā, kas līdz ar šiem likumprojektiem tiek iekļauts vienotajā atlīdzības sistēmā, acīmredzami būs jāizdara daudzi precizējumi, lai īstenotu Saimnieciskajā komisijā lemto, proti, jāpārskata deputātu atalgojuma principi, jāsamazina atsevišķas sociālās garantijas, un es ceru, godātie kolēģi, ka jūs tam esat gatavi, jo Ministru kabinets, iekļaujot šos grozījumus Atlīdzības likumā, nebija tiesīgs noteikt tos... grozīt tos pēc satura. Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu, kā arī pārējos nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Paldies par uzmanību.".
- 2010_11_25-seq4 language "lv".
- 2010_11_25-seq4 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2010_11_25-seq4 mentions Q822919.
- 2010_11_25-seq4 mentions Q36.
- 2010_11_25-seq4 mentions Q2498135.
- 2010_11_25-seq4 mentions Q218.
- 2010_11_25-seq4 mentions Q213.