Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_11_17-seq6> ?p ?o. }

• 2010_11_17-seq6 type Speech.
• 2010_11_17-seq6 number "6".
• 2010_11_17-seq6 date "2010-11-17".
• 2010_11_17-seq6 isPartOf 2010_11_17.
• 2010_11_17-seq6 spokenAs 10.
• 2010_11_17-seq6 spokenText "Paldies, augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Frakcija „Saskaņas Centrs” ir pret to, lai turpinātu skatīt likumprojektu par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, jo šis likumprojekts nosaka īpašuma tiesības uz baznīcas ēku un pievienoto zemi Latvijas Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai. Mēs uzskatām, ka šis risinājums ir juridiski un ekonomiski nepamatots. Mēs uzskatām, ka tas ir pretrunā ar to mērķi, kuru nosaka pats likumprojekts, proti, nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un aizsardzību. Es varu pieļaut, ka būs vēl arī sofistika šajā sakarā, ka tiks uzsvērts, ka baznīcai ir jāpieder Baznīcai, ka baznīca tika uzbūvēta, lai tur būtu dievkalpojumi, lai tad tur dievkalpojumi arī notiek, un tā tālāk. Atgādinu, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.maija lēmums nosaka, ka likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem, to skaitā uz Svētā Pētera baznīcu, kuras statuss tiek noteikts ar īpašu likumu, tāpēc Svētā Pētera baznīca šajā likumprojektā ir skatāma kā kultūras piemineklis, jo tāds ir bijis lēmuma izdošanas iemesls. Mēs arī uzskatām, ka šis likumprojekts nav taisnīgs attiecībā uz lielu Latvijas iedzīvotāju skaitu, jo baznīcas atjaunošana no drupām un tās restaurācija notika uz tautas ekonomisko resursu rēķina, un nav svarīgi, kura valsts organizēja resursus tās atjaunošanai, restaurācijai un turpmākai uzturēšanai - padomju valsts vai Rīgas pilsētas pašvaldība jau Latvijas neatkarīgajā valstī. Restaurācijā un rekonstrukcijā ir ieguldīti milzīgi naudas līdzekļi: no 1954. līdz 1990.gadam - aptuveni 3 863 000 rubļu, bet no 1991.gada līdz 2010.gadam - 728 646 lati, tāpēc uzskatu, ka Svētā Pētera baznīcas nodošana Latvijas Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai nozīmē šo līdzekļu tādu pašu milzīgu izšķērdēšanu. Kopš 1973.gada Svētā Pētera baznīca kā iestāde strādā pēc pašfinansēšanās principa, ir rentabla un nes peļņu Rīgas pilsētas pašvaldībai. Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam Svētā Pētera baznīcas ieņēmumi ir 1 798 000 latu. Rīgas pilsētas budžets ir papildināts pa šo laiku gandrīz par pusmiljonu latu. Es saprotu, ka Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai var būt liels kārdinājums izmantot šo baznīcu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bet kam tad pieder šī baznīca šodien? Atcerēsimies, ka viduslaikos katrai feodālajai varai bija sava baznīca: Zobenbrāļu ordenim Rīgā tā bija Jura baznīca (šodien pārkārtota), Rīgas arhibīskapam - Doms, pilsētai - Pētera baznīca. Monumentālo ēku, izcilāko Latvijas arhitektūras pieminekli, ir cēluši un gadsimtos ne tikai uzturējuši, bet arī pakāpeniski pārveidojuši Rīgas pilsoņi. Tikai 19.gadsimta beigās, kad likvidēja vēsturisko Rīgas rāti, baznīcu nodeva vācu draudzei. Tā savukārt pastāvēja tikai līdz 1939.gadam, kad vācieši repatriējās. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgas varas viedoklis tika izteikts vairākkārt: 2004.gadā Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs savā vēstulē Saeimas sekretāram noformulēja Rīgas pilsētas pašvaldības pozīciju. Un proti: „Svētā Pētera baznīca ir jānodod pašvaldības īpašumā, lai veiksmīgi un operatīvi varētu tikt risināti ar šī kultūras pieminekļa apsaimniekošanu saistītie jautājumi. Ir skaidri jāapzinās fakts, ka pēc baznīcas nonākšanas draudzes īpašumā tā nevarēs finansiāli nodrošināt kultūras pieminekļa atbilstošu uzturēšanu, investīciju nodrošināšanu ēkas restaurācijai un palīdzība tiks lūgta no valsts un pašvaldības. Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta augstākminētā jautājuma risināšanā un iesaka jautājumu par Svētā Pētera baznīcu risināt, sadarbojoties ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas draudzi, slēdzot līgumu par baznīcas kā svarīga kultūras pieminekļa apsaimniekošanu un izmantošanu.” Citāta beigas. No 1991.gada beigām Svētā Pētera baznīcā netraucēti un bez atlīdzības jau darbojas neliela draudze, katru svētdienu tur notiek dievkalpojumi, kurus vidēji apmeklē no 10 līdz 20 cilvēkiem. Notiek arī citi pasākumi - kāzas, kristības, iesvētības. Draudzei ir iedalīta visskaistākā atrestaurēta vēsturiskā telpa - sakristeja. Rīgas pilsētas pašvaldība izpildīja faktiski visus ieilguma noteikumus, lai gūtu īpašuma tiesības uz Svētā Pētera baznīcu. Baznīca ir Rīgas bilancē, Rīga ieguldīja savus līdzekļus, baznīcu restaurējot. Baznīca ir Rīgas valdījumā, sākot ar 1973.gadu. Līdz ar to, sekojot Latvijas Republikas Civillikuma 1024.pantam, ir izpildīti visi ieilguma noteikumi, lai tas, kas valdījis desmit gadu laikā nekustamo īpašumu, kurš zemesgrāmatā uz viņa vārda nav ierakstīts, tiktu atzīsts par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu. Un tam ir tiesības un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā uz sava vārda. Pavisam nesen, 2008.gada rudenī, pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūguma sniegt viedokli par iespējamo Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai Rīgas dome izskatīja lēmuma projektu, ar kuru bija paredzēts atbalstīt nodošanu, bet lēmuma projekts neguva atbalstu, to neatbalstīja dažādu frakciju deputāti. Tas bija vēsturiskais moments. Patiesībā Rīgas vara apliecināja to pašu vēlmi, kuru nes sevī Rīgas varas, sākot no 13.gadsimta sākuma. Un šis pasūtījums, šī tieksme pēc tā, lai baznīca piederētu pilsētai, bija fiksēta Rīgas domes lēmumā tomēr neatdot šo baznīcu Evaņģēliski luteriskajai Baznīcai. Es uzskatu, ka šodien arī Saeimas deputātiem ir pienācis laiks parādīt, ka rīdzinieku intereses un arī valsts intereses attiecībā uz šo kultūras pieminekli ir nopietnas, un tātad - nevirzīt šo likumprojektu tālāk, lai ļautu Rīgas pilsētas pašvaldībai juridiski nokārtot savas īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un pievienoto zemi. Līdz ar to es aicinu deputātus neatbalstīt šā likumprojekta turpmāko skatīšanu un balsot pret vai atturēties. Paldies.".
• 2010_11_17-seq6 language "lv".
• 2010_11_17-seq6 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q822919.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q211.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q2660080.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q2167704.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q2089528.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q903671.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q33923.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q461849.
• 2010_11_17-seq6 mentions Q1939386.