Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_11_09_a-seq37> ?p ?o. }

• 2010_11_09_a-seq37 type Speech.
• 2010_11_09_a-seq37 number "37".
• 2010_11_09_a-seq37 date "2010-11-09".
• 2010_11_09_a-seq37 isPartOf 2010_11_09_a.
• 2010_11_09_a-seq37 spokenAs 23.
• 2010_11_09_a-seq37 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes kundzes! Godātie deputāti! Esmu uzklausījis viedokļus un argumentus, esmu dzirdējis jūsu retoriku – paldies jums par to! – un netaisos šeit nekādas dāvanas saņemt. Es domāju, ka jūs novērtēsiet gan manus argumentus, gan arī jūs esat pazinuši mani kā cilvēku, kurš ir godam pildījis savus darba pienākumus. Taču, pirms pieņemat atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu. Tātad par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Vēršu uzmanību, ka šī politiskā skandāla kurinātāji citu personu starpā pirms gada notikušu plašu elektronisko saraksti, apzināti sabiezinot krāsas, mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un īpaši akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis! Tas ir pretēji tam, kā to mēģina pasniegt portāls „Pietiek.lv”. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Uzsveru: komentārs, nevis sarakste! Pirms vairāk kā gada tiku izteicies tikai par pāris konkrētiem aspektiem. Un es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku savā sarakstē veic elektroniskajā vidē, kur konkrēti Slucis izsaka pārmetumus par manu, partijas priekšsēdētāja, bezdarbību, par „Pilsonisko Savienību” un „Jauno laiku”. Vēršu uzmanību, ka manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu. Šķēles kungs, jūs ar saviem izteikumiem darāt kaunu, pierakstot man vārdus, kurus es nekad neesmu teicis. (No zāles dep. A.Šķēle: „Esi teicis!”) To teica... Sava komentāra rašanās cēloni esmu izskaidrojis savā paziņojumā. Šeit nāca priekšā vīri un runāja, un teica, ka man nav bijis reakcijas. Par šo saraksti es uzzināju trešdien vēlu vakarā, jo tā bija pirmā darba diena un man bija jāveic ārlietu ministra pienākumi. Nākamās dienas rītā bija mans personīgs paziņojums par to, ka es novēršos no šādiem apvainojumiem. Un bija mans paziņojums par to, kādas vērtības es pārstāvu. Un ka es pārstāvu vērtības, kas uztur toleranci sabiedrības starpā. Sava komentāra rašanās cēloni tātad esmu izskaidrojis arī jums piektdien nosūtītajā paziņojumā, kas ir izplatīts visiem Saeimas deputātiem. Taču atkārtoti vēlos uzsvērt, ka veidam un izteiksmei, kā viedokļa autors Aivars Slucis pamato savas idejas, ja tā varētu teikt, esmu devis nepārprotamu vērtējumu: histērija. Ja kāds nesaprot šajā zālē, ko nozīmē vārds „histērija”, tad es aicinu aiziet pie profesores Druvietes, un Druviete jums izstāstīs, ko nozīmē vārds „histērija”, – nepārdomāti izteicieni, e-pasta līmeņa varonība. Aicinu saglabāt veselo saprātu un neapkarot vienam otru jautājumos, kam nav sakara ar „Pilsoniskās Savienības” programmu un mērķiem. Cienījamie klātesošie! Ņemot vērā augstāk minēto, kategoriski noraidu apvainojumus, kādus pret mani ir izvirzījis portāls „Pietiek.lv”, un norobežojos no Sluča izteikumiem. Jā, Slucis tika izslēgts vakar, bet viņa lieta tika skatīta arī pirms gada „Pilsoniskās Savienības” valdes sēdē. Toreiz šinī jautājumā bija dažādi viedokļi, un viņš toreiz netika izslēgts. Bet viņš ir izslēgts, jo viņš vēlreiz pauda savu viedokli par to, ko un kā viņš ir domājis. Ir nepieņemami, ja skandāla autori kāda cita cilvēka vārdus, kas neatbilst manai pārliecībai un izteiksmes veidam, pasaulē tiražē kā vienotu... kā tiešo runu. Tie nav mani vārdi, kā tie tika publicēti un kā tie ir izgājuši pasaulē. Tas ir pretrunā ar demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Cienījamie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes! Manas pilsoniskās un profesionālās pārliecības pamatā ir nacionālās un demokrātiskās vērtības, kuras pārstāvu vairāk kā divdesmit gadus, – kopš esmu iesaistījies Latvijas atmodas un neatkarības atjaunošanas un valsts attīstības procesos. Manu pārliecību apliecina mani līdzšinējie neskaitāmie publiskie raksti, līdzdalība akadēmiskajos pētījumos par nacionālas Latvijas valsts demokrātijas procesiem un integrāciju Rietumu vērtību sistēmā. Es saprotu, ka jums ir interese lasīt portāla saraksti. Palasiet varbūt šīs grāmatas, kur ar cienījamiem autoru kolektīviem gan Eiropas, gan Latvijas līmenī esmu runājis par šo tematiku. Līdz šai pašai dienai neviens vēl nav nosodījis mani par kaut vienu vārdu, kas ir ierakstīts šajā grāmatā. Neviens! Varbūt tie, kas šeit iznāca tribīnē, ir aizkavējušies jeb arī jums nav bijis laika lasīt to, ko raksta nopietni cilvēki. Atgādināšu, ka kā Eiropas Parlamenta deputāts es esmu bijis iniciators ziņojumam „Eiropas nākotne 60 gadus pēc Otrā pasaules kara”. Tur, Eiropas Parlamentā, mēs varējām atklāti, drosmīgi paskatīties uz tām problēmām, kuras Austrumeiropā ir atstājis Otrais pasaules karš. Domāju, ka jūsu izvirzītie opozīcijas viedokļi saistībā ar mani netiešā veidā, mēs varētu teikt, ir Otrā pasaules kara sekas. Tās nav tikušas novērstas, un šī apsūdzība ir turpinājums tām. Manu pārliecību apliecina „Pilsoniskās Savienības” programma, cienījamās dāmas un kungi, kuras viens no autoriem es esmu bijis. Un es citēšu: „Mēs esam par latvisku Latviju vienotā Eiropā, par spēcīgu nacionālo pašapziņu un lepnumu par savu valsti, apliecinošu patriotismu, kas nostiprina piederības sajūtu savai zemei un atraisa jaunrades enerģiju. Mēs esam par līdzsvarotu attīstību, līdzvērtīgām ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības iespējām visiem novadiem un – es aicinu ieklausīties! – visām sabiedrības grupām.” Vēlos uzsvērt, ka manu pārliecību apliecina „Vienotības” programma ārpolitikā, kuras izstrādē esmu ņēmis dalību. Un tātad mūsu ārpolitikas galvenais mērķis ir kalpot Latvijas interesēm, nodrošinot mūsu valsts neatkarību un suverenitāti; Latvijai jāstiprina un jāattīsta tradicionālās divpusējās attiecības ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Rietumeiropu, Centrāleiropu, jo īpaši Vāciju un Poliju, Austrumu partnerības valstīm un NVS reģionu, kā arī Krieviju; turpināt vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas ietvaros veidot un tālāk nostiprināt līdztiesīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju, kas balstītas uz labu partnerību, sadarbību ekonomikas, kultūras un citās jomās, saglabājot nacionālo interešu prioritāti; aktīvi iesaistīties multilaterālās iniciatīvās, kas saistītas ar Ziemeļu dimensiju, Eiropas Savienības un Krievijas enerģētikas dialogu, pārrobežu sadarbības projektiem, kā arī jaunās Eiropas Savienības un Krievijas partnerības un sadarbības līguma izstrādi. Tā ir mana pārliecība. Ja kāds netic, ka tā ir mana pārliecība, es aicinu lasīt šos tekstus, pie kuru izstrādes esmu piedalījies. Tātad, cienījamie Saeimas deputāti, cienījamās deputātes, es gribu pateikties par uzticību, kuru pirms dažām dienām jūs sniedzāt Latvijas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un man kā jaunās valdības ārlietu ministram! Ņemot vērā faktu, ka izskatāt ārlietu ministra atbilstību, vēlos uzsvērt, ka esmu aktīvi piedalījies arī Ministru kabineta Deklarācijas gatavošanā. Vēlos uzsvērt, ka Latvijai šobrīd ir vajadzīga stabila un rīcībspējīga valdība, lai valsts pēc iespējas ātrāk atjaunotu ekonomisko izaugsmi. Tieši šim mērķim būs pakārtots mans, Ārlietu ministrijas darbs un Ārlietu ministrijas darbs tuvākajā laikā. Tāpēc, izmantojot iespēju, vēlos izteikt dažas tēzes par valdības uzdevumiem ārlietu jomā, vēlos apliecināt, ka valdība ir vienojusies strādāt nacionālai izaugsmei un vienotībai. Mans kā ārlietu ministra mērķis ir nodrošināt līdzšinējās ārpolitikas principu pēctecību, kuras pamatā ir Eiropas demokrātiskās vērtības, Latvijas nacionālās un Eiropas Savienības ārpolitikas, drošības un ekonomiskās intereses. Vēlos uzsvērt, ka vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas un divpusējo attiecību ietvaros nostiprināsim līdztiesīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju kā ar vienu no Eiropas Savienības stratēģiskajiem partneriem. Esmu apņēmības pilns sekmēt sadarbību Baltijas jūras reģionā, Baltijas un Ziemeļvalstu starpā, uzturēt stratēģisko partnerību ar ASV un vienlaicīgi rūpēties par dialogu ar Krieviju visā divpusējo attiecību spektrā uz savstarpējas cieņas un līdztiesības pamatiem. Tas viss nodrošinās Latvijas ekonomisko interešu īstenošanu, Latvijas ārējās ekonomiskās darbības koordināciju un pārstāvniecību ārvalstīs. Mūsu mērķis ir veidot labvēlīgu starptautisko vidi investīciju piesaistei un Latvijas ekonomikas reputācijas atjaunošanai. Esmu izvirzījis mērķi Ārlietu ministrijai paplašināt atbalstu mūsu uzņēmējiem globālo tirgus nišu atrašanā un jaunu tirgu iekarošanā. Mums ir jāsekmē Rietumu sabiedroto konkrēts atbalsts ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai. Drošības pasākumu īstenošanas gadījumos, kādi pašreiz jārisina Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu gadījumā, Latvijas Ārlietu ministrija aktīvi aizstāvēs Latvijas intereses Apvienoto Nāciju... par tādiem aktuāliem starptautiskajiem jautājumiem kā tūkstošgades attīstības mērķi, cilvēktiesības, attīstības sadarbība, klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Latvija turpinās sniegt militāru un civilu ieguldījumu situācijas stabilizēšanā Afganistānā. Stiprināsim ārvalstīs dzīvojošo saikni ar Latviju un veicināsim to atgriešanos Latvijā. Vēlreiz, cienījamās deputātes un Saeimas deputāti! Iepriekšminēto uzdevumu sasniegšanai ir nepieciešams gan rūpīgs darbs, gan politiska solidaritāte pāri partiju robežām, pāri pozīcijas un opozīcijas pretrunām. Es gribu uzsvērt: tie, kas šodien, savu šauro interešu vadīti, nomelno Latvijas valdību, Latvijas ārlietu ministru, lai arī kāds nebūtu viņa vārds, nodara ļaunumu Latvijas valstij, Latvijai. Šai valstij šajā svarīgajā brīdī mēs nedrīkstam ļauties savstarpējo rēķinu kārtošanai un paši sevis pazemošanai. Es apzinos, ka esmu neērts politiķis tiem daudzajiem spēkiem un strāvojumiem, kuri vēlētos pavērst Latviju uz citu pusi, tiem, kuri par katru cenu grib padarīt Latviju par savu politbiznesu partneru ekonomisko pavadoni, tiem, kuriem vārdi „nacionāla valsts” šķiet nepieklājīgi un komerciāli neizdevīgi. Bet es neuzdrošinos nenobīties, neatkāpties... Bet es uzdrošinos nenobīties, neatkāpties no savām vērtībām un principiem, kurus esmu īstenojis darbā Latvijas valstī jau divdesmit gadus. Es kā ārlietu ministrs un vienkāršs pilsonis neļaušu pazemot mūsu valsti. Savā darbībā esmu balstījies un turpināšu balstīties uz Eiropas kopīgajām vērtībām, kuras ir nostiprinātas mūsu Satversmē. To vidū ir cilvēka cieņa, tolerance, jebkādas diskriminācijas nepieļaušana. Kā ārlietu ministrs es aizstāvu visu Latvijas pilsoņu un valstspiederīgo intereses neatkarīgi no viņu tautības, ticības vai politiskajiem uzskatiem. Bet man ir un paliks svēta Latvijas kā nacionālas Eiropas valsts ideja. To es turpināšu veidot un attīstīt, no tās es neatteikšos, lai arī kādus apmelojumus man nenāktos pārdzīvot. Cienījamie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes! Es aicinu jūs apzināties, ka ar savu balsojumu „par” vai „pret” uzticību ārlietu ministram Kristovskim, jūs lemsiet arī „par” vai „pret” Valda Dombrovska valdības nākotni, „par” vai „pret” stabilitāti un izaugsmi Latvijā. Atcerēsimies, ka mums jāatsakās no Latvijas, kas zaudē, bet tā ir jāpārvērš Latvijā, kurai ir nākotne un pašapziņa. Paldies par uzmanību.".
• 2010_11_09_a-seq37 language "lv".
• 2010_11_09_a-seq37 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q822919.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q211.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q193089.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q458.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q8889.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q39731.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q159.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q15628977.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q25931626.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q889.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q183.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q36.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q57630.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q1357342.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q992046.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q12360039.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q208019.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q1049.
• 2010_11_09_a-seq37 mentions Q3623021.